Pasaulē
Izskatās, ka @Mantojums laikam nav "lietas kursā".
— Karl (with an L) (@karlwithanl) July 1, 2024
Rīgas satiksme ir iznīcinājusi 5. depo vēsturiskā, Mandelštama 1901. gadā projektētā šķūņa orģinālās jumta konstrukcijas... dzelzceļa pusē iznīcina orģinālos koka logus...
Ko nav iznīcinājusi uguns, divi kari vai komunisti, to… pic.twitter.com/DgupJp8XDn
“Rīgas satiksme ir iznīcinājusi 5. depo vēsturiskā, Mandelštama 1901. gadā projektētā šķūņa oriģinālās jumta konstrukcijas... dzelzceļa pusē iznīcina oriģinālos koka logus... Ko nav iznīcinājusi uguns, divi kari vai komunisti, ar vieglu roku iznīcina Rīgas satiksme...", šādas skumjas pārdomas sociālajā tīklā X pauž lietotājs ar segvārdu Karl.
Publikācijai viņš pievienojis divas fotogrāfijas, kurās redzams 5. tramvaju depo pie Gaisa tilta Rīgā, Brīvības ielā. Attēlos skaidri redzams, ka rit būvdarbi un daļa vēsturiskās ēkas jumta ir nojaukta.
“Ja šis nav barbarisms, tad es nezinu, kā to nosaukt... Rīgai reāli vajadzēja jaunu tramvaju depo. Tikai paskatieties, kā paiet pasaules godība... Kamēr citur cenšas maksimāli vēsturi saglabāt - Rīgas satiksme centīgi iznīcina pat to, kas vēl bija palicis”, konstatē Karl.
Uz sabiedrības bažām ātri noreaģēja NKMP, sniedzot ieskatu par to, kas notiek tramvaju depo no kultūras pieminekļu aizsardzības viedokļa.
Savā oficiālajā lapā NKMP publicējusi šādu informāciju:
“Tramvaja vagonu depo atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā. Depo būvniecība uzsākta 1900. gadā, kad pēc Paula Mandelštama projekta uzceļ vairākas ēkas. Laika posmā no 1902. līdz 1913. gadam depo pilnveido un izbūvē ēkas pēc inženiera Kārļa Filrozes projektiem, tajā skaitā uzceļ piebūvi P. Mandelštama projektētajai galvenajai depo ēkai. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, 2012. gadā, pirms pārbūvju veikšanas, visām kompleksa ēkām noteikta kultūrvēsturiskā vērtība, 1900. gadā būvēto depo ēku atzīstot kā “ļoti vērtīgu”, 1909. gadā būvēto piebūvi, kā “vērtīgu". Gadsimta gaitā visā kompleksā notikušas vairākas pārbūves, mainot stāvu skaitu, logu ailojumu un izmantojot savstarpēji atšķirīgu materiālu, kopumā radot harmoniski nesaderīgu iespaidu.
Iecere depo ēku pārbūvēt, saistībā ar nepieciešamību radīt jaunu funkcionālu risinājumu, pastāv jau ilgāku laiku. Izmaiņas nepieciešamas, lai būtu iespējams apkopt jaunos tramvajus. Ieceres īstenošanai 2009. gadā veikta depo ēku arhitektoniski mākslinieciskā izpēte (Arhitektoniskās izpētes grupa SIA), vēlāk veikta teritorijas inženiertopogrāfiskā izpēte un pārbūvējamo ēku tehniskā apsekošana. Tikuši sastādīti vairāki pārbūves projekti un risinājums Pārvaldē sākotnēji saskaņots jau 2017. gadā, atkārtoti atļauja izsniegta RP SIA “Rīgas satiksme” 2023. gadā. Pārbūves laikā tiek demontēta 1900. gadā celtās ēkas daļa, kura pārbūvēta jau 1963. gadā, kad uzceļot piebūvi no silikātķieģeļiem nojauktas vēsturiskās konstrukcijas. Paredzēts saglabāt abus ēkas zelmiņus un austrumu fasādi. Sākotnējie būvgaldniecības izstrādājumi ēkā nav saglabājušies, logi un durvis nomainīti 20. gs. otrajā pusē. Visā kompleksā līdz mūsdienām saglabājies viens 1900. gada logs, kurš šajā projektā netiek skarts. Austrumu fasādei un zelmiņiem tiks atjaunots ķieģeļu mūrējums bojājumu vietās, bet dienvidu fasādē, lai ēku pielāgotu zemās grīdas tramvajiem, sešu iebraucamo vārtu vietā tiks izveidoti četri.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nav piekritusi vēsturisko ēku nojaukšanai, bet atbalstījusi padomju laika piebūvju nojaukšanu un pārbūvēto daļu demontāžu, paredzot kvalitatīvu atjaunošanu, atbilstošu nepieciešamajām funkcijām. Darbu veikšanas laikā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes inspektori veic objekta apsekošanu, uzraugot veikto darbu atbilstību saskaņotajam projektam, kā arī kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas procesu.
Līdz šim apsekojumos pārkāpumi nav konstatēti, tomēr publiskajā telpā izplatītajos fotoattēlos ir vērojama nesaudzīga pieeja un Pārvalde turpinās sekot uzsāktajiem darbiem.”
