Pasaulē
Viņa uzsvēra, ka veselības aprūpes sistēmas finansēšana un attīstība ir visas valdības jautājums, un tas iet roku rokā ar nepieciešamiem uzlabojumiem - pārvaldībā, efektivitātē un pieejamībā. Tomēr šā gada budžets nesaskan ar pērn sabiedrības veselības pamatnostādnēs nostiprināto finanšu vajadzību apjomu veselības nozarei.
Patlaban Veselības ministrija (VM) kopā ar nozares profesionāļiem un nevalstiskajām organizācijām turpina strādāt gan pie nepieciešamajiem uzlabojumiem nozarē, gan pie tā, lai nodrošinātu nepieciešamo finanšu apjomu sabiedrības veselībai un drošībai, norādīja Meņģelsone.
Šodien arī Latvijas slimnīcu biedrības (LSB) darba grupa kārtējo reizi tikās ar VM pārstāvjiem, lai pārrunātu valsts līdzfinansējumu ārstēšanas izmaksu segšanai. Pēc slimnīcu aprēķiniem, viena pacienta ārstēšanai slimnīcā vidēji nepieciešami 1700 eiro, kamēr valsts maksājot vien 1090 eiro, un kopējais zudums jeb nesamaksātā summa slimnīcām ir 88 miljoni eiro, norādīja LSB priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Kalējs sacīja, ka abas puses piekritušas, ka ar to finansējumu, kāds šobrīd plānots budžetā, un ar reālajām izmaksām, slimnīcas nevar ārstēt pacientus. Viņa vērtējumā, ar to otrajā pusgadā varētu būt lielas problēmas.
"Rīt šo jautājumu skatīs arī Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, kur domās kāds varētu būt iespējamais risinājums. Šobrīd mums nav neviena cita līdzekļa, kā varētu ietekmēt Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), jo, skaidrošana, ka nevarēsim ārstēt pacientus tādā apjomā, neiedarbojas. Mēs saprotam, ka šinī jautājumā pacienti nav galvenais. Galvenais ir budžets," atzina Kalējs.
Kā ziņots, 28.februārī, diskutējot par šā gada budžetu, ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja atkāpties tos ministrus, kuri nav gatavi strādāt, īstenojot reformas.
Premjers sacīja, ka "vairs nevaram ļaut bez reformām grūst naudas sistēmā," vienlaikus norādot, ka, ja kāds no ministriem nav gatavs šādi strādāt, par to jāpaziņo premjeram tagad vai pēc valdības sēdes.
Valdības sēdes laikā izvērsās diskusija par veselības nozarei nepieciešamo papildu finansējumu, un veselības ministre Līga Meņģelsone (AS) aicināja fiksēt veselības aprūpi kā vienu no prioritātēm.
Arī iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) sacīja, ka "mēs nepametīsim Līgu vienu," tādējādi aicinot sēdes protokolu papildināt, nosakot, ka veselības aprūpe būs viena no prioritātēm.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens preses konferencē sacīja, ka diskusija bijusi par to, vai izpildās valdības deklarācijā noteiktas, ka veselības aprūpes finansējums sasniedz 12% no izdevumiem. Ašeradens sacīja, ka AS ieskatā tas neizpildās.
Tādēļ ministri vienojušies, ka gadījumā, ja tiek atrasti līdzekļi, valdība solidāri vērtēs, kam tie tiks piešķirti, atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm.
