Pasaulē
Viņa skaidroja, ka tieši skolas direktoram būtu jāuzņemas līderība un, pirms izglītības iestāžu klasēs ierodas ukraiņu bēgļu bērni, direktoram esot jākomunicē ar klases bērnu vecākiem un skolotājiem.
Šādā veidā varot pārliecināties, ka vecāki vai skolotāji runā ar pārējiem bērniem un tiek mazināti riski veidoties mobinga situācijām.
Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas 8.klases skolnieces mamma Elga Gailīte skaidroja, ka, pirms meitas klasē ieradās bērns no Ukrainas, skolas direktors paziņoja Gailītei par šīm izmaiņām un viņai bija pietiekami daudz laika, lai varētu šo situāciju izrunāt ar savu bērnu.
Arī Rīgas Juglas vidusskolas 10.klases skolniece Monta Akmentiņa pastāstīja, ka viņas klasei laicīgi tika sniegta informācija, ka drīzumā pievienosies skolēns no Ukrainas. Pēc skolnieces domām, ir pareizi klasei dot laiku sagatavoties šī bērna uzņemšanai. Viņas klasē neesot radušās liekas domstarpības un idejas par iespējamo etnisko mobingu.
Papildus diskusijā Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle profesore Laima Geikina uzsvēra, ka ir nepieciešams ukraiņu ģimenēm dot brīvību izvēlēties, kādā skolā viņu bērns mācīsies - mazākumtautību vai valsts valodas skolās.
Kā skaidroja Geikina, ukraiņu ģimenes, izvēloties izglītības iestādes, apsver trīs faktorus - cik tālu izglītības iestāde ir no dzīvesvietas, vai iestādē jau mācās kāds pazīstams bērns vai tās pašas ģimenes bērns, un tāpat tiek vērtēts, vai ilgtermiņā ģimene vēlas mainīt izglītības iestādi.
Savukārt Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs uzsvēra, ka ir nepieciešams palīdzēt arī skolotājiem, kuriem jāstrādā ar ukraiņu skolēniem, kā arī nepieciešams sociālo zinību nodarbībās rīkot praktiskas apmācības teorijas mācīšanas vietā, lai bērni daudz vairāk spētu attīstīt savu saprašanu.
Muižniece diskusijas beigās secināja, ka ir nepieciešams veicināt mijiedarbību un sarunāšanos starp bērniem, to vecākiem un skolotājiem, jo tādējādi bērns pilnvērtīgāk iemācīsies un spēs būt tolerantāks un saprotošāks pret pasaulē notiekošo.
