Pasaulē
Regulāra obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana garantē iedzīvotājiem valsts pabalstus un pensijas. Nav iemaksu – nav ne pensiju, ne pabalstu.
Kad dzirdam, ka kāds neizmaksā algas vai nemaksā par darbiniekiem nodokļus, uzreiz nāk prātā puslegāls kantoris ar apšaubāmu reputāciju. Taču, kā stāsta mūsu lasītāji, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par saviem darbiniekiem aiztur neviens cits kā Valsts akciju sabiedrība Latvijas dzelzceļš (LDz).
Trūkst naudas nodokļiem
Pirmais zvaniņš atskanēja 2020. gadā, kad uzņēmumu pāršalca plašs atlaišanas vilnis. Izrādījās, ka pensionētie darbinieki nevar saņemt savu nopelnīto pensiju pilnā apmērā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atbilde bija īsa: “Par jums nav veiktas obligātās apdrošināšanas iemaksas.” Citiem vārdiem sakot, LDz par saviem darbiniekiem nebija veikusi sociālās iemaksas nepieciešamajā apmērā.
Un šis nav atsevišķs gadījums. Uzņēmums regulāri kavē daļu iemaksu, kas tiek novirzītas darbinieku pensiju uzkrājumiem, taču tas neietekmē citus pabalstus - bezdarba, slimības, maternitātes.
Cik zināms, problēmas ar sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu LDz turpinās – līdz novembrim valstij nebija samaksāti gandrīz 9 miljoni eiro.
LDz apgalvo, ka ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir panākta vienošanās par nodokļu atlikšanu, un tas ļauj uzņēmumam uzturēt dzelzceļa infrastruktūru un segt ar to saistītās izmaksas.
Finansiālās problēmas LDz sākās jau 2019. gadā, kad Krievija pārorientēja kravas uz savām ostām, un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms Latvijā ievērojami samazinājās. Būtiska loma bija arī pieaugošajam pretkrieviskajam noskaņojumam radikālajā Latvijas sabiedrības daļā. Savukārt kopš 2022. gada savu ietekmi ir atstājušas arī starptautiskās sankcijas, kas tika noteiktas pret Krieviju sakarā ar karadarbībām Ukrainā.
Līdzīgi kā citiem “plaukstošajiem” Latvijas ekonomikas milžiem, arī LDz ir saņēmis no valsts būtisku finansiālu atbalstu. Kopš 2020. gada valsts ir sniegusi uzņēmumam ārkārtas palīdzību 95,6 miljonus eiro apmērā. Līdz gada beigām valsts plāno papildināt LDz pamatkapitālu ar vēl gandrīz 47 miljoniem, lai uzņēmums varētu nokārtot nodokļu parādus un dažus neapmaksātus rēķinus.
Valsts akciju sabiedrības apgrozījums pagājušajā gadā bija 263,529 miljoni eiro, bet zaudējumi – 3,231 miljons eiro.
LR Satiksmes ministrija paziņoja, ka tā drīzumā plāno iesniegt valdībai indikatīvu piecu gadu plānu. Un LDz jārēķinās ar to, ka kravu apjoms nepieaugs, un vairāk jāpaļaujas uz pasažieru infrastruktūru, nevis valsts atbalstu.
Kas būs ar pensijām?
LDz par saviem darbiniekiem nav savlaicīgi veicis obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Un tas tieši ietekmēs tos darbiniekus, kuriem drīz jādodas pensijā. Daļai senioru aprēķinātās pensijas izrādījās mazākas par faktiski nopelnītajām, jo uzņēmums bija parādā valstij.
Kā jau minējām, ka šobrīd valstij nenomaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu summa ir aptuveni 9 miljoni eiro.
Dzelzceļnieku arodbiedrība paziņoja, ka tā pastāvīgi aicina LDz vadību un ministriju risināt darbinieku pensiju iemaksu jautājumu. Rezultātu nav. Un uzņēmuma nespēja pildīt savus pienākumus ietekmē darbiniekus, liedzot viņiem vecumdienās saņemt pienācīgu pensiju.
Uzņēmums uzskata, ka viena no iespējām, kas ļautu darbiniekiem nezaudēt savas pensiju, ir maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas pašiem! Labklājības ministrija gaida, kad valdība lems, ko darīt ar nepilnīgi izmaksātajām pensijām.
Jūs varat sūdzēties, bet...
Ja darba ņēmējiem rodas problēmas saistībā ar to, ka darba devējs nemaksā iedzīvotāju ienākuma vai sociālo nodokli, viņš var vērsties pie darba devēja ar jautājumu, kā tas plāno risināt šo problēmu? Un darba devējam ir jāsniedz atbilde.
“Var vērsties Valsts darba inspekcijā,” saka juriste Irina Saveļjeva. “Viņi veiks pārbaudi un sniegs ieteikumus darba devējam. Ja problēma netiek atrisināta, darbiniekam ir tiesības vērsties tiesā. Taču tas prasa laiku...”
Kamēr lietu izskatīs tiesa, pensionāram nāksies iztikt ar mazumiņu, ko viņš iepriekš nopelnījis pie cita darba devēja, vai no smieklīgā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.
Šajā gadījumā ir dīvaini vērot, kas notiek LDz, kurš kādreiz bija plaukstošs uzņēmums. Te var minēt gan neveiklo čehu vilcienu ieviešanu pagājušajā ziemā, gan kavēšanos ar jaunu peronu izbūvi, gan gauso braucienu reģistrācijas ierīču ierīkošanu vilcienos. Tagad tam nākušas klāt problēmas ar sociālo iemaksu veikšanu.
Atstāt cilvēkus bez pensijām ir pēdējais, ko var izdarīt. Interesanti, vai mūsu vadība arī necer uz savu pensiju, vai arī “tas ir kas cits”?
Sagatavoja Tatjana ANDRIANOVA
