Pasaulē
Kopš 2022.gada februāra beigām Latvijas skolās mācības sākuši bērni un jaunieši no Ukrainas, kas kopā ar ģimenēm bija spiesti pamest valsti. Latvijas iedzīvotāju vidū nav absolūti viennozīmīgas attieksmes pret Ukrainā notiekošo, atšķiras arī attieksme pret Latvijā ieceļojušiem bēgļiem.
Klausoties vecāku sarunās un komentāros, arī bērni var pārņemt un pārņem idejas, izteikumus un attieksmi, tāpēc daudzi eksperti norāda uz iespējamo etnisko mobingu - gan pret ukraiņu, gan pret krievu tautības bērniem, tāpēc ir būtiski meklēt risinājumus - gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, lai šo problēmu novērstu, diskusijas ideju skaidro tās rīkotāji.
Mobingu mēdz dēvēt arī par vienaudžu savstarpējo vardarbību. Mobings ir agresīva uzvedība, kas citiem nodara tiešu kaitējumu ar fiziskiem uzbrukumiem vai netiešu kaitējumu, traucējot vai apdraudot draudzību vai iekļaušanu grupā. Lai gan mobings skolās ir pastāvējis jau izsenis, plašākas sabiedrības dienaskārtībā šis jautājums nonācis salīdzinoši nesen. Mobings var būt fizisks, verbāls, izstumšanas jeb klusuma mobings, kā arī mobings, izmantojot tehnoloģijas.
Mobinga sekas var iespaidot bērna dzīves uztveri, attīstību un personības veidošanos. Tas, galvenokārt, izraisa psiholoģiskas un emocionālas problēmas, bet mobinga sekas var būt arī fiziski miesas bojājumi un traumas. Bērniem, mobinga upuriem, ir vairāk negatīvu domu un sajūtu par sevi nekā bērniem, kas nav to izjutuši. Mobinga upuri vainu meklē sevī, tāpēc šiem bērniem rodas vainas apziņa un ir zems pašvērtējums. Sajūta, ka "ar mani kaut kas nav kārtībā" un "es nevienam neesmu vajadzīgs", var atstāt sekas nākotnē.
Diskusiju būs iespējams vērot tiešsaistē ministrijas un biedrības "Facebook" lapās.
