Pasaulē
Nepieciešamība optimizēt skolas ir pilnīgi saprotama no demogrāfijas viedokļa, saka Kļukins, taču skolu slēgšanas un apvienošanas process ne vienmēr norit gludi: “Ir jau bijuši piemēri, kad skolu nebija nepieciešams slēgt, bet varēja to vienkārši transformēt.”
Runājot par Rīnūžu vidusskolu, Kļukins tās apvienošanu ar 31. skolu uzskata par neizbēgamu: “Situācija Rīgas ziemeļos ir tāda, ka divas atsevišķas vidusskolas ar grūtībām spēj savākt divas pilnvērtīgas desmitās klases. Tāpēc ir nepieciešams izveidot vienu pilnvērtīgu skolu.
Kļukins neredz problēmu tajā, ka Rīnūžu vidusskola vēsturiski ir “krievu”, bet 31. vidusskola - “latviešu”. “Es domāju, ka apvienošanās process noritēs diezgan gludi. Visi jau ir pieraduši pie vienotas skolas koncepcijas. Mēs izpildām visas likumdošanas prasības, un mūsu skola vienmēr ir bijusi diezgan nopietns integrācijas instruments - mēs aktīvi iepazīstinām bērnus ar latviešu kultūru, folkloru. Mūsu pedagoģiskā kolektīva latviešu valodas zināšanu līmenis ir pietiekams, lai tajā varētu strādātu, lai gan esam to panākuši dažādos veidos - un ne vienmēr humāni. Arī bērnu latviešu valodas zināšanu līmenis ir ievērojami paaugstinājies. Tā kā process iet...”.
Savukārt no latviešu puses skolu apvienošanas process var tikt uztverts diezgan sarežģīti, saka Kļukins. “Diskursā par apvienoto skolu joprojām regulāri var dzirdēt “Viņi” un “Mēs”. Latviešu sabiedrībai ir grūti atzīt, ka tradicionāli latviešu skolās, īpaši Rīgā, krievvalodīgo bērnu īpatsvars ir ļoti augsts. Taču tā ir objektīva realitāte. Politiķiem joprojām pastāv dalījums krievu un latviešu skolās, bet mums, vadības komandai un skolotājiem, šāda dalījuma vairs nav. Mēs strādājam izglītības kvalitātes labā un darām pilnīgi to pašu, ko visas pārējās Latvijas skolas. Mums visiem ir vienādi noteikumi.
Tajā pašā laikā Kļukins ir pret ideju, ka skolās vispār varētu pārstāt skanēt krievu valoda. “Protams, ka pie mums krievu valodā runājošie bērni lielāko daļu laika starpbrīžos runā krieviski. Un es nekad neregulēšu bērnu neformālās saziņas valodu. Mācību stundas ir pavisam cits jautājums.”
