- Es pati aptaujā nepiedalījos, taču rezultāti mani nedaudz pārsteidza. Protams, manuprāt, daudz kas ir atkarīgs no konkrētām iestādēm. Par Kurzemes priekšpilsētas sociālā dienesta darbu varu sniegt pozitīvas atsauksmes – mūsu gadījumā, kad radiniekam gados bija nepieciešama aprūpe mājās, viss tika noorganizēts ātri un precīzi. Par to viņiem no sirds pateicamies.
Taču nereti savu lomu spēlē cilvēciskais faktors, kad viens darbinieks kļūst par darvas karoti medus mucā, sabojājot visu iespaidu par kolēģu darbu. Novembrī saskārāmies ar nepatīkamu situāciju, kad pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” darbinieki vienkārši ieradās ar zāģiem mūsu pagalmā Pārdaugavā un, neraugoties uz iedzīvotāju iebildumiem, izcirta ceriņu krūmus gandrīz līdz saknēm, turklāt rupji nolamājot mūs – cilvēkus, kas vēl atceras, kā šos ceriņus stādīja mūsu vecāki. Ne sūdzības, ne sešus mēnešus ilgā sarakste neko nedeva, taču vēršanās pie žurnālistiem “nostrādāja” uzreiz: tagad uzņēmums sola saudzīgāk rūpēties par apstādījumiem ap māju, saprotot, ka tie mums ir dārgi. Tā kā bez sūdzībām un cīņas par iedzīvotāju tiesībām neiztikt.
Un gadās, ka pat oficiālā sarakste liecina par visa dienesta attieksmi pret klientiem – vienaldzību. Piemēram, ja ir jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam, saņemt atbildes parastam cilvēkam – nevis finansistam vai juristam – saprotamā valodā ir gandrīz neiespējami. Pat saņemot rakstisku atbildi uz uzdotajiem jautājumiem, viss kļūst vēl neskaidrāks.
Konkrēts piemērs: manai meitai uzradās nodokļu parāds (garš stāsts, jo viņa vienkārši bija atzīmējusi nepareizo aili), kā rezultātā, aizpildot ienākumu deklarāciju, izrādījās, ka viņa ir parādā valstij. Mēs sākām noskaidrot, kā tas varēja notikt – cilvēkam ir oficiāls darbs, ar noteiktu algu, par viņu tiek maksāti visi nodokļi, un pēkšņi viņš ir parādā valstij milzīgu summu? Mēģinājām sazināties ar Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem, cerot saņemt loģiskas atbildes. Bet izrādījās, ka tas ir īsts izaicinājums: noklausies viņu skaidrojumus, kas pārbāzti ar specializētu terminoloģiju, atver EDS un redzi – nekas nav skaidrs! Viņu skaidrojumi ir tik ļoti sapiņķerēti un nesaprotami, ka ir neticami grūti izlobīt no tiem svarīgāko. Acīmredzot viņi kā darbinieki un mēs kā lietotāji šo elektronisko sistēmu redzam atšķirīgi. Galu galā izrādījās, ka mana meita tiešām bija parādā, bet neviens no VID ierēdņiem ne sarakstē, ne telefoniski tā arī nespēja viņai paskaidrot, kāda iemesla dēļ šis parāds ir izveidojies. Elementāra komunikācijas problēma. Nācās doties uz VID personīgi, un tikai tad, klātienē visu izrunājot, viss nostājās savās vietās, un mana meita saprata, ko no viņas vēlas VID amatpersonas