Pasaulē
Jāsaka, ka zivis kļūst arvien dārgākas. Šo rindu autors, gadu mijā atbraucot uz Centrāltirgu, lai iegādātos svētku galdam karpu, bija pārsteigts – par svaigu karpu pārdevēji prasīja līdz pat 8 eiro par kilogramu! Vai esat redzējuši, cik tagad maksā līdakas – no 12 eiro kilogramā! Ko lai saka, ja pat vienkāršs asarītis tagad maksā dārgāk nekā cūkgaļa.
Nav brīnums, ka cilvēki meklē veidus, kā iegādāties zivis lētāk. Lai gan Latvijā zivju patēriņš nav tik liels kā Vidusjūras valstīs, kur nacionālā virtuve pārsvarā sastāv no zivju ēdieniem, arī latvieši zivis nesmādē. Tāpēc makšķernieku svaigi nozvejotās zivteles, kuras viņi pārdod pie veikaliem un tirdzniecības centriem, ātri vien tiek izķertas. To galvenā priekšrocība ir tā, ka tās ir būtiski lētākas nekā zivis, kas tiek piedāvātas veikalu un tirgu plauktos. Bet cik šāda tirdzniecība ir likumīga?
Valsts vides dienests atzīmē, ka iekšējos ūdeņos noķertas zivis atļauts tirgot zvejniekiem, kuri saņēmuši licenci komerczvejas veikšanai, vai tirgotājiem, kuriem tirdzniecības vietā ir zivju izcelsmi apliecinoši dokumenti.
Gadījumā, ja zivju tirgotājs zivis iegādājies realizācijai tieši no zvejnieka vai akvakultūras uzņēmuma, tad preču pavadzīmē ir jābūt norādītam zvejas licences numuram vai pārtikas uzņēmuma atzīšanas numuram, ja produktus piegādājis Pārtikas un veterinārā dienesta atzīts akvakultūras nozares uzņēmums. Savukārt pašpatēriņa zvejniekiem un atpūtas zvejas veicējiem - makšķerniekiem, vēžotājiem un zemūdens medniekiem, savas noķertās zivis tirgot nav atļauts.
Kāpēc zivis konfiscē
Tomēr tas nenozīmē, ka, pērkot zivis tirgū, veikalā vai kioskā pie tirdzniecības centri, jūs iegādājieties likumīgi nozvejotu produktu.
Ne tik sen PVD kopā ar Valsts vides dienestu veica pārbaudes desmitiem tirdzniecības vietu dažādos valsts reģionos – Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Rojā, kuru laika tika atklāts daudz pārkāpumu. Viens no galvenajiem bija preču izcelsmi apliecinošu dokumentu – pavadzīmes vai partijas identifikācijas koda – trūkums. Gadījumos, kad tirgotāji nespēja uzrādīt nozvejas likumību apliecinošus dokumentus, zivis tika konfiscētas.
Tieši no laivām
Taču ir arī otra medaļas puse – kā organizēt zivju tiešu pārdošanu patērētājiem no tām zivjaudzētavām, zvejnieku kooperatīviem, kas nodarbojas ar rūpniecisko zveju un kam ir tiesības savu nozvejoto produkciju pārdot.
Lielisku piemēru tas, ka pieprasījums pēc svaigām zivīm pa tiešo no laivas ir gana liels, varēja vērot pērn Liepājā, kad pilsētas kanāla krastmalā piestāja laivas ar svaigām zivīm. Cilvēki ieņēma rindu divas stundas iepriekš!
“Zivis no laivām ir daudz lētākas nekā veikalos,” skaidroja pircēji. “Turklāt veikalos tās parasti ir saldētas, bet šeit svaigas – butes, mencas...”
Zvejnieki stāsta, ka šādi zivis nav tirgojuši jau sen. Taču pieprasījums esot liels, un zivis ātri vien tiekot izpirktas.
Bija solīts zivju tirgus
Kāpēc neorganizēt tādu pašu tirdzniecību Rīgā? Vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Vecmīlgrāvī pie Daugavas tika uzbūvēts skaists tirdziņš, kurā tika solīts izveidot zivju tirgu. Blakus tika izbūvētas laivu piestātnes. Bija paredzēts, ka šeit varēs piestāt zvejnieki, lai pārdotu iedzīvotājiem savu lomu. Taču viss palika tikai vārdos. Arī tirgus, kurā gadu gaitā tika pārdots viss, izņemot zivis, tagad stāv tukšs...
Patiesībā Vecmīlgrāvī nav pat zivju veikala. Savulaik šādi veikaliņi bija ne tikai tur, bet arī daudzos citos Rīgas rajonos. Šodien tiem, kas vēlas iegādāties svaigas zivis, pēc tām jābrauc uz Centrāltirgu vai jāmeklē paziņu vidū kāds zvejnieks.
Bet kā ir ar lielveikaliem - vai tad tajos nav zivju? Ir. Bet lielākoties tās ir atdzesētas, saldētas zivis...
Kur palikušas svaigās zivis?
Taisnības labad jāatzīst, ka tam, kāpēc tirdzniecībā ir arvien mazāk svaigu zivju, ir objektīvi iemesli.
“Iemesls ir banāls - zvejnieku, kas nodarbojas ar rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, kļūst arvien mazāk,” atzīst Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits.
Un tajā pašā laikā pašvaldības ik gadu izsniedz simtiem licenču tīklu un murdu uzstādīšanai upēs un ezeros!
“Es jautāju ierēdņiem: kur ir zivis, kur tās pazūd? Ja jau zvejnieki uzstāda tīklus, zivij vajadzētu būt. Bet atbildi es tā arī neesmu saņēmis,” piebilst Voits.
Kā ir ar dīķsaimniecībām?
Dīķsaimniecībās varētu audzēt daudz zivju. Taču pat karpas, kas parasti tiek audzētas šādās saimniecībās, arvien biežāk tiek ievestas no Lietuvas. Kāpēc?
Kā norāda Zivju ražotāju asociācijas pārstāvis Mārcis Ziņģis, valstī dīķsaimniecībās gadā izaudzē aptuveni 500 tonnu zivju. 90 % no tām ir karpas, pārējās ir karūsas, līņi un līdakas. Vidējais zivju daudzums uz vienu valsts iedzīvotāju ir... apmēram 400 grami gadā. Tas nav daudz. Pat ja ņemam vērā, ka Latvijas iedzīvotājiem gatavo karpu tikai Ziemassvētku galdam. Deficītu aizpilda enerģiskie lietuvieši, kuri audzē četras reizes vairāk karpu - 2 tūkstošus tonnu gadā. Neraugoties uz to, ka ceļš līdz veikalu plauktiem Lietuvā audzētajām karpām ir garāks, cena nereti ir zemāka nekā vietējai produkcijai.
Jāsaka, ka padomju laikos bija tieši pretēji - cilvēki brauca no Lietuvas, lai iegādātos mūsu zivis.
“Pat šobrīd mums ir lielāks potenciāls nekā kaimiņiem,” turpina Ziņģis. “Mums ir vairāk dīķu, vairāk iespēju. Taču dīķiem nepieciešama modernizācija un investīcijas. Lietuvā pret šo jautājumu izturas nopietnāk – tur zivju audzēšanas blīvums ir daudz lielāks nekā pie mums.”
Kā pareizi izvēlēties saldētas zivis?
Pērkot saldētu zivi, svarīgi apskatīt zivs glazūru – ledus kārtiņu, kas klāj zivi. Tai jābūt vienmērīgai, aptuveni 2 mm biezai. Ir pieņemts, ka glazūra var veidot aptuveni 5% no kopējā zivs svara. Ja glazūra ir ieplaisājusi, nav caurspīdīga, zem tās redzami plankumi, tas nozīmē, ka saldētā produkcija nav pareizi uzglabāta, iespējams, zivs ir atlaidināta un sasaldēta atkārtoti.
Ja jau ledus glazūras daudzums tiek reglamentēts, tad kāpēc bieži atkausējot saldētu zivi, filejas gabaliņi burtiski peld šķidrumā? Izrādās, zivju pārstrādes uzņēmumi aktīvi izmanto mitrumu aizturošas piedevas. Divas no tām parasti ir norādītas uz iepakojuma: stabilizatori E451 un E452.
Abas šīs piedevas ir pieskaitāmas pie polifosfātiem. Tie ir atzīti par nekaitīgiem un atļauti lietošanai, var veicināt osteoporozes attīstību, kad kauli kļūst trausli kalcija trūkuma dēļ. Pēdējā laikā šī slimība strauji kļūst arvien jaunāka, un ārsti uzskata, ka viens no iemesliem varētu būt aktīva polifosfātu lietošana pārtikas rūpniecībā.
Iļja DIMENŠTEINS
