Pasaulē
Viņa norāda, ka, sekojot trīs dažādu paaudžu sieviešu likteņiem paša režisora ģimenē, filma ar personīga un emocionāla stāsta palīdzību mēģina noskaidrot, kā patlaban dzīvo gandrīz pusmiljonu lielā Latvijas krievvalodīgo kopiena. Filma cenšas izprast, vai šai ģimenei un citām līdzīgām 30 neatkarības gadu laikā ir izdevies atrast savu vietu Latvijas sabiedrībā.
Tokalovs sāka filmas uzņemšanu pirms četriem gadiem ar vēlmi iedziļināties Latvijas krievvalodīgo kopienas ikdienā un sajūtās. Pēc ilgiem filmas varoņu meklējumiem izvēle apstājās pie viņa paša ģimenes, jo tikai tā šķita iespējams šo stāstu izstāstīt godīgi un personīgi, norāda Matīsa.
Režisora vecmāmiņa ir Otrā pasaules kara veterāne, kura 1955.gadā ieradās Latvijā labākas dzīves meklējumos, viņas dzīvē galvenie svētki ir 9.maijs, kad "pats Putins sūta apsveikuma telegrammas". Māte ir augstākās matemātikas pasniedzēja augstskolā, vienmēr lekcijas lasījusi krieviski, bet tagad viņai jāmācās šos sarežģītos tematus pasniegt latviešu un angļu valodā. Ģimenes jaunākā atvase, režisora māsa Patrīsija, ir mākslas studente, viņai vienīgajai no trim varonēm nav problēmu ar valodas lietošanu un integrāciju Latvijas sabiedrībā.
Filmā atainoto notikumu montāža koncentrējas ap 9.maija un Jaunā gada svinībām četru gadu garumā. Ilgus gadus vecmāmiņa katrreiz maijā svinējusi pie pieminekļa Uzvaras parkā, bet kopš pandēmijas sākuma un Krievijas iebrukuma Ukrainā tas kļūst aizvien sarežģītāk, līdz beidzot piemineklis tiek nogāzts. Tāpat mainās gadumijas svinības - agrāk varēja šampanieti saliet glāzēs divas reizes, gan pēc Krievijas, gan pēc Latvijas valsts prezidenta uzrunas, tagad televizors rāda tikai vienu Jaungada runu.
Filmu kinoteātrī "Splendid Palace" izrādīs tikai trīs seansos 18.martā, 21.martā un 23.martā. Pēc seansa 18.martā plānota diskusija ar žurnālisti un scenāristi Ritu Rudušu, savukārt 21.martā - ar publicistu Daini Īvānu.
