Pasaulē
Trūkst metodikas
Ikviens zina, cik milzīgas ir pūles bites pieliek, lai savāktu un nogādātu stropā nektāru, kas pēc tam tiek pārstrādāts medū. No viena stropa sezonas labākajā gadījumā var iegūt ne vairāk kā 30-40 kg medus. Tikmēr Latvijas veikalos plaukti burtiski lūst no medus pārpilnības. Arī internets ir pilns ar sludinājumiem, kuros pārdevēji piedāvā produktu “tieši no savas bišu dravas”. Bet vai tas vienmēr ir īsts medus?
Saskaņā ar ES direktīvu, medus ir dabīga, salda viela, ko bite (Apis mellifera) ražo no augu nektāra. Tai pašā laikā PVD norāda, ka patlaban nepastāv ES mēroga oficiāla metodika medus DNS testu rezultātu izvērtēšanai.
Šajā sakarā Zemkopības ministrs Armands Krauze ir uzdevis ministrijas un PVD amatpersonām bez kavēšanās sākt sarunas ar Eiropas Komisiju, lai sakārtotu dabīga medus autentiskuma kontroli. Ministrs uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai patērētājiem, kas uzturā vēlas lietot dabīgu medu, un uzņēmumiem, kas to izmanto pārtikas produktu ražošanā, būtu pārliecība par iegādātā medus dabisko izcelsmi.
Armands Krauze atklāj, ka daudzus gadus viens no viņa lauksaimnieciskās darbības virzieniem bija dravniecība, tāpēc viņš labi saprot, ar kādām problēmām saskaras medus ražošanas nozare gan Latvijā, gan cituviet Eiropā.
“Eiropas Komisija medus kvalitātes uzraudzību šobrīd plāno sakārtot līdz 2028. gadam. Tik ilga jautājuma risināšana ir nevietā, šis jautājums ir atrisināms daudz ātrāk, lai beidzot izstrādātu vienotas metodes un kritērijus medus autentiskuma noteikšanai. Steidzami jāakreditē laboratorijas metodes medus autentiskuma noteikšanai, lai veikali, kuri tirgo viltotu medu, saņemtu bargu sodu,” pauž ministrs.
No cukurniedru cukura un ne tikai
Mākslīgo medu ražo rūpnīcās no biešu vai cukurniedru cukura, kukurūzas, arbūzu sulas, meloņu sulas un citām cukurotām izejvielām. Šāds produkts nesatur fermentus, un tam nepiemīt dabīgajam medum raksturīgais aromāts. Pievienojot mākslīgajam medum kaut vai nelielu daudzumu dabīgā bišu medus, tam būs vājš medus aromāts un neliels fermentu daudzums..
Lai iegūtu dabīgajam medum raksturīgo krāsu, izmanto tējas novārījumu, asinszāles ziedus, safrānu vai mākslīgās krāsvielas. Pēc glikozes, fruktozes un citu viegli sagremojamu monosaharīdu satura mākslīgais medus ir līdzīgs bišu medum. Arbūzu, meloņu un citus mākslīgā medus veidus gatavo no augļu un dārzeņu mīkstuma, izspiežot, filtrējot un tvaicējot atvērtā traukā līdz medus konsistencei.
Šāds medus pilnībā nekristalizējas. Pēc atbilstošas apstrādes iegūst nekaitīgu pārtikas produktu ar saldu garšu un patīkamu specifisku aromātu.
Šāda produkta konsistence ir bieza vai atgādina kristalizētu cukura sīrupu. Šo surogātu ir grūti atšķirt no dabīgā bišu medus, un viltojumu var atklāt tikai veterinārās ekspertīzes laboratorijās, veicot mikroskopisko un ķīmisko izmeklēšanu (Latvijā šādas iespējas nav): dabīgais medus vienmēr satur ziedu ziedputekšņus, dekstrīnus (4,7 %) un fermentu katalāzi. Mākslīgajā medū to nav.
Mākslīgā medus sastāvā ir ne vairāk kā 22 % ūdens, 30 % saharozes, 48 % fruktozes un glikozes, kā arī skābuma regulētājs, tajā nav ziedu medum raksturīgo fermentu un aromāta. Šādam medum nav profilaktiskas un ārstnieciskas vērtības, taču to var lietot uzturā vai izmantot dažādu konditorejas izstrādājumu pagatavošanai.
Daži negodprātīgi tirgotāji medus vietā pārdod sīrupu, piejaucot tam stipru tēju vai pievienojot nedaudz medus ar patīkamu izteiktu smaržu. Tāpēc nav ieteicams iegādāties medu no nepazīstamiem cilvēkiem, kas par lētu naudu piegādā to uz mājām. Tas ir ne tikai neizdevīgi, bet arī bīstami veselībai, jo šāds “medus” var saturēt dažādus patogēnos mikrobus un kaitīgus piejaukumus.
Ar atbilstošu marķējumu
Mākslīgais medus no veikalu plauktiem nepazudīs, jo pēc būtības tas ir nekaitīgs pārtikas produkts. Tomēr ir svarīgi, lai patērētājs būtu informēts par to un viņam būtu tiesības izvēlēties. Zemkopības ministrija ierosina steidzami akreditēt medus laboratoriskās analīzes metodes, lai veikali, kas pārdod viltotu produktu, nestu par to atbildību. Tad šādu produktu veikalos varēs pārdot tikai ar marķējumu “Mākslīgais medus”. Savukārt no biškopjiem un pārdevējiem tirgū būs jāuzrāda attiecīgs sertifikāts par produkta dabīgo izcelsmi.
Informācijai
Par neautentisku medu laboratorijas analīzēs tika atzīts SIA “Vinnis” liepziedu un griķu ziedu medus, divu veidu “Maxima” privātā zīmola “Favorit” medus produkti, “Maxima” veikalā iegādāts “Medaus pirkliai” medus, “Lidl” veikalā iegādāts “Maribel” krēmīgais ziedu medus un šķidrais ziedu medus, “Lidl” veikalā iegādāts “Mazurskie Miody” dažādu ziedu medus, veikalā “Mere” iegādāts “4 seasons food” dažādu ziedu medus, kā arī atsevišķi “Rimi” privātā zīmola “Rimi Smart” un “Rimi” medus produkti.
Aleksandrs FEDOTOVS
