Skatītāja paskaidroja, ka televīzijā redzētās intervijas daiļrunīgi liecina par latviešu valodas zināšanu zemo līmeni pusaudžu un jauniešu vidū. Jaunieši slikti spējot atbildēt uz jautājumiem latviski un bieži izvēlas pāriet uz angļu valodu.
Tajā pašā laikā kundze bija izbrīnīta, kāpēc atbildība par bērnu sliktajām valodas zināšanām tiekot pārlikta uz skolotājiem, vai tad primāri to nevajadzētu darīt mājās? Lai atrisinātu problēmu, skatītāja ieteica piesaistīt sociālos dienestus.
“Varbūt tad vajag palielināt sociālo dienestu, kas izietu pa mājām un pa dzīvokļiem, jo tas ir dīvaini,” sprieda skatītāja.
Raidījuma vadītājs pieļāva, ka runa acīmredzot ir par to, ka jaunā paaudze arvien vairāk izmanto savā leksikā vārdus no angļu valodas.
“Jā, arī centralizēto eksāmenu rezultāti angļu valodā ir labāki nekā latviešu valodā, ja mēs skatāmies valstī kopumā. Gan mūsu skolā, gan arī citās skolās angļu valoda ir TOP, kam seko visi pārējie mācību priekšmeti,” problēmu skaidro direktore.
Uz vadītāja jautājumu, vai skola spēj to ietekmēt vai arī tas nāk no ģimenes, Teikas vidusskolas direktore atbildēja, ka angļu leksikas lietošana ir visas sabiedrības problēma, un tā ir saistīta ar straujo informācijas tehnoloģiju attīstību un digitalizāciju.
“Skolēni līdz ar to arī mazāk lasa, viņiem svarīga ir bilde, ātri atrodam informāciju un viss notiek. Dzīva grāmata, lasīšana, kas ir ļoti nepieciešama, lai veidotos laba valoda, tā vairs nav prioritāte. Bet skolotāji dara, ko var,” secināja Guna Pudule.