Mediju organizācijas nosūtījušas kopīgu iesniegumu Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam (AS) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Ievai Brantei (AS), kurā paudušas neuzticību NEPLP pašreizējam sastāvam un pieprasa Saeimu atsaukt padomi no amata pienākumiem, uzsverot, ka tā sistemātiski pārkāpj pilnvaras un ierobežo neatkarīgu mediju darbu Latvijā.
Iesnieguma autori aģentūru LETA informēja, ka pašreizējā NEPLP sastāva īstenotā prakse ir pretēja sabiedrības, tostarp mediju interesēm. Organizāciju ieskatā, NEPLP nepamatoti iejaucas mediju radītajā saturā, rada nesamērīgus ierobežojumus mediju darbībai, graujot mediju neatkarību.
Iesniegumā pausts, ka, tā vietā, lai padome nodrošinātu pamata uzdevumus - vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas diskusijas uzturēšanu medijos -, tā cenšas sodīt plašsaziņas līdzekļus. Turklāt sods medijiem tiek piemērots par godprātīgu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma ievērošanu, proti, medijiem savā darbā nodrošinot viedokļa apmaiņu ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti.
Iesniegumā arī norādīts, ka NEPLP pašreizējā sastāva lēmumi un darbības, ierobežojot un apdraudot vārda brīvību, ir radījušas vairākas negatīvas sekas, tostarp satura apjoma un programmu skaitu samazinājumu.
Tāpat NEPLP pašreizējā sastāva rīcība, vēršoties pret vārda brīvību un attiecīgi iedibinot cenzūru, grauj Latvijas kā demokrātiskas valsts tēlu un reputāciju, uz ko norāda arī Pasaules preses brīvības indeksā paustās bažas par Latvijā esošā regulējuma radīto brīvu uzskatu paušanas ierobežojumu, teikts iesniegumā.
Vienlaikus iesniegumā organizācijas aicina rast iespēju tikties, lai diskutētu par NEPLP regulējuma izmaiņām, lai nākotnē nodrošinātu padomes darbību un lēmumu caurskatāmību, tādējādi strādājot atbilstoši labas pārvaldības principiem un demokrātiskas sabiedrības interesēs.
Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga komentē, ka NEPLP pašreizējais sastāvs nemitīgi rīkojas ārpus savas kompetences un pilnvaru robežām, vēršoties pret medijiem un žurnālistiem, cenšoties ierobežot viņu tiesības uz vārda brīvību, un cenšoties ierobežot mediju tiesības darīt savu darbu. Padome, pārkāpjot pilnvaras, tiecas regulēt visu informācijas telpu.
Vienlaikus viņa uzsver, ka gadījums ar padomes piemēroto administratīvo sodu "Tvnet grupai" par it kā neatbilstošu vārda "deportācija" lietošanu ir pēdējais piliens, lai visas vadošās un aktīvi strādājošās mediju organizācijas mobilizētos aizsargāt vārda brīvību Latvijā, novēršot jebkādas cenzūras pazīmes Latvijas mediju vidē.
"Jau ilgstoši neesam sadzirdēti, taču šis gadījums pielicis treknu punktu mūsu iecietības mēram," uzsver Sloga, piebilstot, ka demokrātiskas sabiedrības pamats ir mediju neatkarība, kas, NEPLP padomes sastāva rīcības dēļ, tiek bīstami sašķobīts.
Vēstuli parakstījis Ilgtspējas fonds, Baltijas Mediju izcilības centrs, Latvijas Žurnālistu asociācija, arodbiedrība "Latvijas Žurnālistu savienība," Latvijas Reklāmas asociācija, biedrība "Par legālu saturu", kā arī Latvijas Reģionālo mediju asociācija.
LETA jau rakstīja, ka NEPLP piemērojusi 8500 eiro administratīvo sodu "Tvnet" par, tās ieskatā, nepareizu vārda "deportācija" lietošanu "Tvnet" krievu valodas versijas raidījumu ciklā "Kto vam platit?"/"Кто вам платит?" ("Kurš jums maksā?"). Turklāt šo vārdu lietojis nevis pats medijs, bet intervējamais Saeimas deputāts.
"Tvnet" galvenais redaktors Toms Ostrovskis aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka šāda NEPLP rīcība grauj Latvijas demokrātijas pamatus, un medijs NEPLP lēmumu pārsūdzēs tiesā.
Vairākas ar mediju jomu saistītas organizācijas ir aicinājušas atcelt sodu, jo uzskata to par cenzūru un draudu mediju un vārda brīvībai. Savukārt NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš paziņojis, ka to nedarīs.
NEPLP padomē strādā Āboliņš, Aurēlija Ieva Druviete, Ieva Kalderauska, Andis Plakans un Ilva Milzarāja.



