Pasaulē
Tādējādi tiešo maksājumu portfelis nākamajā plānošanas periodā palielināts par par 758 miljoniem eiro jeb par 44%, salīdzinot ar 2014.-2020.gada periodu.
Papildus 2021.-2027.gada periodā no tiešajiem maksājumiem ir paredzēts pārdalīt finansējumu lauku attīstībai 128,3 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to 2021. un 2022.gadā, kas ir noteikts kā pārejas periods, tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 633,2 miljoni eiro, savukārt 2023.-2027.gadā - 1,714 miljardi eiro.
Savukārt lauku attīstības atbalsta pasākumiem periodā no 2023. līdz 2027.gadam finansējums ir 765,5 miljoni eiro. 2014.-2020.gada periodā Latvijai Lauku attīstības programmas ietvaros bija pieejami 1,531 miljardi eiro, tomēr, kā norāda Zemkopības ministrija (ZM), jāņem vērā, ka jaunā plānošanas perioda sākšana ir būtiski aizkavējusies, un 2021. un 2022.gads ir noteikti kā pārejas periods, kam tika novirzīta daļa no nākošā plānošanas perioda finansējuma - 518,1 miljoni eiro.
Kopumā nākošajam plānošanas periodam lauku attīstības finansējums ir samazinājies par 16% un lielākais atbalsta kritums būs jūtams tieši 2023.-2027.gadā, ko lielā mērā ietekmēs pārskatītie nosacījumi par samazināta nacionālā līdzfinansējuma prasībām. Ministrijā skaidro, ka tas ir būtiski apgrūtinājis arī atbalstāmo prioritāšu noteikšanu un atbalsta pasākumu izstrādi.
Kā norāda ZM, nozīmīgākā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna finansējuma daļa, saskaņā ar Kopējās lauksaimniecības politikas regulējuma prasībām un Eiropas Komisijas rekomendācijām Latvijai tiks novirzīta vides un klimata mērķu īstenošanai dažādu atbalsta instrumentu formā.
Lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu un veicinātu ilgtspējīgāku saimniekošanu, kā arī risinātu aizvien pieaugošās klimata un vides problēmas, Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajā plānā tiks paredzēts ievērojams finansiāls atbalsts un pasākumi (aptuveni 50% no Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna finansējuma) dažāda veida lauksaimniecības praksēm, kas sniegs ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ūdens, augsnes, gaisa kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā, kā arī bioloģiskajai lauksaimniecībai.
Cita starpā, ekoshēmām kopumā tiks paredzēts atbalsts 438 miljoni eiro, agrovides pasākumiem - 121 miljons eiro, bet bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam - 159 miljoni eiro ar plašām iespējām saņemt papildus atbalstu arī citu shēmu ietvaros. Papildus tam, ievērojama daļa investīciju atbalsta arī tiks paredzēta tieši vides investīcijām.
Kā vienu no būtiskākajiem Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas perioda jauninājumiem ZM norāda to, ka nākotnē vienā politikas plānošanas dokumentā tiks apvienoti trīs atbalsta instrumenti - tiešie maksājumi, lauku attīstības atbalsta pasākumi un sektorālās atbalsta intervences augļu, dārzeņu un citos sektoros, kā arī biškopībā.
"Tas ļaus saskaņoti izmantot dažādus atbalsta instrumentus un mērķtiecīgāk risināt nozaru un lauku teritorijas vajadzības," piebilst ZM.
Reformētajai ES Kopējai lauksaimniecības politikai ir deviņi specifiskie mērķi, kas aptver ilgtspējīgas attīstības ekonomiskos, vides, klimata un sociālos jautājumus, jeb taisnīgu ienākumu nodrošināšanu, konkurētspējas palielināšanu, tirgus varas pārtikas ķēdēs līdzsvarošanu, klimata pārmaiņu mazināšanu, vidrūpi, kā arī ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Tāpat specifiskie mērķis paredz atbalstu paaudžu nomaiņai, plaukstošus lauku apvidus un pārtikas un veselības kvalitātes aizsardzību.
Pakārtoti kopējiem politikas mērķiem, Latvijas nacionālie stratēģiskie mērķi ietver palielināt pievienoto vērtību, sadarbojoties un ražojot konkurētspējīgu produktu vietējam un eksporta tirgum, kāpināt lauku saimniecību ieņēmumus līdz vidējiem valstī un plaukstošus lauku apvidus, veicinot ekonomisko aktivitāti, nodrošinot infrastruktūru un saglabājot apdzīvotību.
Līdztekus izvirzītie nacionāli mērķi nosaka zināšanās balstītu uzņēmējspēju veicināšanu, sekmējot inovāciju un zinātnes rezultātu ieviešanu praksē, katras saimniecības iesaisti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī drošu un kvalitatīvu vietējo pārtiku, kas pieejama ikvienam patērētājam.
Lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar sagatavoto Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna projektu, ZM 12.novembrī organizēs informatīvu konferenci. Ministrija aicina sekot līdzi informācijai ZM un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra tīmekļa vietnēs.
Tikmēr informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" liecina, ka sākta Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna sabiedriskā apspriešana, kas norit no pirmdienas, 1.novembra, līdz 30.novembrim.
Visi ar sabiedrisko apspriedi saistītie materiāli publicēti ZM tīmekļvietnē "zm.gov.lv" sadaļā "KLP nākotne".
Līdztekus izstrādātajam Stratēģiskajam plānam, ZM mājas lapā pieejams arī stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. No 15.novembra līdz 19.novembrim saitē būs pieejamas prezentācijas par apspriežamo plāna projektu un videoprezentācija.
Kā norādīts publiskotajā informācijā, sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks attālināti, videokonferences formātā 16.novembrī plkst.11. Pieslēgšanās saite videokonferencei tiks publicēta ZM tīmekļvietnē pirms sanāksmes sākuma.
Sabiedriskās apspriešanas protokols tiks publicēts pie citiem materiāliem norādītajā interneta vietnē.
Rakstiski priekšlikumi par plānu un tā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskatu apspriešanas periodā ir sūtāmi pa pastu vai iesniedzami ZM Klientu apkalpošanas centrā, vai elektroniski. Tāpat ieteikumus iespējams iesniegt Vides pārraudzības valsts birojam, izmantojot e-pasta adresi "pasts@vpvb.gov.lv".
Jau ziņots, ka šogad sākas jauns ES septiņu gadu plānošanas periods, kurā ES lauksaimniecības politikā no 2023.gada būs paredzēti izmainīti nosacījumi.
Ministrijā norādīja, ka pēc intensīvām vairāku gadu ilgām diskusijām, 2021.gadā ES likumdevējiem ir jāvienojas par to, kāda būs Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2023.gada, kamēr 2021. un 2022.gads būs pārejas periods Kopējā lauksaimniecības politikā.
