Pasaulē
Uzmanieties no pārāk pievilcīgām cenām
Katru gadu rudenī Valsts patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) savā tīmekļa vietnē publicē padomus, kā nekļūt par krāpnieku upuri.
Krāpšanas shēma patiesībā ir elementāra. Kādreiz dažādās Rīgas vietās, piemēram, Āgenskalna tirgus rajonā, stāvēja vairākas ar dažādu malku piekrautas kravas automašīnas. Pircējs pienāca, vienojās ar šoferi, iekāpa kabīnē, nosauca adresi, un tad abi brauca uz galamērķi, kur notika norēķins un izkraušana.
Tagad visa tirdzniecība ir pārcēlusies uz internetu, kur īstas malkas vietā pircējs redz tikai smukas bildes un kontakttālruni. Tajā pašā laikā cena var būt ļoti pievilcīga. Klientu viss apmierina, un uz viņa e-pastu tiek nosūtīts priekšapmaksas rēķins ar reāla uzņēmuma rekvizītiem. Pircējs rēķinu apmaksā, bet malku tā arī nesaņem.
Vēlāk izrādās, ka maksājumā norādītais bankas konts nepieder komersantam, kura nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese bija norādīta viltotajā elektroniskajā dokumentā.
Šajā sakarā PTAC atgādina, ka, pārskaitot naudu, banka nepārbauda, vai konts patiešām pieder personai, kas norādīta kā saņēmējs. Tāpēc pirms maksājuma veikšanas jāpārliecinās, ka pārdevējs ir īsts un vai tīmekļa vietne ir reģistrēta kā pārdevēja struktūrvienība. To var izdarīt Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē: https://www6.vid.gov.lv/STRV.
Pēc tam internetā izlasiet atsauksmes par pārdevēja darbu, ievadot uzņēmuma nosaukumu meklētājā. Ja tādu nav vai tās ir pārāk labas, tam vajadzētu radīt šaubas. Taču svarīgākā pazīme, kam vajadzētu radīt aizdomas, ir pārāk zema cena.
Tāpēc pirms iegādes veiciet tirgus izpēti, noskaidrojot vidējo cenu tirgū. Un uzdodiet sev jautājumu: kāpēc malka, briketes vai granulas ir tik lētas? Galu galā neviens tirgotājs nestrādās ar zaudējumiem. Ja kurināmā noliktavai jāatrodas netālu, iespējams, ir vērts aizbraukt un pārliecināties, vai pārdevējam tiešām ir šī prece. Visbeidzot, vislabāk ir sadarboties ar uzņēmumiem, kas tirgū darbojas jau daudzus gadus un labprāt komunicē ar saviem klientiem.
Ierobežojumi un aizliegumi
Agrāk iedzīvotāji varēja izmantot apkurei ne tikai malku, bet arī citus kurināmā veidus, piemēram, akmeņogles. Taču jau divus gadus tās ir aizliegtas, jo stipri piesārņo gaisu. Ar oglēm kurināmu katlu māju Latvijā nav jau ilgāku laiku, un nu aizliegums ir pieņemts arī attiecībā privāto sektoru. Turklāt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ogļu piegādes Latvijai tika pārtrauktas.
Aizliegts ir arī mazuts. Savukārt no 2025. gada 1. janvāra Rīga pārtrauks izsniegt atļaujas jaunu gāzes katlu uzstādīšanai. Tas nozīmē, ka šīs apkures sistēmas varēs izmantot, līdz tās pārstās darboties. Tās var remontēt, bet uzstādīt jaunas nevar. Šis aizliegums pagaidām neattiecas uz malku, granulām un briketēm – tās tiek uzskatītas par visnekaitīgākajām apkārtējai videi.
Protams, Rīgā ir aizliegts krāsnīs dedzināt jebkādus atkritumus, īpaši plastmasu un gumiju. Pat ja nolemsiet sadedzināt skaidu plātnes, pārmērīgi modrie kaimiņi var izsaukt pašvaldības policiju, lai sastādītu protokolu un sodītu par atmosfēras piesārņošanu. Sods privātpersonām var sasniegt 700 eiro.
Prasības malkai
Saskaņā ar malka24.lv sniegto informāciju, nepieciešamo kurināmā daudzumu gadam var aprēķināt pēc formulas: 0,03 kubikmetri malkas uz 1 kubikmetru apsildāmās telpas. Piemēram, ja dzīvojamā platība ir 100 kvadrātmetri un griestu augstums ir 3 metri, tad telpas kubatūru reizinām ar 0,03 un iegūstam 9 kubikmetrus.
Tas nozīmē, ka, lai apsildītu šo platību, būs nepieciešami 9 kubikmetri malkas gadā. Un, ja mājsaimniecībā ir arī pirts, kamīns, grils un kūpinātava, malka ir jāuzkrāj papildus.
Galvenās prasības malkai ir vienmērīga degšana un augsta siltuma atdeve. Šie parametri ir atkarīgi ne tikai no malkas veida, bet arī no tā, cik kvalitatīvi tās ir sagatavota.
Liela nozīme ir malkas mitrumam. Jāizmanto sausa malka, kuras mitruma saturs ir līdz 20%. Lai to panāktu, malka ir jāžāvē labi vēdināmās telpās vismaz divus gadus.
Iegādājoties malku tieši pirms apkures sezonas sākuma, tajā būs 30–40% mitruma. Tā varētu arī būt, ja malka ir bijusi nepareizi sakrāmēta vai stāvējusi zem klajas debess.
Neapšaubāmi, ozola malka tiek uzskatīta par vienu no labākajām krāsns kurināšanai. Tā ilgi deg un tai ir liela siltuma atdeve. Taču ozola malka ir ļoti dārga, tā ir ļoti reta, tāpat kā kļavas malka. Pat bērza koksne malkai tiek zāģēta reti – visbiežāk patērētājiem tiek piedāvāta priedes koksne. Tieši no priedes zāģu skaidām gatavo briketes. Tomēr ir gadījumi, kad tiek pārdota ari papeles malka.
Papeles un vītola koksne ir mazvērtīga, mīksta, tā ātri sadeg un nedod gandrīz nekādu siltumu. Tāpēc tā ir lēta, taču ekonomija ir ļoti apšaubāma, jo labuma no šāda kurināma praktiski nav. Labs variants ir bērza malka, savukārt visas skujkoku sugas satur lielu daudzumu sveķu. Neraugoties uz to, tieši priedes malka tiek plaši izmantota apkurei, jo tā ir lēta un pieejama. Šāda malka diezgan ātri sadeg, turklāt piesārņo gan krāsni, gan skursteni.
Tāpēc, bieži kurinot krāsni ar priedes malku, skurstenis ir regulāru jātīra. Krāsnīm ar taisnu dūmvadu (kā pirtīs) tas nav tik būtiski – dūmi un degšanas produkti izplūst brīvi, nenosēžoties uz dūmvada sienām. Taču mājās, kur ir izliekts dūmvads, pārmērīgs kvēpu daudzums var izraisīt vilkmes zudumu, kā rezultāta krāsns var sākt dūmot.
Tiek uzskatīts, ka vislabākā malka ir tā, kas sagatavota ziemā, kad koksnē ir vismazāk mitruma un tā nav jāžāvē. Pavasarī un vasarā stumbros notiek aktīva sulu cirkulācija, kas pagarina žāvēšanas laiku.
Par kurināmajām briketēm
Papildus malkai apkurei aizvien biežāk tiek izmantotas arī briketes, kas ražotas no zāģu skaidām. Tajos nav līmes. Stiprumu un formu briketes iegūst, tās spēcīgi presējot un intensīvi žāvējot, tāpēc to dedzināšana nav kaitīga cilvēka veselībai. Speciālisti iesaka izvēlēties pēc iespējas blīvākas briketes – jo lielāks blīvums, jo vienmērīgāk un ilgāk briketes deg, tās nesadrūp un atstāj daudz karstu, kvēlojošu ogļu. Blīvumam jābūt norādītam uz iepakojuma.
Pirms iegādāties lielu brikešu daudzumu, paņemiet paraugus no dažādām vietām. Pārbaudiet to blīvumu: ja briketes viegli lūst un drūp, tas nozīmē, ka tās ir slikti sapresētas vai satur daudz mitruma. Katru paraugu sadedziniet krāsnī un pievērsiet uzmanību karstumam: cik ilgi un pie kādas vilkmes briketes deg. Jo mazāka ir vilkme, pie kuras briketes degt, jo labāk. Aplūkojiet ogles, ko tās atstāj: vai tās saglabā savu formu, vai arī sadalās sīkās oglītēs? Tas ir vienīgais pareizais veids, kā izvēlēties kvalitatīvas briketes kurināšanai.
Aleksandrs FEDOTOVS
