Pasaulē
Press.lv izdevās anonīmi aprunāties ar bijušajiem ieslodzītajiem un Rīgas Centrālcietuma darbiniekiem. Aina, kas atklājās pēc šīm sarunām, nenoliedzami, ir ļoti bēdīga.
Tabletes apmaiņā pret kafiju vai šokolādes tāfelīti
Pēteris (vārds mainīts):
- Ir tāda medmāsa... Viņai kukuļi ir ierasta lieta, visi ieslodzītie viņai vienmēr kaut ko dod – šokolādi, kafiju. Un viņa ir tik ļoti pieradusi pie šīm regulārajām dāvanām, ka vairs neatceras, kurš viņai ir ko devis un kurš nav, turklāt viņas apetīte tikai pieaug. Īpaši labvēlīga viņa ir pret narkomāniem, respektīvi, viņu pievelk vāji cilvēki, kuri burtiski ubago no viņas preparātus, kas aizstāj narkotikas. Tie, kas žēlabaini lūdz: “Nu, lūdzu, iedodiet mums tableti!” - preparātu ar vājas narkotikas iedarbību, tādi ātri saņem to, ko vēlas. Savukārt normālus cilvēkus, bez atkarībām, kuri uztur savu fizisko formu un lūdz tikai izmērīt asinsspiedienu vismaz reizi nedēļā (lai gan ārsts izrakstījis biežāk), viņa faktiski ignorē: es dzirdu tikai vienu – tu esi vesels, staigā garām! Reiz pēc kārtējā šāda atteikuma es tajā pašā dienā palūdzu citam ārstam izmērīt man asinsspiedienu. Un še tev – 170!
Bet pirmajai mediķei, sanāk, ir vienalga. Lai gan, ja es atnestu, piemēram, kafiju, kas maksā no 5 līdz 10 eiro, viņa bez jautājumiem pieņemtu mani un izmērītu. Mēs taču šeit neesam finanšu magnāti. Vienkārši daži ārsti kaut kādu iemeslu dēļ par to “aizmirst” un bez dāvanām atsakās darīt savu darbu.
Administrācija uz šo kukuļņemšanu piever acis. Turklāt tas palīdz ietaupīt cietuma naudu. Rezultātā par visu šo ekonomiju uz izmeklējumu un analīžu rēķina, sanāk, maksājam mēs, ieslodzītie. Galu galā valsts piešķir noteiktu naudas summu cietuma administrācijai ieslodzīto veselības aprūpei. Un kad mēs lūdzam veikt analīzes un citas manipulācijas slimnīcā, kas kopā izmaksātu, teiksim, 200 eiro, ierēdņi saka: nav jēgas, mēs labāk ietaupīsim 200 eiro. Cik daudz šādu “ietaupītu” 200 eiro? Un kas viņus par to sodīs? Nu, kad jums pavisam gals klāt, un ir laiks izsaukt ātro palīdzību, tad, protams, viņi pievērsīs uzmanību... Mums ir atņemta brīvība, bet kāpēc gan atņemt pēdējo veselību?
Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Dmitrija Kaļina komentārs:
- Vai ir taisnība, ko stāsta ieslodzītais Pēteris, ka Rīgas Centrālcietuma medicīnas nodaļā ir mediķi, kuri “izspiež” no ieslodzītajiem dāvanas, kā arī pieņem pacientus apmaiņā pret kafiju vai šokolādi?
- Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcībā nav šādas informācijas.
- Cik bieži Ieslodzījuma vietu pārvalde pārbauda Rīgas Centrālcietuma medicīnas nodaļas darbu? Vai šādu pārbaužu laikā ir konstatēta kāda mediķu prettiesiska rīcība? Un vai kāds no medicīnas darbiniekiem ir sodīts par pārkāpumiem?
- Cietumu slimnīcas darbinieki veic regulāras ieslodzījuma vietu medicīnas nodaļu pārbaudes saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka apstiprinātu plānu. Nākamā šāda pārbaude Rīgas Centrālcietumā ir paredzēta 2025. gada otrajā ceturksnī. Turklāt Latvijas Cietumu slimnīca veic arī neplānotas pārbaudes ieslodzījuma vietu medicīnas nodaļās. Pēdējā šāda neplānotā pārbaude Rīgas Centrālcietuma Medicīnas nodaļā tika veikta 2024. gada novembrī.
Pārbaužu rezultātus – vai tika konstatēti kādi pārkāpumi un vai kāds no medicīnas darbiniekiem tika sodīts – Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība neatklāj.
Mans kabinets ne ar ko neatšķiras no kameras!
Rīgas Centrālcietuma medicīnas nodaļas darbinieki paši, saglabājot anonimitāti, piekrita atklāt dažus faktus par veselības aprūpi cietumos. Lūk, ko pastāstīja viena no darbiniecēm (sauksim viņu par Dagniju):
- Ja es saņemu 10 iesniegumus no viena cilvēka, ka viņam sāp galva, protams, es pieņemšu to, kurš atnāks ar akūtām sūdzībām – viņam tiks dota priekšroka. Bet runājot par medicīnas personālu, mums ir akūts darbinieku trūkums: katru dienu kāds ir uz slimības lapas vai atvaļinājumā. Rezultātā pastāvīgi trūkst darbaroku. Piemēram, es strādāju bez medmāsas, un dažkārt man nākas labot pat ķirurga kļūdas.
Tajā pašā laikā pašu ārstu darba apstākļi ir briesmīgi. Mans kabinets tā pati kamera vien ir. Ar restēm. Es nevaru atvērt logu. Nav gaismas. Jau divus gadus es nesekmīgi mēģinu iegūt savu personīgo darba e-pastu, jo saņemu iesniegumus no ieslodzītajiem – es ļoti rūpīgi sekoju līdzi tam, kurš, kad un kāpēc slimoja. Un tas viss pēc tam nonāk manā personīgajā e-pastā. Pārvalde uz visiem maniem pieprasījumiem atbild ar atteikumu – nav resursu! To nav ne darba e-pastam, ne jaunam krēslam, lai nesabendētu muguru... Nu ko lai saka.
- Vai medikamentiem nauda tiek piešķirta?
-Visu, kas nepieciešams maniem pacientiem, es galu galā saņemu, taču ko man tas maksā! Kamēr nosūti pieprasījumu, kamēr to saskaņo, kamēr atsūta, paiet laiks. Vadība man nepārtraukti pārmet, ka es pārāk daudz tērēju valsts līdzekļus. Man ir burtiski jāizspiež medikamenti – tas prasa daudz laika un pūļu, turklāt tas ir arī emocionāli grūti.
- Kā ir ar zobārstniecību?
- Cik man zināms, mums ir ļoti labs zobārsts. Viņš, cik vien spēj, piecus gadus (!) cenšas izsist aprīkojumu – jaunus urbjus, vēl kaut ko darbam nepieciešamo. Viņam pastāvīgi atsaka. Kāpēc līdzekļi administrācijas izdevumiem ir, bet līdzekļu veselības aprūpei nav? Vienīgais, kas tiek pildīts, ir likumā noteiktā prasība nodrošināt ieslodzītos ar kompensējamiem medikamentiem: viņi saņem lētāko izrakstīto zāļu analogu.
Sistēma ar pastkastītēm, kurās ieslodzītajiem ir jāiemet iesniegumi, kad viņiem nepieciešama medicīniskā palīdzība, īsti nedarbojas! Neviens nezina, kur šie pieteikumi nonāk. Tas viss noved pie tā, ka gandrīz katru dienu ieslodzītie nāk bez iepriekšēja pieraksta, vienkārši ejot garām ārsta kabinetam, un lūdz diklofenaku vai pretsāpju līdzekļus. Vieniem sāp jaut kas viens, citiem – cits.
Rīgas Centrālcietuma cietuma ārste (sauksim viņu par Daci) turpina:
- Katrs ārsts pats ņem ieslodzīto iesniegumus un tad rīkojas pēc saviem ieskatiem. Un ir viena V., tāpēc viņas pieņemšanas dienā ir no 7 līdz 9 pacientiem, jo pusi no tiem viņa vienkārši izmet ārā. Es ņemu visus - parasti man dienā ir pieci akūtie pacienti, dažreiz man ir 20 pacientu dienā, citreiz pat 30 pacientu. Apsargi zina – ieslodzītie ar akūtām sūdzībām var nākt pie manis jebkurā laikā, bez iepriekšēja pieraksta. Man ir fotogrāfijas ar pierādījumiem, kurās redzams, kā es laboju ķirurga kļūdas. Bija pacients ar ekzēmu, kurš neprasīja neko vairāk, kā tikai to, lai viņam ļautu saņemt no ģimenes paciņu ar speciālu gultas veļu. Viņam bija slimības saasinājums medikamentu dēļ, kurus ārsts bija izrakstījis, pat nepajautājot, vai cilvēkam ir alerģija. Rezultātā man nācās izsaukt ātro palīdzību un nogādāt viņu uz Gaiļezeru. Man ir foto, kuros redzams, kādā stāvoklī pacients nonāca pie manis.
Un, ziniet, paradoksālā kārtā medicīnas nodaļas vadībai tas nepatīk! Viņi man pārmet, ka esmu pārāk laipna, un šķībi uz mani skatās. Bet viņi nevar mani atlaist, jo tam nav juridiska pamata – Ārstniecības likums aizliedz šķirot pacientus: ārstam jāārstē visi bez izšķirības.
Arī medikamentu tirdzniecība cietuma iekšienē starp ieslodzītajiem plaukst, taču tiek turēta briesmīgā noslēpumā. Tās dēļ arī ir ieviesti visi šie stingrie noteikumi. Piemēram, kādam ieslodzītajam tika izsniegtas zāles ārstēšanai, bet, tā vietā, lai tās dzertu, viņš nolēma tās pārdot kādam citam. Tā tika konstatēts gadījums, kad tika pārdoti preparāti, kas izraisa apreibinājumu. Tāpēc mums šeit ir jātur acis vaļā – tagad viss tiek ļoti stingri kontrolēts, ko drīkst un ko nedrīkst izrakstīt. Tagad pat ieslodzītajiem bez atkarībām nav atļauts iegādāties dārgākas zāles – tikai lētākos analogus. Pat par savu naudu!
Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Dmitrija Kaļina komentārs:
- Kā jūs komentētu mediķu sūdzības? Vai esat informēts par apstākļiem, kādos ieslodzījuma vietās strādā ārsti? Vai tā ir taisnība, ka kabinetos uz logiem ir restes un tos nav iespējams atvērt vēdināšanai?
- Ieslodzījuma vietu mediķu kabinetos, tāpat kā jebkurā citā ārsta kabinetā, ir gan dabiskais, gan mākslīgais apgaismojums, ko var izmantot pēc vajadzības. Ieslodzījuma vietu mediķu kabinetos uz logiem var būt restes, ņemot vērā to, ka lielākā daļa logu ieslodzījuma vietās ir aprīkoti ar restēm drošības apsvērumu dēļ.
- Kas sadala slodzi starp medicīnas darbiniekiem un kāpēc daži mediķi pieņem līdz 30 pacientiem dienā, bet citi – mazāk nekā desmit?
- Par darba slodzes sadalījumu starp viņa pakļautībā esošajiem mediķiem ir atbildīgs ieslodzījuma vietas medicīniskās nodaļas vadītājs. Vēlos atzīmēt, ka pieņemto pacientu skaits nav noteicošais kritērijs darba slodzes sadalījumam starp mediķiem – jāņem vērā pacienta vispārējais veselības stāvoklis, viņa sūdzību nopietnība, paredzamais nepieciešamās ārstēšanas apjoms utt.
- Vai jums ir zināmi gadījumi, kad ieslodzītie pārdod viens otram medikamentus, tostarp ar apreibinošu iedarbību, kā to apraksta cietuma ārsti?
- Ieslodzītie cietuma sienās nevar darīt, ko vēlas, viņu tiesības un pienākumi ir stingri reglamentēti, un viņiem jāievēro noteikta kārtība, proti, Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumi Nr. 423 “Iekšējās kārtības noteikumi brīvības atņemšanas iestādē”. Atkāpes no šiem noteikumiem nav pieļaujamas. Tādējādi ieslodzītajiem ir aizliegts ņemt vai nodot savas personīgās mantas, priekšmetus vai vielas citām personām, kā arī pirkt vai pieņemt tās no citām personām. Tāds pats aizliegums ir ietverts arī citos Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumos Nr. 800 “Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi”. Ja ieslodzītais neievēro šos noteikumus, viņu var disciplināri sodīt. Attiecībā uz medikamentu lietošanu saskaņā ar noteikumu 276 5. punktu ieslodzītajiem medikamenti jālieto tikai cietuma personāla klātbūtnē, izņemot gadījumus, kad ir saņemts īpašs cietuma ārsta norīkojums.
- Paši cietumu mediķi sūdzas par līdzekļu trūkumu nepieciešamo medikamentu un medicīniskā aprīkojuma iegādei cietumos. Vai tas tā ir? Cik daudz naudas gadā tiek atvēlēts veselības aprūpei?
- 2024. gadā tika piešķirti 4 615 739 eiro, tostarp 830 207 eiro Rīgas Centrālcietumam. Šie līdzekļi tika piešķirti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, paša medicīnas personāla darba apmaksai un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ārpus cietuma sienām.
- Konkrētāk, cik daudz līdzekļu ir iztērēts ieslodzīto ārstēšanai un medikamentu, mēbeļu un medicīnas aprīkojuma iegādei cietumos? Un cik daudz līdzekļu ir plānots piešķirt 2025. gadā?
- Pagājušajā gadā tika iztērēti 254 121 eiro medikamentu iegādei un 4 361 618 eiro ieslodzīto ārstēšanai cietumos un ārpus tiem. Medicīniskā aprīkojuma uzturēšanai cietumos tika iztērēti 33 141 eiro, bet divos iepriekšējos gados medicīniskā aprīkojuma atjaunošanai tika iztērēti 377 479 eiro. Šogad Pārvaldes budžetā veselības aprūpes pakalpojumiem cietumos un ārpus tiem ir paredzēti 5 012 399 eiro.
***
Vēl neliels ieskats Rīgas Centrālcietuma medicīnas daļas vadītāja darbā. Turpina mediķe Dagnija:
- Dežūrdaļas majors pieļauj mobingu un bosingu visās tā izpausmēs attiecībā uz mums, mediķiem. Neviens mūs neciena un neuzklausa. Sūdzības nepalīdz. Rezultātā mums, parastajiem cietuma ārstiem, nākas ciest pazemojumus un strādāt gandrīz tādos pašos apstākļos kā ieslodzītajiem. Mans kabinets ne ar ko neatšķiras no cietuma kameras.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs Dmitrijs Kaļins komentē:
- Vai cietuma medicīnas darbinieki - ārsti un medmāsas - ir sūdzējušies jums par emocionālo vardarbību no Rīgas Centrālcietuma medicīnas nodaļas vadītāja puses? Ko dara Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība, lai pasargātu medicīnas personālu no šādām darbībām?
- Pārvaldes ir saņēmusi sūdzību no Rīgas Centrālcietuma Medicīniskās daļas medicīnas darbinieka par iespējamu emocionālu vardarbību no kolektīva un Medicīniskās daļas vadītāja puses. Pamatojoties uz šo sūdzību, tika veikta pārbaude, taču šīs pārbaudes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc sīkākus paskaidrojumus sniegt nevaram.
