Skandāla aizkulises un iemeslus portālam press.lv piekrita atklāt Rīgas 13. vidusskolas direktores pienākumu izpildītāja Ieva Margarita Ozola.
- 2023. gada aprīlī 13. vidusskolas toreizējā direktore devās ilgstošā atvaļinājumā un es viņu pusotru gadu aizvietoju, pildot direktores pienākumus. Pagājušajā gadā mēs veiksmīgi izgājām akreditāciju, es turpināju strādāt, bet mūsu direktore diemžēl savā amatā neatgriezās, aizejot aizsaulē. Un, kad Izglītības, kultūras un sporta departaments mani oficiāli iecēla par direktora pienākumu izpildītāju (tā ir ierasta prakse iecelt vietniekus par direktora pienākumu izpildītājiem), es turpināju apvienot savus ikdienas pienākumus ar skolas vadību.
Septembrī tika izsludināts konkurss uz direktora amatu. Es ar prieku turpināju pildīt savus pienākumus, un, tā kā man ir tuvi bijušās direktores uzskati, vērtības un pieeja darbam, turpināju viņa iesāktos projektus un redzēju, ka kolēģi mani atbalsta un ir apmierināti ar mūsu kopīgā darba rezultātiem. Un tad es nolēmu pieteikties 13. vidusskolas direktora amatam. Savukārt mani kolēģi iesniedza komisijai rekomendācijas vēstuli manam atbalstam, kuru parakstīja 68 darbinieki, gandrīz visi.
Konkursa pirmajā kārtā bija rakstisks tests, un, kandidātam iegūstot noteiktu punktu skaitu, viņš tiek uzaicināts piedalīties konkursa otrajā kārtā. Otrajā kārtā bija mutiskā intervija, mani intervēja konkursa komisijas locekļi – četri Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji. Pēc šīs intervijas es saņēmu vēstuli, ka neesmu ieguvusi vajadzīgo punktu skaitu, un tas nozīmē, ka šajā konkursa kārtā tieku izslēgta no konkursa. Nekāda sīkāka paskaidrojuma nebija. Tāpēc mani kolēģi bija neizpratnē – viņiem šķita dīvaini, ka esmu ieguvusi tik maz punktu, ņemot vērā manu pieredzi, izglītību un atsauksmes par manu darbu. Rezultātā es sagatavoju vēstuli un nosūtīju to Rīgas domei, Izglītības departamentam un galvaspilsētas Izglītības, kultūras un sporta komitejai, lūdzot paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem tika vērtēti direktora amata kandidāti.
- Vai esat saņēmusi atbildi?
- Pagaidām vēl nē, taču nešaubos, ka galu galā mēs to saņemsim. Pagaidām varu pateikt tikai to, ka konkursa otrajā kārtā skolas direktora amata kandidāti tika vērtēti pēc pieciem kritērijiem - bet, kā sapratu, nekas no minētā netika ņemts vērā. Tāpēc es joprojām nezinu, kādā stadijā šis konkurss ir šobrīd, vai tas turpinās vai ir apturēts. Savukārt konkursa trešajā kārtā, kurā es vairs neiekļuvu, kandidātus vērtēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas komisija. Kad šī komisija nobalsos par kādu kandidātu, viņu būs jāapstiprina Izglītības komitejā un pēc tam Rīgas domes plenārsēdē.
Un tad izrādījās, ka konkursa trešajā kārtā tiek virzīta tikai viena kandidāte – Saeimas deputāta Oļega Burova meita Inna Burova. Kolēģi ir satraukti - viņi ik dienas redz atjauninājumus Innas Burovas atvērtajos sociālo tīklu kontos un, novērtējot viņas komunikācijas stilu un dzīvesveidu, jau ir paziņojuši, ka negribētu strādāt šādas direktores vadībā.
- Kāpēc?
- Nu, piemēram, bildes ar alkoholu, kas bez kautrēšanās tiek publicētas sociālajos tīklos. Mūsu pedagogiem, kas strādā ar bērniem, šāda uzvedība ir nepieņemama.
Neviens neiebilst pret svētku svinēšanu, bet, ja cilvēks ir amatpersona (un Inna Burova šobrīd ir Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktora Romāna Alijeva vietniece), mēs uzskatām, ka šāda uzvedība skolotājam nepiedien.
Turklāt mēs ar kolēģiem uzskatām, ka runa ir par politisko angažētību, t. i., persona tiek virzīta dēļ piederības partijai. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, pēc tam, kad Burova pabeidza augstskolu, viņa tika uzaicināta uz klasisko ģimnāziju direktora vietnieces amatā. Tas ir kaut kas līdz šim nebijis, lai vakardienas studente kļūtu par direktora vietnieci un norādītu pieredzējušiem skolotājiem. Inna Burova joprojām tur strādā par Romāna Alijeva vietnieci, kurš ir partijas “Gods kalpot Rīgai!” biedrs, tāpat kā Innas tēvs Oļegs Burovs.
- Tas rada aizdomas, ka viņa tiek “bīdīta”?
- Burovas izglītība atbilst konkursa prasībām. Taču mēs esam neapmierināti ar to, ka tika ignorēts skolas darbinieku lūgums iecelt par direktori mani. Arī mana izglītība ir atbilstoša: esmu matemātikas skolotāja, man ir maģistra grāds pedagoģijā un skolu vadībā. Esmu akreditācijas komisijas eksperte, kā arī esmu vadījusi akreditācijas komisiju izglītības iestādēs, bet šobrīd esmu vecākais eksperts akreditācijas jomā. Man ir patiešām liela pieredze.
Esam jau sazinājušies ar advokātu, jo vēlamies apstrīdēt konkursa otrās kārtas rezultātus: uzskatām, ka konkurss tika rīkots negodīgi – atlases otrās kārtas rezultāti ir aprēķināti netaisnīgi. Vēlamies pārbaudīt, vai vērtēšanas metodoloģija atbilst šādu konkursu noteikumiem. Mums ir aizdomas, ka tur var būt “liela pelēkā zona”, proti, rezultāti var tikt aprēķināti pēc to personu ieskatiem, kas tos rēķina..... Diezgan dīvaini, ka neviens pat nepajautāja par manu izglītības līmeni, lai gan šis kritērijs bija noteikts kā viens no svarīgākajiem. Otra obligātā konkursa prasība bija pieredze pašvaldības izglītības iestādes vadīšanā. Arī to neviens pat nepieminēja. Pieļauju, ka nolēma nejautāt, jo viss tāpat ir skaidrs – es pusotru gadu aizvietoju direktori, tātad man šāda pieredze ir.
Lai iekļūtu konkursa trešajā kārtā, ir jāsaņem vismaz 30 punkti. Man ir piešķirti 25 punkti. Un Inna Burova iekļūst, bet es ne. Manuprāt, tas ir netaisnīgi, jo mana izglītība, kompetence, pieredze – viss atbilst prasībām. Un arī kolēģu atsauksmes ir pozitīvas – skolotāji un tehniskie darbinieki rakstiski lūdz ļaut man turpināt vadīt skolu.
Turpina Ināra Uķe, Rīgas 13. vidusskolas direktora vietniece:
- Mēs, gandrīz viss darba kolektīvs, devām mūsu skolas direktora pienākumu izpildītājai rekomendācijas, lai ieceltu viņu par skolas direktori – viņai ir liela pieredze pedagoģijā un izglītības iestāžu vadībā. Viņa ir nodibinājusi divas privātskolas, pirms darba mūsu skolā strādājusi vēl četrās izglītības iestādēs, ieņemot vadošus amatus. Mēs uzskatām par apšaubāmu un ļoti dīvainu, ka mūsu skolas direktora pienākumu izpildītāja ar šādu pieredzi un kompetenci ir ieguvusi tikai pusi no iespējamajiem punktiem.
Ja runājam par citu kandidāti - Innu Burovu -, tad jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Mana pacietība izsīka pēc tam, kad Inna Burova, nesagaidot konkursa rezultātus, savā Facebook kontā publiski paziņoja, ka viņa esot uzvarējusi konkursā uz 13. vidusskolas direktora amatu. Es neizturēju un komentāros vērsos pie viņas, atgādinot, ka konkurss vēl nav beidzies un uzvarētājs vēl nav nosaukts. Pēc tam viņa “pārteicās pēc Freida”, apgalvojot, ka ir “diezgan godīgi” piedalījusies visās atlases kārtās, lai gan pat šis formulējums ir mulsinošs. “Diezgan godīgi” izklausās visnotaļ divdomīgi.
Diezgan dīvaini šķiet arī tas, ka konkurss uz 13. skolas direktora amatu tika publiski izsludināts septembrī, kad tas visiem arī kļuva zināms, taču Burova to zināja jau augustā un publiski paziņoja par savu vēlmi piedalīties konkursā uz skolas direktora amatu. Un es atkal uzdodu jautājumu, no kuries tas viņai kļuva zināms? No kādiem avotiem?