Pasaulē
Kultūras ministrs akcentēja, ka patlaban ir sagatavoti trīs iespējamie attīstības scenāriji, atzīstot, ka priekšā ir ļoti sarežģīts uzdevums, proti, atrast zelta vidusceļu starp Dziesmu un deju svētku procesa pagājušajā gadā zaudēto nepārtrauktību un pandēmiju.
Viņa ieskatā, runājot Covid-19 pandēmijas kontekstā, ir būtiski saprast, ko tā nozīmē katram no mums, ko tā nozīmē jaunajai paaudzei Dziesmu un deju svētku kontekstā, tāpēc, kā uzsvēra kultūras ministrs, ir cerība, ka svētki tomēr notiks. Puntulis arī norādīja, ka attīstības scenāriji ir atkarīgi no tā, kāda maijā būs situācija ar interešu izglītību.
Pēc politiķa paustā, viens scenārijs paredz, ka Dziesmu svētki notiks jūnijā un jūlijā, ja maijā tiks atļauta interešu izglītība, otrs scenārijs paredz, ka svētki notiks augustā un oktobrī, ja interešu izglītība tiek atļauja maija beigās vai vēlāk, savukārt trešais scenārijs nosaka to, ka svētki notiks vasarā un, iespējams, tikai drošos reģionos. Ministrs uzsvēra, ka pilnīgi atteikties no svētku rīkošanas otro reizi nedrīkst, tas esot skaidrs.
LETA jau rakstīja, ka XII Latvija skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteja un Dziesmu svētku padome pagājušajā gadā nolēma 2020.gada vasarā gaidāmos skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcelt uz 2021.gadu.
Toreiz izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka, izvērtējot visus riska faktorus un konsultējoties ar diasporas latviešiem, tika pieņemts lēmums pārcelt svētkus par vienu gadu. Bija plānots, ka svētki notiks 2020.gadā no 6.jūlija līdz 12.jūlijam.
