Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, Mūrniece uzsvērusi, ka latvieši kā tauta esam lepni, ka mums ir sava valoda, kas "ir unikāla, dzīva un attīstās līdzi laikam". Viņasprāt, šis lepnums ir jānodod tālāk arī jaunākajām paaudzēm, un visvieglāk šo pārmantošanu varot nodrošināt vecāki ģimenē un skolotāji skolā.
Skola ne tikai dod akadēmiski pareizas valodas zināšanas, bet arī ar valodas palīdzību paver iespējas apgūt zināšanas daudz plašākā tematiskajā lokā, sacīja Mūrniece, uzsverot, ka "valoda skolēnam palīdz attīstīt sevi kā personību, māca domāt, spriest, analizēt, liek augt un pilnveidoties".
Izglītības sistēma ir neatņemama valsts valodas politikas sastāvdaļa. Saeima 2018.gadā vienojās par nopietnu nākamo soli pārejā uz izglītību valsts valodā, un šī gada 1.septembrī noslēdzās pārejas posms, pēc kura izglītība visās Latvijas vidusskolās tiek un tiks apgūta valsts valodā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Mūrniece arī atsaucās uz pēdējos gados veikto pētījumu par valsts valodas apguvi uzrādītajām pozitīvajām tendencēm, proti, 83% mazākumtautību jauniešu visbiežāk ir norādījuši, ka latviešu valodu apguvuši tieši skolā.
Politiķe mudināja Izglītības un zinātnes ministriju veltīt lielu uzmanību un resursus tam, kā pilnveidot skolotāju prasmi mācīt tieši latviešu valodu. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka pētījumu dati liecina - daudzi mācību procesa un izglītības elementi ir jāmaina, lai skolēni gūtu valodas mācīšanās motivāciju un labākas sekmes valodas apguvē.
Konferences moderators, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), uzrunājot konferences dalībniekus, sacīja, ka Latvijas valsts valoda kopā ar kultūru kā nacionālās identitātes jautājums ir komisijas un visas Saeimas dienaskārtībā. Ašeradens pauda cerību, ka konference skolotājiem - tiem cilvēkiem, kas ikdienā strādā ar valodu un māca to jaunajai paaudzei -, turpmāk norisināsies katru gadu.
Konferenci "Skolēns valodā un valoda skolēnā" organizēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti.
