Pasaulē
Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka, Kariņa ieskatā, ikvienam atklātam konkursam uz publisku amatu jānorit atbilstoši labas pārvaldības principiem, un tas attiecas arī uz Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora amata kandidāta izvēli.
"Kultūras ministra atbildībā ir nodrošināt šo principu ievērošanu konkursā uz muzeja direktora amatu, kā arī sabiedrības informēšanu par konkursa norisi un tā rezultātu skaidrošanu," uzskata premjers.
Kā iepriekš, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja Latvijas Televīzija, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) centies pārliecināt Latvijas Etnogrāfiskā muzeja direktora amata konkursa līderi Unu Sedlenieci atteikties no amata.
Konkursā, kurā maksimālais iegūstamais punktu skaits bija 43, ar augstu rezultātu - 36 punktiem - un desmit punktu pārsvaru pār tuvāko sekotāju uzvarējusi Sedleniece. Atbilstoši konkursa nolikumam konkursa komisija ieteica kultūras ministram apstiprināt uzvarētāju amatā. Taču Puntulis gandrīz mēnesi nesteidzies to darīt. Viņš stāstīja, ka aicināja pie sevis abus kandidātus, kuri bija saņēmuši visvairāk punktu, lai uzdotu vienādus jautājumus par to, kā viņi saredz muzeju nākotnē. Konkursa komisijas kompetenci viņš neapšaubot.
Pēc LTV ziņotā, ministrs centies pārliecināt, lai Sedleniece no amata atsakās, sējot šaubas, vai viņa tiks galā ar tik sarežģītas iestādes vadību. Kā kompromisu ministrs esot piedāvājis Sedleniecei ieņemt direktora vietnieka amatu, bet direktora amatā paudis vēlmi apstiprināt konkursa otrās vietas ieguvēju. Sedleniece tam neesot piekritusi.
Puntulis noliedz, ka būtu izdarījis spiedienu uz konkursa uzvarētāju, norādot, ka šāds apgalvojums aizskar viņa godu un cieņu.
Sedleniece sarunā ar Latvijas Radio stāstīja, ka bija uzaicināta uz vairākām sarunām ar ministrijas vadību, ar ministru un ar valsts sekretāri, un šo sarunu gaitā viņai nostiprinājusies pārliecība, ka viņas kandidatūrai nav nepieciešamā ministrijas vadības atbalsta. "Domāju, ka šāds atbalsts ir muzeja aktuālajā situācijā absolūti nepieciešams," uzsvēra kandidāte.
9.augustā Sedleniece atsauca dalību konkursā, norādot, ka ir pagājušas vairāk nekā četras nedēļas kopš viņa tika aicināta piedalīties trešajā kārtā, bet konkursa rezultāts nav publiski izziņots.
No Puntuļa teiktā izriet, ka notikusi neveiksmīga sakritība. "Beigu beigās es sapratu, ka es nevaru vilcināties pārāk ilgi un ka mana vilcināšanās jau ir ieilgusi, un es pieņēmu lēmumu virzīt uz muzeja direktora amatu to kandidātu, kas ir ieguvusi vislielāko punktu skaitu, ar šādu mutisku rīkojumu es vērsos pie valsts sekretāres, un valsts sekretāre man pēc stundas atbildēja, ka mans lēmums ir novēlots, jo persona, kandidāts, kas ir ieguvis augstāko punktu skaitu, jau ir uzrakstījis savu atteikumu par piedalīšanos konkursā," sacīja Puntulis.
LETA jau ziņoja, ka konkursā otru lielāko punktu skaitu ieguva līdzšinējā Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības direktore Zanda Ķergalve. Viņa nu arī izvirzīta muzeja vadītājas amatam. Konkursā kopumā pieteicās 16 pretendenti.
Paziņojot konkursa rezultātus, Kultūras ministrijas valsts sekretāre, konkursa komisijas priekšsēdētāja Dace Vilsone preses konferencē skaidroja, ka Ķergalve izvirzīta kā otrs spēcīgākais kandidāts, pēc tam, kad konkursa augstāko punktu skaita ieguvējs bija atsaucis savu kandidatūru. Pēc viņas teiktā, augstāko vērtējumu ieguvušais kandidāts atsauca savu kandidatūru, jo bija ilgi jāgaida atbilde pēc intervijas.
Savukārt Puntulis šajā sakarā preses konferencē norādīja, ka parasti viņam tiek pārmests par pārāk straujiem lēmumiem, tāpēc šoreiz vēlējies pirms galavārda došanas kārtīgi apdomāties.
Ķergalve valsts muzeja vadībai nepieciešamās prasmes un pieredzi ieguvusi, pildot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības direktores pienākumus.
Konkursa uzvarētāja vadījusi arī liela mēroga kultūras projektus un procesus, tostarp starptautiskus - Eiropas Savienības (ES) programmas "Radošā Eiropa" apakšprogrammas "Kultūra" projektu "Keramika un tās dimensijas".
Ķergalve vadījusi arī Eiropas Ekonomiskās zonas projekta "Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde" īstenošanu, kā arī projektu "Eiropas kultūras dienas Eiropas Centrālajā bankā". Jaunā direktore arī producējusi Imanta un Gido Kokaru 90 gadu jubilejas lielkoncertu "Meistars. Dziesma. Leģenda" un vadījusi ES programmu "Kultūra 2000" projektu "1.Starptautiskais koru konkurss un festivāls "Mūzikas iedvesmas lauks."
