Pasaulē
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu mājas īpašnieku pienākums ir kārtot mājas lietu, kas ietver sevī ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistīto dokumentu un informācijas kopumu. Mājas lietas kārtošanu var uzticēt mājas īpašnieku pilnvarotai personai.
Mājas lietu kārto, lai nodrošinātu kārtību un pārredzamību daudzdzīvokļu mājas ekspluatācijā. Tajā ir dokumenti, kas saistīti ar ēkas īpašnieku lēmumiem, apsaimniekošanas un uzturēšanas līgumiem, finansēm un citiem ar daudzdzīvokļu māju saistītiem jautājumiem. Lietā var iekļaut tādus dokumentus kā dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumi, līgumi un pilnvaras par mājas pārvaldīšanu, finanšu dokumenti, informācija par tehnisko apsekošanu un uzturēšanu, patērēto pakalpojumu skaitītāju dati un citi ar mājas pārvaldīšanu saistīti dokumenti.
Mājas lietu sagatavo gan papīra, gan elektroniskā formā, ievietojot elektroniskajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Dokumenti jāpievieno mājas lietai un jāievieto sistēmā (BIS) 14 dienu laikā no dienas, kad par mājas lietu atbildīgā persona tos saņēmusi.
Tiesības iepazīties ar dokumentiem
Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 6. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir tiesības piedalīties ēkas pārvaldīšanā. Savukārt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 28. panta 3. punkts nosaka, ka dzīvojamās mājas īpašniekam ir tiesības iepazīties ar mājas lietu bez ierobežojumiem un izgatavot dokumentu atvasinājumus (kopijas, izrakstus u. c.), ievērojot personu datu aizsardzības prasības.
Tādējādi mājas lietā ir jāietver visa informācija, kas saistīta ar mājas apsaimniekošanu, tostarp rēķini par apkuri, ko izsniedzis attiecīgais komunālo pakalpojumu sniedzējs. Jums ir tiesības iepazīties ar apkures rēķinu oriģināliem (un visiem citiem ar mājas apsaimniekošanu saistītiem dokumentiem), jo tie ir daļa no mājas lietas, ko kārto biedrība.
Kā rīkoties, ja mājas pārvaldnieks atsakās izsniegt dokumentus
Ja biedrības pārstāvji atsakās sniegt jums piekļuvi mājas lietai un dokumentiem, tas ir jūsu kā īpašnieka tiesību pārkāpums, un jums ir tiesības iesniegt sūdzību par biedrības prettiesisku rīcību.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanu” 16. pantu pārvaldnieks ir atbildīgs par likuma prasību neievērošanu, pildot savus pienākumus pārvaldīt māju likumā noteiktajā kārtībā.
Likuma “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanu” 29. pantā noteikts, ka par likumā noteikto obligāto pārvaldīšanas darbību, kas skar sabiedrības intereses, neveikšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu dzīvojamās mājas īpašniekam vai pārvaldniekam (ja mājas pārvaldīšana ir uzticēta pārvaldniekam) no 10 līdz 1400 eiro, bet juridiskai personai - no 10 līdz 14 000 eiro.
Savukārt minētā likuma 30. pantā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma lietvedību par likuma 29. pantā minēto pārkāpumu pirms lietas izskatīšanas veic Valsts policija, Pašvaldības policija vai Īres valde. Savukārt pašu administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
Ņemot vērā iepriekš minēto, jūs varat vērsties biedrībā ar rakstisku iesniegumu, norādot savu vēlmi iepazīties ar mājas lietu jūsu norādītajā termiņā. Pamatojot savu lūgumu, miniet iepriekš minētos likumu “Par dzīvokļu īpašumu” un “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanu” pantus. Savā iesniegumā varat arī norādīt uz biedrības atbildību par atteikumu saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanu” 16., 29. un 30. pantu.
Ja biedrība turpina ignorēt jūsu prasības, jums ir tiesības vērsties tiesā, lai aizsargātu savas kā dzīvokļa īpašnieka tiesības.
