Pasaulē
Kā norādīja politiķis, iespēja pārraidīt sabiedrisko mediju saturu reģionālajiem medijiem bijusi arī līdz šim, taču šāda iniciatīva pagaidām nav sagaidīta. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir aizliegusi Latvijā pārraidīt vairāk nekā 100 Krievijas propagandas kanālus, to vietā nepiedāvājot citus, tāpēc svarīgi, kā pauda Kaimiņš, būtu nodrošināt ziņu saturu krievu valodā, kas tiktu pārraidīts arī reģionos.
Tomēr sabiedrisko mediju veidoto ziņu saturu nav iespējams pārraidīt reģionālajos medijos, jo to aizsargā trešo pušu autortiesības, atzīmēja politiķis. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nav uzņēmusies vadību diskutēt par šo jautājumu ar ziņu aģentūrām, ar kurām sabiedriskajiem medijiem ir noslēgti līgumi, kā norādīja Kaimiņš, tāpēc šobrīd reģionālajos medijos no sabiedriskajiem medijiem ir iespējams pārraidīt tikai to oriģinālsaturu.
Komisijas priekšsēdētājs nepiekrita Valsts prezidenta Egila Levita kritikai par likumprojekta mērķi un nozīmi, tā izstrādes un pieņemšanas procesu, kā arī potenciālo ietekmi uz Latvijas informatīvo vidi. Viņaprāt, Valsts prezidenta kanceleja nav bijusi informēta par veidu, kādā likums tika pieņemts, turklāt politiķis pieļāva iespēju, ka prezidenta sacītais ir pārstāstījums no tā, ko viņam paudusi SEPLP.
Kaimiņš pauda uzskatu, ka pieņemtie grozījumi nodokļu maksātājiem ir izdevīgākais variants, minot, ka atsevišķi komerciālie mediji ir piedāvājuši izstrādāt ziņu saturu krievu valodā par 50 000 eiro mēnesī, savukārt SEPLP vēlējusies līdz oktobrim atvērt jaunu televīzijas kanālu, kas, kā sprieda Kaimiņš, varētu izmaksāt vairākus miljonus eiro. Pieņemtajos grozījumos noteiktais par sabiedrisko mediju satura titrēšanu un ierunāšanu no valsts budžeta izmaksās aptuveni 60 000 eiro, atzīmēja politiķis.
"Sabiedriskajam medijam ir jāsaprot, ka tas ir sabiedrisks medijs. Ka sabiedrība par to maksā, arī Latgalē," uzsvēra Kaimiņš, minot, ka sabiedrisko mediju galvenais uzdevums ir informēt. Viņš neuzskata, ka reģionālie mediji ar mazu skatītāju skaitu šajā gadījumā var apdraudēt mediju neatkarību.
Kā skaidroja Kaimiņš, grozījumi tika iestrādāti Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, jo tas esot bijis visātrākais variants, kā tos pieņemt. Tika nolemts grozījumus izstrādāt un pieņemt steidzamības kārtā divās nedēļās, norādīja politiķis. Vienīgie priekšlikumi, kurus komisija izskatīja, bija Kaimiņa iesniegti.
Jau ziņots, ka Saeimā steigā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā nav laba likumdošanas darba piemērs, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, Levits ir nācis klajā ar viedokli par Saeimas 16.jūnijā steidzamības kārtībā pieņemto likumu, kurā izsaka savu vērtējumu par likuma mērķi un nozīmi, tā izstrādes un pieņemšanas procesu, kā arī potenciālo ietekmi uz Latvijas informatīvo vidi.
