Pasaulē
Mīlestības stāsti. Druskininki aicina uz tikšanos
Mīlestības pilsēta Druskininki: no leģendām līdz kūrorta romāniem
Druskininki tiek daudzināti kā atpūtas un veselības pērle, taču šī kūrorta unikālā un pārsteigumiem bagātā vēsture jau no pašiem pirmsākumiem iet roku rokā ar izteiktu mīlestības tēmu. Šeit var klīst pa takām, kuras apvītas ar leģendām par harmoniju, kas dzimusi no dabas stihijas un jaunības kvēles, ik palaikam nākot uz pēdām romantiskiem kūrorta romāniem. Patiesībā pati Druskininku pilsētiņa ir cēlusies... mīlestības dēļ. Mēs vēlamies darīt zināmus jums šos mīlestības caurstrāvotos vēstījumus, kas ir nesaraujami saistīti ar Druskininkiem!
Druskininki un to mīlestības avoti
Oficiālais Druskininku kūrorta dibināšanas datums
ir 1794. gada 20. jūnijs, kad ar Lietuvas lielkņaza un Polijas karaļa Staņislava Augusta Poņatovska dekrētu tiem tika piešķirts ārstniecības vietas statuss. Minerālūdeņi līdz tam laikam jau bija izpētīti, un to ārstnieciskās īpašības bija atzītas zinātniski.
Un tomēr mīlestībai vienmēr izdodas izvairīties, kad zinātne cenšas to izskaidrot, lai gan gadsimtu ritumā daudzi dzejnieki un filozofi ir mēģinājuši to iespiest pašu izdomātos rāmjos. Kā tad īsti ir – vai Druskininkus tiešām varam saukt par mīlestības pilsētu?
Ar ikvienu pilsētu, ikvienu apdzīvoto vietu ir saistīta kāda leģenda, noteikts notikums vai fakts, kuru ņemot vērā, tiek skaidrota pastāvēšanas vēstures sākotne. Tās nav parastas pasakas – tās veido fundamentālu šādas vietas vai parādības pamatojumu, un no tām cēlušies stāsti turpina palikt aktuāli gadsimtu ritumā.
Ar Druskininkiem nav saistīti viedi sapņi, mītiski varoņi vai brāļi, kurus izglābusi vilcene. Te viss koncentrējas ap burvju avotiem… un mīlestības stāstiem.
Lai noskaidrotu Druskininku izcelsmes noslēpumu, visieteicamāk būtu papētīt Skaistuma avotu, kur laumas, meža spīganas, savijot savas matu pīnes, nogādās jūs uz mitoloģisko Druskininku minerālavotu šūpuli.
Un tad jūs tūlīt pat iegrimsit aizraujošu mīlas stāstu vērpetēs.
Leģenda vēsta, ka valdniekam par veiksmīgām medībām kā pateicības zīmi dieviem vajadzējis ziedot piekūnu. Viņš izšāvis bultu, un, tās caurdurts, lepnais putns iekritis Nemunā. Valdnieks meties upē pēc piekūna, un ūdeņi sakļāvušies virs viņa galvas. Neviens no apkārtējiem nav bijis tik pārbijies un nobēdājies kā valdniece. Viņa skraidījusi gar Nemunas krastu, saukusi un saukusi savu vīru, liedama rūgtas asaras. Aizritējis neliels laiks – un no upes ūdeņiem ar piekūnu rokās parādījies valdnieks, sveiks un vesels. Un tajās vietās, kur bija nolijušas valdnieces asaras, no zemes dzīlēm sākuši plūst sāļi avoti.
Un tas ir tikai iesākums, jo, lai arī uz kuru pusi šajā vietā jūs dotos, Druskininki jums dāvās arvien jaunus un jaunus stāstus un vēstījumus par mīlestību.
Tie līdzīgi avotiem strāvo visapkārt, pārtopot vienotā plūsmā, no kuras laika gaitā tad kūrorts arī ir ieguvis mīlestības pilsētas auru.
Pa mīlestības leģendu takām
Netālu no «Skaistuma avota» atrodas īpaši simbolisks piemineklis «Kronis» – tas veltīts visievērojamākajam stāstam par mīlestību, kas savulaik piedzīvota Lietuvā. Diez vai atradīsies cilvēks, kurš nebūtu dzirdējis leģendām apvīto teiksmu par Barbaru Radzivilu un Sigismundu Augustu, tā kļuvusi par iedvesmas avotu ne vienam vien māksliniekam.
Ja pastaigājaties gar Nemunas krastu no «Skaistuma avota» caur Uno piedzīvojumu parku, drīz vien jūsu skatam atklāsies pārsteidzoša Mīlestības salas panorāma.
Tur abos Nemunas krastos Jāņu svinību naktī tikuši kurti ugunskuri, tiem līdzās puiši un meitenes pinuši vainagus un dziedājuši dziesmas. Kad Nemuna iegrimusi tumsā, viņi upes ūdeņos laiduši vainagus ar savu vārdu un svecīti. Leģenda vēsta, ka puisim un meitenei, kuru vainagus savienojušas Nemunas vērpetes pie Mīlestības salas, lemts būt kopā mūžīgi.
Leģenda arī vēsta, ka kādu reizi divu jauniešu vainagi satikušies pie šīs salas, kas atrodas netālu no Mizaru ciema. Iemīlējušies metušies laivā un sākuši airēties pie vainagiem, taču, mēģinot tos izvilkt no ūdens, laiva apgāzusies. Viļņi abus aiznesuši. Viņa turējusi vainagu, un viņš – viņu. Kopš tā laika sala Nemunā pie Druskininkiem tiek dēvēta par Mīlestības salu un par godu mīlestības dievietei Mildai tajā mēdz kurt upuruguni.
Kaisla mīla, kas iedvesmojusi neparastam ceļojumam
Ierodoties Druskininkos, jūs, protams, ne reizi vien pastaigāsities pa kūrortpilsētas artēriju – Viļņas aleju. Apstājieties uz pāris minūtēm pie vēsturiskās doktora Bujakovska villas, kur patlaban atrodas pašvaldības administrācija.
Tieši šeit 1934. gada 19. augusta rītā Gaļina Koroleca-Bujakovska un Staņislavs Bujakovskis sēdās uz motocikla un, atteikušies no greznām svinībām un moderniem tērpiem, ceļojumu drānās devās 24 000 kilometru garā medusmēneša tūrē tieši uz Šanhaju.
Tiesa, papildu visam, kas varētu būt nepieciešams ceļā, un rezerves daļām, Gaļina tomēr motocikla piekabē ielika pāris kleitu. Medusmēnesis taču! Kā gan nepadižoties pie vietējiem iedzīvotājiem Birmā vai Vjetnamā?
Protams, šis ceļojums jaunlaulātajiem bija nopietns pārbaudījums. Ceļā viņi ilgojās pēc dzimtajiem Druskininkiem, domas par tiem abus nepameta. Ceļš bija garš, daudz enerģijas atņēma problēmas ar motociklu un naudas trūkums, un tad, sasniedzot Birmu, Staņislavs saslima ar mēri. Viņa slimība ilga aptuveni divas nedēļas, un Gaļinu nopietni satrauca. Par laimi, viņiem palīgā nāca franču mūķenes – tieši viņas dabūja Staņislavu uz kājām.
«Labāk mirt no kaislības nekā no garlaicības,» sprieda Druskininku iedzīvotāji, dzīvesbiedri Gaļina Koroleca-Bujakovska un Staņislavs Bujakovskis ir cilvēki, kas atstājuši spilgtas pēdas gan Polijas, gan Lietuvas ceļojumu vēsturē. Un, starp citu, arī Druskininku stāstos par kaislīgu mīlestību. Tieši ceļā viņi kļuva par nešķiramu pāri, ceļā izveidojās viņu ģimene – pēc piedzīvotajiem pārbaudījumiem šo divu cilvēku savienībai nekādas grūtības nevarēja kļūt par šķērsli.
Kūrortā glabājas Svētā Valentīna relikvija
To, ka Druskininki patiesi ir mīlestības pilsēta, apliecina arī reta relikvija, kas atrodas Svētās Jaunavas Marijas Skapulāra baznīcā. Druskininku dievnamā rūpīgi tiek glabāts neliels mīlestības aizbildņa Svētā Valentīna kauls – ar īpašu godu tas ievietots greznā traukā – relikvārijā.
Mēs visi zinām, ka Svētais Valentīns vispirms ir mīlētāju un laulības patrons. Svētā Valentīna dienas vēsture aizsākusies tālajā III gadsimtā – leģenda vēsta, ka imperators Klaudijs II aizliedzis saviem karavīriem precēties, jo bijis pārliecināts, ka precēts karavīrs ir slikts karavīrs, viņš vairs nav tik nežēlīgs un tik uzticīgs savam valdniekam. Taču bīskapam Valentīnam pat prātā nenāca ievērot aizliegumu – viņš slepus laulāja karavīrus ar viņu mīļotajām. Saniknotais valdnieks pavēlēja bīskapu Valentīnu apcietināt un nocirst viņam galvu.
Tagad mīlētāji, kas apmeklē Druskininkus, var šeit ne vien lieliski pavadīt laiku dažādās izklaidēs, bet arī savam aizgādnim uzticēt visslepenākās vēlmes.
Nemainīgas tradīcijas un mūžīga kūrorta mīlas vēsture
Romantiskās tradīcijas pilsētā ir dzīvas arī mūsdienās. «Kūrmājā» ir restorāns «Kolonada», tas apbur ar neaizmirstamiem dzīvās mūzikas vakariem. Pavasarī kūrorts ieslīgst Narcišu jūrā, un iemīlējušies satiekas pie skaistākās muzikālās strūklakas Lietuvā.
Ja nedaudz ilgāk pavēro Druskininku pilsētas muzeja ēku (villa «Linksma»), šķiet, ka acu priekšā uz tās kāpnēm teju, teju pazibēs krāšņi tērptas jaunkundzes un eleganti kungi, kuri Druskininkos ieradušies veselības un kūrorta romānu meklējumos. Un cik daudz laimīgu jaunlaulāto ir svinīgi kāpuši pa šiem pakāpieniem! Cik daudz lielisku fotogrāfiju tapis pie leģendārā «jaunlaulāto bērza»!
Druskininki ir stāsts par mūžīgu mīlestību.
Druskininki ir nebeidzama brīvdienu romantika.
Vai esat gatavi atkal iemīlēties?
Fotogrāfijas no Druskininku Tūrisma un uzņēmējdarbības informācijas centra arhīva.
