Rīgas pašvaldības ieņēmumi ir samazinājušies, taču vajadzība pēc sociālajiem pakalpojumiem sabiedrībā nemazinās, īpaši pandēmijas un Ukrainas bēgļu krīzes iespaidā, norādīja Kleinbergs.
Ievērojamus līdzekļus vai ietaupīt, risinot cēloņus, nevis sekas, politiķis atzīmēja, īpaši izceļot pakalpojumus, kas ir vērsti uz ģimenēm ar bērniem. Arī Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks un departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Moors uzsvēra, ka laicīgs atbalsts iedzīvotājiem ir nepieciešams, lai veicinātu iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un tādējādi arī pašvaldību ieņēmumus.
Tomēr, kā pauda Kleinbergs, strādāt ar sekām politiķiem var šķist vienkāršāk - pabalstu izsniegšana, īpaši pirmsvēlēšanu periodā, veicina deputātu popularitāti. Savukārt ar jaunu pakalpojumu radīšanu, kas ir viens no preventīviem risinājumiem sociālajā jomā, popularitāti iegūt politiķiem ir ievērojami grūtāk, jo par tiem liela sabiedrības daļa neuzzina, sacīja deputāts.
Kleinbergs arī uzsvēra nepieciešamību pakalpojumus mērķēt precīzi, lai sasniegtu sociālos rezultātus un uzlabotu sabiedrību kopumā. Tas jāveic, kā norāda politiķis, balstot pakalpojumus analītikā un pētot situāciju. Tāpat svarīga ir pakalpojumu pieprasījuma prognozēšana turpmākajiem pieciem līdz desmit gadiem, piemēram, izvērtējot, kurās Rīgas apkaimēs pieprasījums var palielināties.
Sociālā darba speciālistus Kleinbergs nosauca par sociālās sistēmas mugurkaulu, norādot, ka tādu cilvēku, kuriem ir entuziasms par savu darbu, kļūst arvien mazāk. Tuvākajos gados politiķis sagaida, ka sociālā darba studentu daudzums palielināsies, taču, kā viņš atzīmē, ir nepieciešams arī konkurētspējīgs atalgojums un atbalsts gan no profesijas, gan politiķu puses.
Kleinbergs ir izvirzījis mērķi līdz 2027.gadam panākt sociālo darbinieku algas apmēru, kas būtu vienlīdzīgs vidējās algas apjomam valstī, kas saskaņā ar pērnā gada datiem būtu ap 1277 eiro mēnesī. Tāpat politiķis norādīja, ka nepieciešams uzlabot sociālās jomas sistēmu tā, lai tā sniegtu atbalstu darbiniekiem.