Pasaulē
Viņa aģentūrai LETA norādīja, ka tas palīdzētu ekonomikām dot papildu jaudu, vienlaikus akcentējot, ka nedrīkst aizmirst par nepieciešamību investēt jaunajās tehnoloģijās.
Melbārde informēja, ka šodien Eiropas Parlamenta (EP) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja pieņēma regulu par Eiropas datu pārvaldību, kuras mērķis ir novērst tehniskos un citus šķēršļus datu kopīgošanai un atkalizmantošanai ES. Melbārde, kura no savas politiskās grupas bija atbildīgā par ziņojuma virzību parlamentā jeb tā sauktā ēnu ziņotāja, izcēla kopīgi sasniegtos panākumus.
Pēc viņas domām, tiek nekritiski pieņemts, ka ievākto datu apjoma vairošana ir pamatnoteikums tuvāko desmitgažu ekonomiskās inovācijas stimulēšanai, tomēr maz tiekot runāts par to, ka patiesībā tieši datu pieejamība un to jēgpilna izmantošana un atkalizmantošana ir īpaši svarīga.
"Ja mēdz teikt, ka dati ir šī gadsimta nafta, tad, pieturoties pie šī salīdzinājuma, nebūtu jēgas no tādas naftas, kura tiek iegūta, bet pēc tam netiek īsti izmantota dēļ, piemēram, bažām par tās drošību vai nespējai to pārstrādāt ekonomikai un sabiedrībai vajadzīgās izejvielās," uzskata eiroparlamentāriete, tāpēc, viņasprāt, ir svarīgi, lai saistībā ar datiem darbotos spēcīgs un ES līmenī visaptverošs tiesiskais regulējums datu pārvaldībai.
Deputāte ir gandarīta, ka pateicoties viņas priekšlikumiem, ir izdevies precizēt likumdošanas aktu un mazināt arī citus trūkumus, kuri varēja slikti ietekmēt tieši mazās valstis. Piemēram, gala vienošanās vairs neparedz, ka valstu kompetentajām iestādēm būtu jāuzņemas pārāk daudz jaunas funkcijas vai, ka dažādu uzdevumu izpildei ir jāveido jaunas, atklāja Melbārde.
Tāpat tekstā esot iestrādātas konkrētas atsauces uz nepieciešamību nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru jeb visu ES valstu vienlīdzīgu iesaisti.
Viņa minēja, ka viens izaicinājums, strādājot pie ES mēroga likumdošanas, ir nodrošināt to, ka arī mazo valstu intereses tiek aizstāvētas. "Piemēram, tām ir jāpilda ES prasības ar daudz mazāku budžetu un administratīvo kapacitāti. Tāpat pēc noklusējuma par mazajām valstīm tiek netieši arī aizmirsts arī tad, kad runā par vienlīdzīgu pārstāvēšanu jaunizveidotās ES struktūrās," apgalvoja Melbārde.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, regulas projektam virzoties tālāk ES institūciju gaiteņos, ir svarīgi turpināt darbu ar objektīvu skatījumu un nodrošināt to, ka datu plūsma netiek bremzēta dēļ nevajadzīgajiem birokrātiskajiem šķēršļiem, arī tad, ja tā šķērso ES ārējās robežas.
"Uzskatu, ka ir īpaši svarīgi, lai jebkuri dati tiek efektīvi anonimizēti un lai uz tiem attiektos stingrākie drošības un privātuma standarti. Ja tas tiek panākts, tad nav pamata runāt par divējādu pieeju uz šiem pašiem datiem - vieni standarti, ja tie plūst ES iekšienē un pavisam citi, ja tie pamet ES robežas, piemēram, ja tie tiek nosūtīti no Francijas uz Šveici. Šo nostāju es stingri uzturēju sarunās, un panākumi ir taustāmi," norādīja Melbārde, piebilstot, ka EP versijā regulai ir "izgludinātas vai mīkstinātas" daudzas nepilnības un nepamatoti šķēršļi.
Tāpat deputāte vērsa uzmanību uz faktu, ka ekonomiski kļūdaina domāšana ir pastāvošs risks. Viņa skaidroja, ka arvien vairāk ES līmenī tiek diskutēts par tā saucamo "stratēģisko autonomiju", kuras vispārējais uzstādījums pats par sevi neesot slikts - ES daudzās jomās jācenšas stiprināt pašpietiekamību.
Tomēr realitātē aiz šī saukļa nereti stāvot konkrētas intereses un nepareiza saprašana par globālajiem procesiem, kur tiek uzskatīts, ka dažādu jomu un procesu nepamatota sargāšana un ierobežošana dos Eiropai konkurences priekšrocības, uzskata politiķe. Arī attiecībā uz datiem esot redzams, ka daudzi no vienas puses runā par nepieciešamību to apriti stimulēt, bet no otras - dara maz lietas labā vai pat cenšas darīt pretējo.
"Nevis datu ierobežošana, bet to maksimāla un droša izmantošana gan komerciālos, gan zinātniskos nolūkos ir pamatā starptautiskajai sadarbībai," uzskata Melbārde.
Viņasprāt, ES un tās dalībvalstīm ir vairāk finanšu un citi resursi jāvirza jaunu tehnoloģiju attīstībai un pielietošanai, tostarp mākslīgā intelekta attīstībai. Politiķe norādīja, ka, pretēji citiem galvenajiem ekonomiskajiem partneriem un konkurentiem, ES izteikti trūkst privātās un publiskās investīcijas mākslīgā intelekta attīstībai. "Tādējādi papildus tiesisko aktu uzlabojumiem, ES ir vajadzīga arī taustāma rīcība attiecībā uz finansējumu," pauda Melbārde.
