Minimālā alga un neapliekamais minimums
Lielākais sasniegums, kas, pēc Finanšu ministrijas domām, tieši ietekmēs strādājošo atalgojumu, ir neapliekamā minimuma, t.i., summas, no kuras nav jāmaksā ienākuma nodoklis, palielināšana. Līdz šim to aprēķināja individuāli pēc vairumam nesaprotamas shēmas, samazinot to līdz ar darbinieku ienākumu pieaugumu. Algai sasniedzot 1 800 eiro mēnesī, neapliekamais minimums netika piemērots.
Reizi gadā, iesniedzot gada ienākumus deklarāciju, VID atmaksāja pārmaksāto summu. Minimālās algas gadījumā tā bija aptuveni 600 eiro jeb 50 eiro mēnesī. Protams, valsts no tā gūst labumu, jo daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ joprojām gada deklarācijas neiesniedz.
No šī gada tiek ieviestas divas ienākuma nodokļa (IIN) likmes. Ienākumiem līdz 8 775 eiro INN likme ir 25,5 %, bet lielākām algām – 33 %. Pērn lielākā daļa strādājošo, kuri saņēma algu līdz 1667 eiro mēnesī, maksāja IIN 20 % apmērā; tie, kuri pelnīja no 1667 līdz 6508 eiro mēnesī, maksāja 23 %, bet tie, kuri saņēma vairāk nekā 6508 eiro, maksāja 31 %.
Kā redzams, lielākajai daļai strādājošo ienākuma nodokļa likme ir palielinājusies par 5 %. No kurienes tad rodas reklamētais darba algas pieaugums? Pateicoties ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielinājumam. Šogad neapliekamais minimums būs 510 eiro mēnesī, 2026. gadā - 550 eiro, bet 2027. gadā – 550 eiro. Palielinās arī minimālā alga – valstī noteiktā minimālā atlīdzība, ko darba devējs var maksāt savam darbiniekam.
Šogad tā palielinājās no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā tā būs 780 eiro, 2027. gadā - 820 eiro, bet 2028. gadā pieaugs līdz 860 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamais minimums ir palielināts līdz 1000 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai pensiju saņēmēju INN nebūs jāmaksā.
Tagad aprēķināsim, cik liels būs solītais algu pieaugums. Piemēram, darbinieks, kas saņem minimālo algu – 740 eiro mēnesī (uz papīra). Atņemot neapliekamo minimumu 510 eiro, paliek 230 eiro. No šīs summas aprēķinām IIN 25,5 % - 58,65 eiro. Pēc nodokļu nomaksas darbiniekam paliek 681,35 eiro. Saglabājot iepriekšējo 20 % likme, darbinieks būtu saņēmis 694 eiro. Starpība ir 12,65 eiro.
Faktiskais pieaugums ir aptuveni 8 eiro mēnesī. Arī šajā gadījumā darbinieks godīgi kreditēs valsti visa gada garumā un pārmaksāto summu saņems tikai pēc nodokļu deklarācijas iesniegšanas 2026. gadā.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
Tomēr ienākuma nodoklis nav vienīgais nodoklis, kas tiek ieturēts no algām. Ir arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus – pensiju, pabalstus u.t.t.
Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09 %, no kuriem 23,59 % maksā darba devējs un 10,50 % – darba ņēmējs.
Likme ir diezgan iespaidīga, un, ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju, samazināt to neviens negrasās. Valstij nepietiek naudas, lai izmaksātu jau piešķirtās pensijas. Par to liecina daudz kritizētais lēmums pārdalīt pensiju iemaksas, pārceļot 1 % iemaksu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo.
Tādējādi iemaksas pirmajā pensiju līmenī palielināsies no 14 līdz 15 procentiem, bet iemaksas otrajā pensiju līmenī samazināsies no 6 līdz 5 procentiem. Šīs izmaiņas būs spēkā nākamos četrus gadus. Valdība to ieviesa, lai kompensētu budžeta ieņēmumu samazināšanos.
Pieaugot minimālajai algai, palielināsies arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērs. Ja iepriekš, minimālās algas (700 eiro mēnesī) saņēmējs maksāja 73,5 eiro, bet darba devējs – 165 ,13 eiro, tad no šī gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu apmērs būs 77,7 eiro darbiniekam un 174,57 eiro darba devējam, respektīvi darbiniekiem maksājums palielinās par 4,2 eiro mēnesī.
Rezultātā pēc visu nodokļu nomaksas faktiskais pieaugums darbiniekam būs tikai 4,45 eiro mēnesī. Bet darba devējam būs jāmaksā valstij papildus 9,44 eiro mēnesī.
Vairāk jāmaksā arī auto īpašniekiem
Ņemot vērā Latvijas ekonomikā vērojamo lejupslīdi, kas neizbēgami samazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, valdība nolēma kompensēt izdevumu pieaugumu ārējai drošībai un valsts aparāta finansēšanai, paaugstinot nodokļus precēm un pakalpojumiem, kuru pircēji ir maksātspējīgi Latvijas iedzīvotāji.
Tā, no 1. janvāra transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes tiek paaugstinātas vidēji par 10% visiem transportlīdzekļiem, kā arī piekabēm un puspiekabēm. Noteikts arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņš – kalendārajam gadam sekojošā gada 31. janvāris. Tas nozīmē, ka nodokli par 2025. gadu jāsamaksā līdz 2026. gada 31. janvārim. CSDD no 2026. gada par nodokļa nomaksu nosūtīs atgādinājumu tiem transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri to jau nebūs samaksājuši līdz 10. janvārim.
Cenas saviem pakalpojumiem paaugstina arī Ceļu satiksmes drošības direkcija. No 2025. gada 1. janvāra tehniskās apskates izmaksas vieglajiem auto ir pieaugušas par 8% - no 31,59 līdz 34,1 eiro, bet kravas automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām pakalpojuma cena palielinājusies par 40% - no 51,58 līdz 72,18 eiro. Pieaugusi arī maksa par ekspertīzēm, automobiļu reģistrāciju un citiem pakalpojumiem.
Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas dēļ dārgāks kļuvis arī benzīns – par 2,8 centiem, vēl 2,8 centi nāks klāt 2026. gadā. Dīzeļdegviela šogad ir sadārdzinājusies par 3,2 centiem, un 2026. gadā tās cena pieaugs par tādu pašu summu. Savukārt autogāze kļuvusi par aptuveni 4 procentiem dārgāka. Palielināts arī akcīzes nodoklis par dabasgāzi, kas tiek izmantota Paaugstināta arī akcīzes nodokļa likme dabasgāzei, ko izmanto kā kurināmo - par oglekļa dioksīda jeb CO2 komponentes daļu: 2025. gadā 10 eiro par 1 tonnu CO2 un 2026. gadā 20 eiro par 1 tonnu CO2. Rezultātā kubikmetrs gāzes maksās par 2,7 eiro centiem dārgāk.
Neveselīgu produktu cienītājiem
Smēķētājiem, alkoholisko dzērienu un saldo gāzēto dzērienu cienītājiem nāksies maksāt vairāk. Nodokļu pieauguma programma paredzēta trim gadiem.
Tā rezultātā cena stiprā alkoholiskā dzēriena 0,5 litru pudelei (alkohola saturs 40 tilpumprocenti) 2027. gadā pieaugs par 0,15 centiem, vīna pudelei (0,75 litri) – par 6 centiem, bet 0,5 litru alus pudelei (alkohola saturs 5,2 tilpumprocenti) – par 2 centiem.
Nodokļu daļa (minimālais akcīzes nodokļa līmenis un tam piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa daļa) paciņai cigarešu 2027. gadā pieaugs par 46 centiem, paciņai karsējamās tabakas (5,3 g) – par 19 centiem. Smēķējamās tabakas 40 g iepakojuma cena varētu pieaugt par 62 centiem, bet viena cigāru vai cigarillu iepakojuma (10 gab.) – par 29 centiem.
Akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 g uz 100 ml ir pieaugusi no 7,4 eiro par 100 litriem līdz 11,0 eiro par 100 litriem, palielinot viena litra dzēriena cenu par 4 centiem.
Aleksandrs FEDOTOVS