Mājas virtuve
RU Ceturtdiena, 21. Novembris Rīt: Andis, Zeltite

Nikolajs II, Puškins un Faberžē: igauņi lepojas ar savu vēsturi, nevis iznīcina to

Kāds latviešu publicists nesen atklāja, ka igauņi savulaik sarkanos latviešu strēlniekus gūstā neesot ņēmuši, bet likuši viņus uzreiz pie sienas. Kungs uzskata, ka igauņi pareizi vien esot darījuši un mums no viņiem vajadzētu ņemt piemēru. Nu, arī 2024. gadā būtu labi no igauņiem ņemt piemēru, lai gan šajā gadījumā šis patriotiski noskaņotais publicists diez vai atbalstītu mūsu ziemeļu kaimiņus: kamēr Rīgā varas iestādes cenšas celt savu reitingu, cīnoties ar pieminekļiem un pārdēvējot ielas, Igaunijas pilsētā Pērnavā, kas atrodas divarpus stundu brauciena attālumā no mums, situācija ir tieši pretēja.

Šeit vēsturi ciena un rūpīgi saglabā. Un ar lepnumu demonstrē to tūristiem. Pērnavas vēsturiskajā centrā ir saglabājusies Nikolaja iela, kas nosaukta Krievijas imperatora Nikolaja II vārdā.

 Lai nevienam nerastos šaubas par to, kura vārdā iela nosaukta, vienā no ēkām atrodas kafejnīca Nikolai Lehtla (Nikolajs II), kuras skatlogos ir redzami paša imperatora un viņa ģimenes locekļu portreti.

Kafejnīca ir ļoti mājīga, līdzīga vecam krodziņam. Ēdienkarte ir pieejama trīs valodās – igauņu, angļu un krievu.

Sienas grezno unikālas cara ģimenes fotogrāfijas, kurās Nikolajs II ir redzams kopā ar saviem bērniem. Acīmredzot, krodziņš darbojas jau ilgāku laiku un ir ļoti populārs tūristu vidū.

Labprāt šo omulīgo krodziņu Pērnavā apmeklē arī mūsu tautieši – kafejnīcā bieži ir dzirdama latviešu valoda. Īpaši daudz latviešu viesu Pērnavā bija 18. novembrī, kad mūsu valstī ir oficiāla brīvdiena.

Gan uz kafejnīcas sienām, gan pašā ēdienkartē apmeklētāji var izlasīt šīs ēstuves vēsturi, kas arī ir izklāstīta trīs valodās: leģenda vēsta, ka pēdējais Krievijas imperators Nikolajs II uz Pērnavas apriņķi atbraucis ar savu iemīļoto violeto Rolls-Royce. Un, tā kā tik greznas automašīnas Pērnavas ielās bijis liels retums, tā ātri piesaistījusi pilsētnieku uzmanību.

Stāsta, ka Nikolaja II šoferis bija no šīs apkaimes, un, kad cars izteicis vēlmi ieturēt maltīti, šoferis nolēmis apvienot patīkamo ar lietderīgo – aizvest caru pusdienās un izklaidēt pilsētas iedzīvotājus. Pietura bijusi Pērnavas Svētā Nikolaja baznīcas tuvumā. Pati mazā, pieticīgā baznīca caru, kurš bija pieradis pie lieliem apzeltītiem kupoliem, neesot iespaidojusi, taču restorāns, kurā viņš pusdienoja, iepriecinājis augstdzimušo viesi ar gardiem ēdieniem un dzērieniem. Tur cars esot atpūties pēc garā ceļojuma, atguvis spēkus un izklaidējies, kamēr pilsētnieki apbrīnoja viņa auto. Visi bijuši apmierināti. Par godu šim notikumam Pērnavā tika atvērts restorāns, kurš ticis nosaukts Nikolaja II vārdā.

Nedaudz dziļāk Pērnavas vecpilsētā atrodas piemineklis Gustavam Faberžē, pasaulslaveno Faberžē olu meistaram, kuram arī ir nepārprotama saistība ar Sanktpēterburgu, tātad arī ar Krieviju.

Taču tas nebūt nemazina šīs vēsturiskās personības mērogu, un Pērnavā nevienam pat galvā nenāk nojaukt pieminekli slavenajam Faberžē. Gluži otrādi, vietējie iedzīvotāji un tūristi cenšas pieskarties viņa kurpes purngalam – uz veiksmi.

Apmēram kilometra attālumā no šīs vietas – tuvāk SPA kompleksiem, kuru Pērnavā ir neskaitāmi daudz, skatienam paveras piemiņas plāksne. Tā atrodas pie simtgadīga ozola, kas iestādīts par godu Aleksandra Puškina simtgadei 1899. gadā.  Par šo notikumu vēsta uzraksts, kas arī ir dublēts  krievu valodā.

Vēl viena piemiņas plāksne atrodas nedaudz nostāk – vietā, kur kādreiz kalpojis Puškina vecvectēvs Hanibāls.

Visas šīs relikvijas Pērnavas varas iestādes rūpīgi saglabā un lepni demonstrē tūristiem, kuri pēc spa-procedūrām laiski pastaigājas par pilsētas ieliņām.  

Varbūt mums vajadzētu ņemt no igauņiem tieši šo piemēru?

Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde

Piektdien izraudzīsies Rīgas galvenās svētku egles

20/1
Lasīt