Pasaulē
Paziņojot, ka valsts kasē trūkst naudas, valdība un likumdevēji devās vasaras atvaļinājumā, lai atpūstos no savām problēmām, atstājot smagā jautājuma risināšanu uz vēlāku laiku. teica Mārgaretas Mičelas romāna “Vējiem līdzi”: “Par to es padomāšu rīt”.
Tikmēr jautājums par nodokļu paaugstināšanu vai nepaaugstināšanu, veidojot valsts budžetu 2025. gadam, ir atlikts uz augustu. Un iedzīvotāji ar satraukumu gaida: kam vēl tiks celti nodokļi? Apkures sezona vairs nav aiz kalniem...
Samazināt negrib
Nav noslēpums, ka atvieglot komunālo pakalpojumu slogu iedzīvotājiem var, samazinot nodokļa likmi galvenajiem pakalpojumiem: apkurei, elektrībai, gāzei u.c. Tas pats ir ar pārtiku: lielākā daļa iedzīvotāju iegādājas pārtikas produktus tikai ar atlaidi. Taču valdība strikti noraida jebkurus priekšlikumus samazināt PVN likmi.
Piemēram, opozīcijas deputāti Saeimā savulaik rosināja samazināt PVN likmi apkurei no 12 līdz 7 procentiem. Šo priekšlikumu pat neizskatīja. Tagad mēs varam teikt: paldies, ka saglabājāt 12 procentus. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa likme citiem komunālajiem pakalpojumiem (dabasgāzei, elektrībai, ūdensapgādei) ir augstākā valstī – 21%.
Tas nozīmē, ka jau tā nepaceļamajiem elektrības, gāzes, ūdens, atkritumu apsaimniekošanas un mājokļa uzturēšanas tarifiem ar vieglu roku tiek pielikta klāt summa, kas pārsniedz piekto daļu no paša pakalpojuma izmaksām!
Savukārt PVN svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām 2024. gadā pieauga līdz 12 procentiem (iepriekš 5 procenti), kas nekavējoties ietekmēja svaigu augļu un dārzeņu cenu.
Varbūt sākt taupīt uz ierēdņu rēķina?
2025. gada budžetā valdība par galveno prioritāti ir izvirzījusi drošību. Tas nozīmē, ka valsts budžets reaģēs tikai uz Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas papildu pieprasījumiem. Pārējiem tiek rekomendēts izmantot iekšējās rezerves. Tāpēc finanšu ministrs Arvils Ašeradens pārējām ministrijām ieteica pārskatīt pašreizējos projektus un programmas, atsakoties no mazāk būtiskajiem, novirzot atbrīvojušos līdzekļus ārkārtas vajadzībām.
Un, protams, finanšu ministrs zina, ka problēmu ar atrisināt ar nodokļu palīdzību, pārskatot nodevu apmēru, sodu politiku, cenrāžus un tādējādi gūstot papildu ieņēmumus...
Finanšu ministram nāca klajā arī ar ideju palielināt pievienotās vērtības nodokļa likmi par vienu punktu, nodrošinot lielākus ieņēmumus aizsardzības izdevumiem. Mēs to varam atļauties, skaidroja ministrs. Taču šo ideju izkritizēja prezidents Edgars Rinkēvičs.
Pret PVN likmes paaugstināšanu iebilst arī bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš tagad vada Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, uzsverot, ka valdībā šobrīd netiekot strādāts pie tā, lai palielinātu PVN likmi.
“PVN netiks celts. PVN celšana ir visslinkākā politiķu darbība. Tad nekas cits nav jādara - nav jādomā, vienkārši pieliec 1%, un tev iekrīt 150 miljoni,” uzskata Reirs.
Deputāts uzsvēra, ka PVN ir regresīvs nodoklis, kas tieši ietekmē mazāk aizsargāto iedzīvotāju slāņu labklājību, tāpēc ir jāmeklē citi veidi, kā palielināt budžeta ieņēmumus. Piemēram, kādu izmaksu samazināšana.
No savas puses mēs vēlētos piebilst: varbūt ir vērts samazināt dārgo ārzemju braucienu skaitu valsts ierēdņiem. Iegūtā pieredze šā kā tā neatmaksājas, katrā ziņā iedzīvotāji to nejūt. Un ja vēl optimizētu neskaitāmos valsts un pašvaldību departamentus, aģentūras un dienestus, tik daudz naudas atbrīvotos…
Izmaiņas ir vajadzīgas, taču saprātīgas
Tikmēr darba grupa jau gadu strādā, meklējot efektīvus risinājumus nodokļu politikā. Tiesa, Latvijas iedzīvotāji jau zina, ka, ja runa ir par nodokļiem, risinājums nebūs par labu nodokļu maksātājiem. Atcerēsimies kaut vai toreizējās finanšu ministres Dainas Reiznieces-Ozolas iniciēto 2018. gada nodokļu reformu. Cilvēki vēl joprojām nesaprot, kā tiek aprēķināts ienākuma nodoklis.
Un tagad nav izslēgts, ka tā vietā, lai piedāvātu sabalansēt nodokļu sistēmu, samazināt darbaspēka nodokli un uzlabot Latvijas ekonomikas konkurētspēju, darba grupas locekļi parādīs, cik viegli ir palielināt budžetu, ceļot nodokļus – šur tur, pa drusciņai. Un valsts kasē sāks ieplūst miljoni, ja ne miljardi.
Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite jau ir paziņojis, ka, ja nodokļu politikā pret uzņēmējiem nekas nemainīsies, Latvija pilnā sparā turpinās virzīties uz ekonomikas sabrukumu.
Tam nepiekrīt jau pieminētais Jānis Reirs, apgalvojot, ka galvenie nodokļi pēdējo 5-7 gadu laikā nav mainījušies. Un starptautiskajos 30 attīstīto valstu nodokļu sistēmu pārskatos Latvija jau 4 gadus ieņem pirmo vai otro vietu uzņēmējdarbībai labvēlīgu nodokļu jomā.
Un vispār: Latvijā gribēja uzbūvēt piecas vai sešas rūpnīcas, taču tās netika uzbūvētas, jo nesaņēma pašvaldību atļaujas. Tajā pašā laikā ir pašvaldības, kur nopietni strādā pie investīciju piesaistes, piemēram, Valmierā un Liepājā. Tur ir labvēlīgi apstākļi, un arī nodokļi ir labvēlīgi...
Prognozes ir miglā tītas
Finanšu ministrijas vadītājs Arvils Ašeradens norādīja, ka nodokļu ieņēmumi šogad ir lielāki salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, taču atpaliek no šim gadam plānotā.
“Budžetā ieņēmumu būs mazāk, nekā plānots,” sacīja Ašeradens, piebilstot, ka 2024.gada pirmajā pusgadā budžetā nodokļu ieņēmumi bija par apmēram 30 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots, bet otrajā pusgadā varētu būt par kādiem 70 miljoniem eiro mazāki.
Ministrs skaidroja, ka šāda situācija ir saistīta ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto politiku. "Joprojām ekonomikas dzesēšanas sistēma ir ieslēgta un ar to mums ir jārēķinās," teica Ašeradens, piebilstot, ka, plānojot budžetu, tika gaidīts, ka ECB lēmumus par procentu likmju samazināšanu pieņems agrāk.
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs neatbalsta nodokļu paaugstināšanu, tāpēc esot jāmeklē veidi, kā stimulēt ekonomikas izaugsmi, tos nepalielinot.....
Savukārt Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norāda, ka Latvijā ekonomika joprojām aug ļoti lēni, un tas ir slikti arī valsts budžetam, taču šogad pirmajā pusgadā kopbudžetā nodokļu ieņēmumi atpalika no plāna tikai par 2%. Šteinbuka uzskata, ka gada otrajā pusgadā, ja nebūs kādu satricinājumu pasaulē, Latvijas ekonomikas izaugsmē varētu būt gaidāma uzlabošanās.
Šteinbuka pauda, ka tādējādi, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus. “Skatoties uz reālajiem skaitļiem, es teiktu, ka šobrīd neredzu nekādu traģēdiju un neredzu pamatu celt šobrīd nodokļus,” norāda FDP priekšsēdētāja.
Viņa arī uzsvēra, ka izrāvienu ekonomikā var panākt, nevis mainot nodokļus, bet paaugstinot produktivitāti, sekmējot ražīgumu, ieviešot tehnoloģijas, veicinot investīcijas.
Padomes publiskotā informācija liecina, ka jūnijā iekasēti 95% no plānotā nodokļu kopapjoma, kas gan ir par 62 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots. Mēneša plāns, raugoties pa nodokļu grupām, ir pārpildīts tikai attiecībā uz PVN – par 18%, kamēr valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plāns nav izpildīts par 13%, uzņēmumu ienākuma nodokļa – par 9%, akcīzes nodokļa – par 5% un iedzīvotāju ienākumu nodokļa – par 4%.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka 2025. gada budžeta veidošanas process nebūs viegls un ir nepieciešams laikus sākt atklāti komunicēt ar sabiedrību par gaidāmajām izmaiņām, īpaši tām, kas skar nodokļu sistēmu. Ikvienam ir jāsaprot, ka kompromisi būs nepieciešami.
Oksana PETRENKO
