Pasaulē
Gandrīz pašā augšgalā
“Lai gan 2022. gada novembrī iedzīvotāju skaits pasaulē pārsniedza 8 miljardus, iedzīvotāju pieauguma tempi turpina palēnināties. Tomēr šis samazinājums nav vienmērīgs visā pasaulē: kamēr dažās valstīs vērojams straujš pieaugums, citās valstīs iedzīvotāju skaits sarūk,” raksta izdevums.
Turpinājumā uzskaitītas desmit valstis, kurās iedzīvotāju skaits pasaulē samazinās visstraujāk. Latvija šajā sarakstā ir piektajā vietā. Taču, ņemot vērā, ka pirmās četras vietas ieņem nesaprotamas salu valstis un teritorijas, var teikt, ka Latvija faktiski ir pasaules līderos depopulācijas ziņā. Tieši pirmajā vietā.
Melnais saraksts
Lūk, arī pats saraksts. Oficiāli pirmajā vietā ir Kuka salas, kurās iedzīvotāju skaits samazinās par 2,24 % gadā. Tālāk seko Amerikāņu Samoa, Francijas aizjūras teritorija Senpjēra un Mikelona, Puertoriko, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Mikronēzija.
Jādomā, ka ar dzimstības rādītājiem lielākajā daļā no minētajām salām viss ir kārtībā, taču zināmu iemeslu dēļ tur ir vērojama liela iedzīvotāju aizplūšana. Viens no šiem iemesliem ir tas, ka tuvumā atrodas lielāka, veiksmīgāka valsts ar labākām dzīves perspektīvām. Tā, piemēram, ir Puertoriko gadījumā.
Šī no ASV atkarīgā sala ar “neiekļautās organizētās teritorijas” statusu faktiski ir ASV pārvaldībā, bet nav tās neatņemama sastāvdaļa. Puertorikāņi sapņo pievienoties Amerikai, bet Vašingtona tam pretojas. Tāpēc viņiem nākas masveidā emigrēt uz ASV, jo pati Amerika salu pārņemt nevēlas.
Perspektīvas ir miglainas
“Izanalizējot 236 pasaules valstis un teritorijas, tika secināts, ka 40 no tām iedzīvotāju skaits samazinās, turklāt dažās no tām tas sarūk par vienu procentu gadā vai vairāk. Dati tika apkopoti Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) publicētās Pasaules faktu grāmatas jeb CIA World Factbook ietvaros,” vēsta izdevums.
Latvijā, saskaņā ar CIP datiem, iedzīvotāju skaits sarūk par 1,14 % gadā. Lietuvā - par 1,05%, Igaunijā - par 0,76%.
Kā žurnālam skaidro eksperti, šī tendence galvenokārt ir saistīta ar ilgstoši zemo (un dažos gadījumos ārkārtīgi zemo) dzimstības līmeni, īpaši daudzās Eiropas valstīs. “Valstīs, kurās strauji samazinās iedzīvotāju skaits, bieži vien apvienojas zema dzimstība, emigrācija un salīdzinoši veca iedzīvotāju struktūra. Jo īpaši Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas valstis piedzīvo strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos intensīvas emigrācijas un ilgstoši zemas dzimstības dēļ,” raksta Newsweek.
No savas puses varam atzīmēt, ka Latvijas gadījumā situācija nedaudz citādāka. Migrācijas saldo valstī jau vairākus gadus ir tuvu nullei (aptuveni vienāds izbraukušo un iebraukušo iedzīvotāju skaits), bet dzimstība ir ārkārtīgi zema. Arī mirstības līmenis ir augsts, īpaši COVID-19 pandēmijas gados.
Šobrīd mirstība Latvijā samazinās. Taču izredzes uz dzimstības rādītāju atjaunošanos joprojām ir ļoti vājas. Iespējams, tā nekad vairs nesasniegs iepriekšējo līmeni, kas vēl pirms dažiem gadiem bija visai labs Eiropas mērogā – 1,8 bērni uz vienu sievieti.
Nelāgas tendences
Amerikāņu žurnāls norāda arī uz iedzīvotāju skaita samazināšanos Krievijā – par 0,49% gadā. Tas ir mazāk nekā Igaunijā, taču visas problēmas valstij vēl priekšā, uzskata ASV eksperti.
“Krievija ierindojas 16. vietā pasaulē pēc iedzīvotāju skaita samazināšanās tempa. Krievija jau ilgāku laiku saskaras ar sarežģītām demogrāfiskām tendencēm – zems dzimstības līmenis, iedzīvotāju skaita stagnācija vai samazināšanās, milzīgas reģionālās atšķirības (daudzi nomaļie reģioni strauji sarūk), ilgstoši augsta mirstība un slikta iedzīvotāju veselība,” norāda eksperti.
“Teorētiski karš varētu palielināt Krievijas iedzīvotāju skaitu, ja Krievijai izdotos sagrābt daudz jaunu teritoriju un līdz ar tām arī iedzīvotāju skaitu,” spriež amerikāņu eksperti. - Taču realitātē tā ir ilūzija. Pat ja Krievijai iebrukums izdotos, tai paliktu sagrautas un pilnībā izpostītas pilsētas, veci un neaizsargāti cilvēki, kas nav tas iedzīvotāju skaita pieaugums, par kādu sapņotu Putins. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka karš patiesībā nes sev līdzi daudzu Krievijas vīriešu nāvi, invaliditāti un ievainojumus viņu maksimāli produktīvajos un reproduktīvajos gados. Tas noved pie straujāka darbaspēka sarukuma, lielāka spiediena uz veselības aprūpi un zemāka dzimstības līmeņa – tieši tām tendencēm, kuras Putins ir apsēsti centies mainīt.”
Tikmēr ASV iedzīvotāju skaits pieaug, lai gan ļoti pieticīgā tempā – par 0,67 % gadā. Un tas notiek, neraugoties uz milzīgo migrantu pieplūdumu, kas masveidā šturmē ASV dienvidu robežu.
Citas prioritātes
Diemžēl, uzlabojot migrācijas rādītājus, palielinot iedzīvotāju ienākumus, kaut arī pēdējos gados inflācijas uzpūstos, Latvija ir iekritusi zemas dzimstības bedrē. Neviens nezina, kā no tās izkļūt.
Teorētiski dzimstību varētu nedaudz paaugstināt, palielinot bērnu pabalstus, būvējot jaunus bērnudārzus un skolas un īstenojot citas līdzīgas valsts programmas, taču, kā mēs saprotam, valstij ir citas prioritātes. Valsts budžets 2025. gadam būs par 13 miljoniem eiro mazāks nekā 2024. gadā. Šādos apstākļos finansējumu garantēti saņems tikai militārie spēki, policija un citi drošības spēki. Bērniem līdzekļi palielināti netiks.
Tomēr iestādēm ir vēl viens instruments demogrāfijas uzlabošanai – migrācija. Mierīgākos laikos to varētu izmantot, bet tagad, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, jebkuru svešinieku pieplūdums gan politiski, gan iekšpolitiski tiktu uztverts kā drauds tai drošībai, kurai tagad tiek tērēta visa papildus nopelnītā nauda. Taču agri vai vēlu šī svira būs jāizmanto, ja vien Latvija neizlems turpināt labot pasaules rekordus depopulācijas jomā. Saskaņā ar visām zinātnieku prognozēm Eiropas valstīs vismaz tuvāko simts gadu laikā dzimstības pieaugums nebūs vērojams. Gluži otrādi, bērni dzims arvien mazāk un mazāk.
Līdzīgs process sagaida arī citus pasaules reģionus. Galu galā dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums apstāsies pat Āfrikā, un tad ar depopulāciju nāksies cīnīties visai pasaulei. Taču dažs labs šo brīdi var arī nesagaidīt.
