Pasaulē
Līdz ar jauniestudējumu, kas atspoguļo vienas ģimenes vairāku paaudžu atmiņu stāstu par piedzīvoto izsūtījumā, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris atver arī vietu atklātai diskusijai un dialogam, tāpēc plānotas arī vairākas publiskas aktivitātes. Režisore Laura Groza, piekrītot iestudēt izrādi, skaidri norādīja, ka izrādes tēmai vēlas turpinājumu plašākā nozīmē, tādēļ pieaicināja savus kolēģus, kuriem arī šie jautājumi ir būtiski.
Nedēļu pirms pirmizrādes – 11. maijā – Mihaila Čehova teātrī tiks atklāta īpaša mākslas instalācija, veltīta šai izrādei un sabiedrības dialoga veicināšanas idejai. Instalācijas autori būs mākslinieki “MAREUNROL’S”, un tā būs redzama ikvienam garāmgājējam teātra skatlogā Kaļķu un Kalēju ielas krustojumā. Izstādes kurators būs filozofs un publicists Igros Gubenko, kurš būs arī moderatros diskusiju panelim par “ērtiem un neērtiem” jautājumiem mūsu sabiedrībā.
Pirmā diskusija plānota 22. maijā, un tā būs skatāma arī tiešsaistē. Igors Gubenko, jautāts par gatavību piedalīties šajā projektā, norāda: “Uzskatu, ka Latvijas sabiedrībai kā nekad iepriekš ir vajadzīga atklāta saruna par mūsu sāpīgo pagātni un iespējām nekļūt par tās ķīlniekiem šodien. Man ir prieks, ka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ar jauno izrādi un publisko programmu pauž apņēmību būt par šādas sarunas platformu un virzītāju.”
Latvijā teju katrā ģimenē ir savs Sibīrijas stāsts, un, lai arī pierasts domāt citādāk, tie nav tikai vienas tautas stāsti – tie ir mūsu visu stāsti, jo tā laika režīma deportācijas piedzīvoja ne tikai latvieši, bet arī krievi, poļi, baltkrievi un citu tautību pārstāvji. Daudzās gadu desmitgadēs vārds “Sibīrija” ir kļuvis par asu diskusiju un strīdu cēloni atšķirīgās sabiedrības grupās, kas sakņojas atšķirīgā vēstures interpretācijā. “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” ir patiess stāsts par vienas ģimenes vairākām paaudzēm, kas piedzīvojušas vienu no baisākajiem totalitārā režīma noziegumiem – 1941. un 1949. gada izsūtīšanas no toreizējās Padomju Latvijas uz Sibīriju. Aukstajos Sibīrijas plašumos spēja izdzīvot tie, kuri sirdī nesa cilvēkmīlestību un ticību atgriešanās brīnumam.
Grāmatā “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” Sandra Kalniete atklāj savas mātes Ligitas un vecmammas Emīlijas stāstu par izsūtījumā piedzīvoto un izjusto. Arī Čehova teātrī iestudētās izrādes centrā ir Ligita, kura dienu pirms izsūtījuma no brāļa saņēmusi dāvanā smalkas augstpapēžu kurpes, kas liktenīgi kļūst par viņas vienīgajiem apaviem pirmajā Sibīrijas gadā.
Režisore Laura Groza, vaicāta par izrādes vēstījumu, saka: “Izrāde ir par sarunāšanos. Ja Emīlija nebūtu sarunājusies ar Ligitu, Ligita, iespējams, nenodzīvotu pat vienu izsūtījuma ziemu. Ja es nebūtu spējīga sarunāties ar izrādes aktieriem par šo sarežģīto vēstures posmu (ņemot vērā, ka ikkatram no mums ir stipri atšķirīgs piedzimšanas un nobriešanas stāsts), tad, iespējams, topošā izrāde nepārdzīvotu pat vienu mēģinājumu nedēļu. Es nesalīdzinu burtiski, jo tas nav salīdzināms. Bet nespēja sarunāties ož pēc trūdiem.”
Zīmīgi, ka izrādes aktieru sastāvā spēlēs latviešu, krievu, ukraiņu un baltkrievu izcelsmes aktieri, kas piešķir papildu emocionālo raksturu gan izrādes tapšanas procesā, gan sagaidāmajā izpildījumā. Galveno Ligitas lomu atveidos pieaicinātā aktrise Inga Misāne-Grasberga, tostarp izrādē būs redzami arī citi iemīļoti Čehova teātra aktieri – Veronika Plotņikova, Olga Ņikuļina, Rodions Kuzmins un Ivans Streļcovs. Iestudējums plānots bilingvāls – uz skatuves būs dzirdama gan latviešu, gan krievu valoda, kā arī būs nodrošināti titri ar tulkojumu.
Izrādes radošo komandu režisores Lauras Grozas vadībā veido kostīmu mākslinieki un scenogrāfi “MAREUNROL’S”, videomākslinieks “-8”, orģinālmūzikas autori Rūdolfs Dankfelds un Miķelis Putniņš, bet skatuves teksta autors ir Artūrs Dīcis, teksta tulkojumu krievu valodā veidojusi Lina Ovčiņņikova.
