- 1. oktobrī ir stājies spēkā jauns parādu piedziņas regulējums. Diemžēl arī mūsu ģimenei ir parādi – par patēriņa kredītiem, bet manai radiniecei pensijas gados – par komunālajiem maksājumiem. Lūdzu, pastāstiet, kā tiks aprēķināta kredītu un komunālo maksājumu piedziņa.
Ilze P., Rīga
- Man ir tiesas spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu dēlam. Vīram ir invaliditāte, un viņš aizbildinās ar nelielu pensiju. Vai iespējams no viņa piedzīt noteiktos uzturlīdzekļus?
Līna, Liepāja
Grozījumi Civilprocesa likumā (594. pants “Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem”) attiecas uz visiem parādu piespiedu piedziņas gadījumiem (pēc tiesas nolēmuma). Jaunā kārtība attiecas arī uz tiem tiesas nolēmumiem, kad piedziņa uzsākta pirms grozījumu stāšanās spēkā, t. i., pirms 1. oktobra.
Tieslietu ministrija norāda, ka šobrīd aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas ir aptuveni 180 tūkstoši cilvēku. Pēc Latvijas Kredītņēmēju asociācijas datiem, šādu cilvēku skaits sasniedz 300 tūkstošus. Un, ņemot vērā to, ka parādsaistības ir vismaz vienam ģimenes loceklim, šis skaitlis var pieaugt līdz biedējošiem 600-800 tūkstošiem.
Gandrīz pusei valsts iedzīvotāju ir parādi! Turklāt šeit runa ir tikai par tiem, kas saņēmuši tiesas spriedumu un sadarbojas ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem (ZTI). Ja pieskaitīsim tos, kuri godprātīgi – cik vien spēj – maksā savus parādus, parādnieku skaits būs vairāk nekā iespaidīgs.
Minimālā alga netiek aiztikta
Ja personai rodas parāds, kreditors vai piedzinējs to var nodot tiesai un pēc tam ar tiesas lēmumu – tiesu izpildītājiem piedziņas veikšanai. Civilprocesa likuma 594. pants nosaka, kāda algas vai tai pielīdzināto maksājumu daļa paliek parādniekam.
Pirms jaunā regulējuma stāšanās spēkā ar tiesas lēmumu tika piedzīta noteikta procentuālā daļa no parādnieka algas un tai pielīdzinātajiem ienākumiem, bet ienākumi minimālās algas apmērā netika skarti.
Zvērināti tiesu izpildītāji (ZTI) ieturēja pusi no minimālās algas, ja parāds izveidojies:
* par uzturlīdzekļiem;
* par administratīvajiem sodiem;
* par kaitējuma atlīdzināšanu cietušajam krimināllietā.
Par katru nepilngadīgu bērnu parādniekam tika atstāti vēl 15 % no minimālās algas.
Uz ienākumiem, kas saņemti kā autoratlīdzība, no pašnodarbinātas personas darbības un individuālās darbības, piedziņa tika vērsta pilnā apmērā – uz kā papildu ienākumiem, pat ja tie bija personas vienīgie ienākumi.
Ņemot vērā minimālās algas apmēru (šogad 700 eiro), bija situācijas, kad no parādnieka ienākumiem nebija iespējams piedzīt nekādu summu. Pēc grozījumu autoru vērtējuma, līdzšinējais regulējums pietiekami nemotivēja parādniekus meklēt iespēju palielināt savus ienākumus, jo, pieaugot ienākumiem, būtiski palielinājās ieturējumi.
Situācija ir ļoti sarežģīta. Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas cilvēkiem ar minimālo algu ir nelielas, tāpēc slimības vai bērna piedzimšanas pabalsti, kā arī vecuma pensijas būs niecīgas.
Aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām. Parādsaistības izveidojas pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem – bieži vien no cilvēkiem neatkarīgu iemeslu dēļ.
Lai palīdzētu parādniekiem tikt laukā no šķietami bezcerīgās situācijas, projekta autori ir radījuši, viņuprāt, vienkāršu parādu samaksas mehānismu, kas vienlaikus motivē atgriezties darba tirgū, saņemt legālus ienākumus un ļauj tikt vaļā no nospiedošajām parādsaistībām.
Izmaiņas, kas stājās spēkā no 1. oktobra, palīdzēs sasniegt mērķi – motivēt parādniekus arvien vairāk gūt legālus ienākumus, ilgtermiņā gan palielinot atmaksāto parādu apjomu, gan sekmējot parādnieku pilnvērtīgu iesaisti darba tirgū. Lūk, tādi ir Tieslietu ministrijas apsvērumi.
Kas mainās no 1. oktobra?
1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā, kas nosaka ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem.
Saskaņā ar jauno regulējumu, ieturējumi būs vienādi visos piedziņas veidos. Respektīvi, neatkarīgi no tā, kāda veida parāds ir izveidojies, ieturējumus veiks visiem parādniekiem vienādi.
Ieturējumus veiks tikai no tās ienākumu daļas, kas pārsniedz parādniekam saglabājamo minimālo summu: noteikta parādniekam saglabājamā minimālā ienākumu summa, no kuras ieturējumus neveiks. Tie ir 50% no minimālās mēneša algas bruto, pieskaitot vēl 15% no minimālās mēneša algas bruto par katru ieturējumu izdarīšanas brīdī apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto nepilngadīgo bērnu.
Kā arī noteikta ienākumu summa neto jeb izmaksātā darba alga “uz rokas”, kas pārsniedz parādniekam saglabājamo minimālo apmēru. Ieturējumi 30% apmērā tiks veikti tikai no šīs ienākumu daļas. Ja parādniekam ir vairākas neizpildītas saistības, tad ieturējumus veiks 40% apmērā.
No tā izriet, ka parādniekam jebkura parāda piedziņas gadījumā tiks saglabāti 50% no minimālās mēneša algas plus 70% vai 60% no atlikušās ienākumu summas neto. Savukārt, ja parādnieka apgādībā ir reģistrēti (VID nodokļu grāmatiņā) nepilngadīgi bērni, tad papildus tiks saglabāti vēl 15% no minimālās mēneša algas par katru bērnu.
Taču ir noteikts arī ierobežojums – saglabājamā summa par apgādībā esošajiem nepilngadīgajiem bērniem kopā nevar pārsniegt 50% no minimālās mēneša darba algas.
1. Saimnieciskā darbība
Līdzšinējais regulējums ierobežoja parādnieku iespējas veikt saimniecisko darbību, jo ieturējumi no parādnieka ienākumiem no saimnieciskās darbības tika veikti 100% apmērā.
Jaunais regulējums nosaka: ja parādnieka vienīgais ienākumu avots ir līdzekļi, kas saņemti no citām personām reģistrētas saimnieciskās darbības ietvaros, piemēro tos pašus ieturējumu noteikumus, kas attiecas uz piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Šī norma jau ir stājusies spēkā 2024. gada 18. jūlijā.
2. Administratīvo sodu piedziņa
Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka, piedzenot cita veida uzturlīdzekļus (piemēram, pilngadīga bērna vai vecāku uzturam) vai nesamaksātu sodu par administratīvo pārkāpumu, vai nodarītā kaitējuma kompensāciju cietušajam krimināllietā, tiek ieturēti 50% no parādnieka neto ienākumiem, saglabājot pusi no minimālās algas un 15% no tās par katru apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto bērnu (CPL 594. panta pirmās daļas 2. punkts).
PIEMĒRS. Ja parādniekam, no kura tiek piedzīts nesamaksāts sods par administratīvo pārkāpumu, alga neto ir 1000 eiro un apgādībā ir reģistrēts viens bērns, tad viņam pēc ieturējumiem agrāk tika saglabāti 500 eiro.
Savukārt no 1. oktobra parādniekam šādā situācijā tiks saglabāti ienākumi 836,50 eiro apmērā, parāda dzēšanai novirzot 163,50 eiro.
3. Bērna uzturlīdzekļu parāda piedziņa
Ja bērna tēvam, kuram ir uzturlīdzekļu parāds, alga neto ir 1000 eiro un apgādībā reģistrēts viens bērns, tad viņam pēc ieturējumu veikšanas agrāk tika saglabāti 455 eiro.
No 1. oktobra parādniekam neatkarīgi no parādsaistību veida ar šādu atalgojumu tiks saglabāti ienākumi 836,50 eiro apmērā, parāda dzēšanai novirzot 163,50 eiro. Respektīvi viņam paliek puse no minimālās algas plus 15% par apgādībā esošu bērnu un 70% no pārējiem ienākumiem pēc daļas uzturlīdzekļu ieturēšanas.
4. Patēriņa kredīti, komunālie maksājumi, nodokļu parādi un cita veida parādi
Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka, piedzenot cita veida parādus, tiek ieturēti 30% no parādnieka neto ienākumiem, saglabājot 100% no minimālās algas un 15% no tās par katru apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto bērnu (CPL 594. panta pirmās daļas 3. punkts).
PIEMĒRS. Ja parādniekam, no kura tiek piedzīts patēriņa kredīts vai komunālo pakalpojumu parāds, alga neto ir 1000 eiro un apgādībā ir reģistrēts viens bērns, tad viņam pēc ieturējumiem šobrīd tiek saglabāti 805 eiro.
No 1. oktobra parādniekam šādā situācijā tiks saglabāti ienākumi 836,50 eiro apmērā, parāda dzēšanai novirzot 163,50 eiro.
5. Vairāku parādu piedziņa
Ja parādniekam ir vairākas parādu piedziņas lietas, tad neatkarīgi no parādsaistību veida ieturējumi tiks veikti lielākā – 40% – apmērā no neto ienākumiem, kas pārsniegs pusi no minimālās algas, plus 15% par katru apgādībā reģistrēto bērnu.
PIEMĒRS. Ja parādniekam, no kura tiek piedzīts uzturlīdzekļu parāds un patēriņa kredīts, alga neto ir 1000 eiro un apgādībā ir reģistrēts viens bērns, tad šobrīd pēc ieturējumiem tiek saglabāti tikai 455 eiro (ņemot vērā, ka viens no parāda veidiem ir uzturlīdzekļi nepilngadīgam bērnam).
No 1. oktobra parādniekam šādā situācijā tiks saglabāti ienākumi 782 eiro apmērā, parāda dzēšanai novirzot 218 eiro.
Kam tas ir izdevīgi
Iepriekš parādnieki ar zemiem ienākumiem bija izdevīgākā situācijā, jo viņiem jebkurā gadījumā tika saglabāti 100% no minimālās algas bruto (2024. gadā – 700 eiro). Tagad viņiem būs jāmaksā vairāk parāda atmaksai.
Likumdevēji uzskata, ka parādniekiem kļūs legalizēt visus ienākumus, kas ilgtermiņā arī palīdzētu uzlabot šo cilvēku sociālās garantijas.
Tiesa, likuma grozījumu autori nav ņēmuši vērā, ka parādnieku vidū ir liela daļa iedzīvotāju, kas faktiski saņem minimālo algu vai pensiju tādā pašā vai pat mazākā apmērā. Viņiem paliks mazāk līdzekļu nekā paredz nabadzības riska līmenis. Bet šos cilvēkus, šķiet, likumdevēji jau ir norakstījuši...
Starp citu
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju tīmekļvietnē publicētā statistika liecina, ka 2023. gada nogalē zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā kopumā bija nepabeigtas 910 tūkstoši izpildu lietu par kopējo parādu summu, kas pārsniedza 5,7 miljardus eiro (no tām 32 944 lietas bija apturētas vai atliktas). To vidū – arī 68 802 neizpildītas izpildu lietas par uzturlīdzekļu piedziņu.
Jautājumi un atbildes
Ieturējumu aprēķināšanas kārtība
* Kā no iedzīvotājiem tiks piedzītas summas parādu dzēšanai?
- Civilprocesa likuma 594. panta 2.1 daļa paredz: ja vienas izpildu lietas ietvaros piedziņa vienlaikus tiek vērsta gan uz darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, gan noguldījumiem kredītiestādē, parādniekam ir tiesības lūgt tiesu izpildītāju saglabāt kredītiestādes kontā naudas līdzekļus darba samaksas (pēc ieturējumu veikšanas) apmērā.
* Vai parādu piedziņa tiks vērsta arī uz pensijām un pabalstiem?
- Izmaiņas likumā attiecībā uz ieturējumu apmēru attiecas arī uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) maksājumiem – visu veidu pensijām (izņemot apgādnieka zaudējuma pensijas), slimības pabalstiem, bezdarbnieka pabalstiem, vecāku pabalstiem, paternitātes un maternitātes pabalstiem, kā arī apdrošināšanas atlīdzībām.
Sākot ar oktobri, VSAA papildus aprēķinās ieturējumus no starpības starp pensijas (pabalsta) summas pēc nodokļu nomaksas un ieturamo summu, kas ir 50% no minimālās mēnešalgas plus 15% no minimālās algas par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu.
(!) Neskaidrību gadījumā, lūdzu, sazinieties ar tiesu izpildītāju, kas atbild par parāda piedziņas lietu. Jautājumus par ieturējumu aprēķinu no VSAA maksājumiem aicinām sūtīt uz e-pasta adresi: konsultaciju@vsaa.gov.lv.