Pasaulē
Pārmetumi tiek veltīti arī latviešiem, tiem, kas nereaģē uz provokācijām un ir iecietīgi pret saviem līdzcilvēkiem. Piemēram, slavenais karikatūrists Gatis Šļūka attēlo viņus kā paklāju, savukārt nu jau slavenie atkrievošanas aktīvisti (piemēram, Liāna Langa) uzklūp arī cilvēkiem, kuri sniedz intervijas krievu valodā.
Portāls press.lv lūdza komentēt situāciju Latvijas Universitātes asociētai profesorei, ekspertei naida runas un diskriminācijas jautājumos Kristīnei Dupatei.
- Skaidrs, ka naida runas, kas vērstas tieši pret Latvijā dzīvojošiem un krieviski runājošiem cilvēkiem, ir ievērojami pieaugušas kopš kara sākuma Ukrainā. Kā atšķirt, kas ir naida runa un kas nav? Varbūt tas ir tikai emocionāls izteikums uz kopējā saspringtā fona. Taču kritika pret Krieviju, kas izvērš karu, nevar tikt attiecināta uz visiem vienkāršiem cilvēkiem, kuri savā saziņā lieto krievu valodu, īpaši tiem, kuri dzīvo Latvijā. Ar viņiem tam nav nekāda sakara.
Par šo dāmu – Liānu Langu, kura savā latviešu valodas aizstāvībā jau nonākusi līdz fanātismam, vispār nav vērts runāt, viņai, manuprāt, nepieciešama nopietna ārstēšana. Un man piekrīt daudzi inteliģences pārstāvji, kuri jau vairākkārt ir norādījuši, ka tas ir acīmredzami par daudz. Kas attiecas uz šo karikatūru ar paklājiņu, kas “runā” divās valodās - “PaldiesПожалуйста”, tad šeit ir skaidra naida izpausme – cilvēks, kurš ir gatavs runāt krieviski, tiek attēlots kā grīdas paklājs. Grūtība ir tā, ka sodīt šādām naida runām ir visai problemātiski, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu par šādiem nodarījumiem var saukt tikai pie kriminālatbildības, mūsu likumi neparedz administratīvo sodu par šiem pārkāpumiem, proti, par tiem nevar uzlikt naudas sodu. Un praksē visbiežāk ir tā, ka kriminālpantam nepietiek, respektīvi šāda nodarījuma smagums nesasniedz tādu līmeni, lai to varētu atzīt par krimināli sodāmu. Rezultātā vainīgais izvairās no atbildības: naudas sods par naidu runu nav paredzēts.
-Kāpēc tas tā notiek, kāpēc likumdevēji neko nedara?
- Viņi dara, jo īpaši jurists un Saeimas deputāts Andrejs Judins nemitīgi virza likuma grozījumus, lai varētu piemērot arī administratīvos sodus. Arī daudzas citas autoritatīvas personas, tostarp Latvijas tiesībsargs, ir vairākkārt norādījušas, ka valstī par naida kurināšanu būtu jāievieš administratīvā atbildība. Taču pagaidām tālāk par runām lieta nav tikusi.
Esmu novērojusi, ka gadījumos, kad šādas runas ir vērstas pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, tām dažkārt netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Bet tā tam nevajadzētu būt! Mūsu demokrātiskā valstī pret visiem iedzīvotājiem jāizturas vienlīdzīgi. Īpaši pētījumi par šo tēmu nav veikti, taču ikviens Latvijā dzīvojošs cilvēks apstiprinās, ka paaugstināts naidīgums pret krievvalodīgajiem patiešām ir jūtams.
- Kā krieviski runājošie cilvēki šādā situācijā var pastāvēt par sevi? Vai ir kādi citi veidi, kā sevi aizsargāt no naida izpausmēm un naidīgiem izteikumiem? Vai labāk tos vienkārši ignorēt?
- Domāju, ka ir izeja – cilvēkiem, kuriem ir autoritāte sabiedrībā, publiskām personām, nevajadzētu klusēt – ir aktīvāk jāraksta iesniegumi tiesībsargājošām iestādēm – tās pieņem šādas lietas un strādā! Ja nemaldos, arī Liāna Langa ir nonākusi Valsts drošības dienesta uzmanības lokā – viņa jau ir izsaukta uz sarunu par naidīgiem izteikumiem pret krievvalodīgajiem.
Redakcijas piezīme. Kā ziņo ziņu aģentūra BNN, iesniegumu Drošības dienestam par Liānas Langas rīcību, kurinot naidu starp dažādu tautību pārstāvjiem, iesniedzis partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers. Viņš lūdz tiesībsargājošās iestādes izvērtēt viņas aktivitātes publiskajā vidē. Iesniegums tika nosūtīts ģenerālprokuroram, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram un Drošības dienesta (VDD) priekšniekam.
- Daudzi cilvēki jau ir atmetuši ar roku un pat nemēģina sūdzēties par naida kurinātājiem. Redzot, ka tādiem cilvēkiem kā Langa viss tiek piedots, daudzi pat nesāk cīnīties.
- Un pilnīgi veltīgi! Jo viņa jau ir pārkāpusi visas iespējamās robežas. Var rakstīt tiesībsargam. Bet tas mūsu sabiedrībā ir ļoti nepopulāri, ka tiešām reti kurš raksta. Bez tam, daudzi ierēdņi nevēlas iet “pret tautu”, un rezultātā mums ir tas, kas ir.
- Bet sabiedrībā, attaisnojot šādus uzbrukumus krieviski runājošiem, bieži var dzirdēt: nu, ko jūs gribat, Putins uzbruka Ukrainai, tāpēc mums visiem ir jācieš...
- Nu, tas nekur neder! Nevainīgiem cilvēkiem citā valstī nevajadzētu ciest kāda cilvēka rīcības dēļ. Taču praksē mums nākas saskarties ar to, ka policijai kopumā un Drošības dienestam ir ļoti maz iespēju. Nepietiek resursu pat reālu noziegumu risināšanai, tāpēc līdz virtuāliem noziegumiem rokas nesniedzas. Tāpēc cietušajiem no šāda veida uzbrukumiem nevajadzētu cerēt, ka “policija pamanīs un pieņems mērus”, jāraksta iesniegums pašiem. Un jo vairāk būs šādu iesniegumu, jo lielāka iespēja, ka nodarījumam tiks pievērsta uzmanība un vainīgie tiks saukti pie atbildības.
Bieži vien tā saucamie profesionālie provokatori prot savas runas maskēt tā, ka pirmajā brīdī šķiet, ka tajās nekā nav, bet zemtekstā ir naidīga nozīme. Policijas inspektoram jābūt labi sagatavotam, lai spētu to saprast. Realitātē tas ne vienmēr ir tā. Galu galā ne vienmēr komentāros raksta tik tiešus un nepārprotamus aicinājumus uz vardarbību kā, piemēram, “visus nošaut”. Biežāk šie aicinājumi ir nomaskēti, un tos ir grūtāk tos atpazīt. Piemēram, Langas otrajā ierakstā “it kā nekas tāds nav pateikts”, taču pats šī ieraksta konteksts liecina par naida izpausmi. Tāpēc, vērtējot šādus ierakstus, tie ir jāuztver tā, kā tos uztver vidusmēra nespeciālists.
- Kā jūs kopumā vērtējat situāciju? Vai mūsu tiesībsargājošās iestādes tiek galā ar naida izpausmēm?
- Situācija Latvijā šajā jomā ir bēdīga. Manuprāt, pie mums netiek galā ne ar sieviešu diskrimināciju, ne ar naida izpausmēm pret LGBT pārstāvjiem vai krieviski runājošiem. Viņiem ir tik daudz darba, ka viņi vienkārši neņemas aizsargāt no uzbrukumiem krieviski runājošos iedzīvotājus. Policijas resursu un iespēju trūkums daudz ko izskaidro, bet no tā, kā saka, vieglāk nevienam nepaliek. Tāpēc es aicinu Latvijā dzīvojošās krievu inteliģences un krievu kopienas pārstāvjus neklusēt, bet uzņemties pārējo cilvēku aizsardzības misiju, rakstot iesniegumus policijai un tiesībsargam.
Vēl viena nepatīkama tendence: visos konfliktos, kuros kopš kara sākuma Ukrainā ir iesaistīti ukraiņi un Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji, a priori ierasts attaisnot ukraiņus un vainot krievus. Sabiedrība, daudz nedomājot, nostājas ukraiņu pusē. Manuprāt, tas ir fundamentāli netaisnīgi! Gan krievu, gan ukraiņu vidū ir ļoti dažādi cilvēki. Tāpēc nevajadzētu izmantot tik primitīvu pieeju šādu konfliktu risināšanā.
Diemžēl ir arī negodprātīgi blogeri un žurnālisti, kuriem vairāk piestāv apzīmējums “skribenti”, kas uzpūš šādus konfliktus burtiski tukšā vietā – kaut kur kaut ko noklusē, kaut kur pārspīlē, un galu galā iegūst karstu ziņu. Un cilvēki, nezinot kontekstu un apstākļus, steidz komentēt, balstoties uz saviem stereotipiem, neizvēloties izteicienus, apsaukājoties un “piekarot birkas”. Līdz patiesībai neviens vairs nenonāk – tā bija vai nebija – cilvēkus tas vairs neinteresē. Nokomentēja un aizskrēja tālāk.
Skaidrs, ka arī ukraiņi ir atšķirīgi. Es diezgan cieši kontaktēju ar viņiem un pārliecinājos, ka viņi ir tieši tādi paši cilvēki kā mēs visi. Arī viņi pieļauj kļūdas un ne vienmēr ir godīgi. Bet mēs esam gatavi a priori vainot krieviski runājošos šajā konfliktā, pat neiedziļinoties tajā, kas demokrātiskā sabiedrībā ir principiāli nepieņemami. Un, ja kaut kas ir pretrunā mūsu uzskatiem, mēs dusmojamies. Tāpēc tas viss ir ļoti skumji. Naida kurināšanas tendences mūsu sabiedrībā ir tādas, ka priecāties nav par ko.
- Kādu risinājumu jūs redzat?
- Protams, mums ir jāturpina cīnīties pret naida izpausmēm etniskās piederības dēļ. Bet kopumā šī problēma Latvijā atrisināsies, diemžēl, tikai nomainoties paaudzēm. Tagad novēroju, ka pat cilvēki, kuriem ir draugi krievi, bieži vien pakļaujas stereotipu ietekmei un laiku pa laikam atļauj sev aizvainojošus izteikumus, piemēram, “viņi visi ir vienādi” utt. Daudzi cilvēki pat neaizdomājas, kā viņu draugi vai paziņas uztvers šādas runas? Un, ja tu ar viņu draudzējaties, tas nozīmē, ka ne visi ir “tādi”, kā tu esi iedomājies.
Un kas tagad notiek attiecībā uz kurjeriem no Indijas un citām dienvidu valstīm! Es pati biju lieciniece tam, kā kāds vietējais iedzīvotājs, vīrietis cienījamos gados, uzbruka šim indietim, kurš brauca garām ar velosipēdu, paužot savu neapmierinātību un kliedzot viņam pakaļ dažādus apvainojumus. Tā ir ļoti skumja tendence.
Starp citu, arī privātajā sektorā likums aizliedz naida izpausmes preču vai pakalpojumu saņemšanas jomā. Piemēram, restorānu īpašnieki nedrīkst neielaist kādas tautības vai rases pārstāvjus savā ēdināšanas iestādē, pamatojoties uz personisku nepatiku. Tas ir nepieņemami. Tas ir Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārkāpums. Restorāna īpašnieks nedrīkst liegt cilvēkam ienākt viņa iestādē tikai tāpēc, ka viņam nepatīk viņa tautība.
- Kur vēsties ar iesniegumu par naida izpausmēm?
- Policijā, Drošības dienestā, prokuratūrā. Tiesībsarga birojā, kas var sniegt atzinumu par to, vai ir noticis pārkāpums, un ar to persona var vērsties tiesā. Var vērsties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā, kas arī sniedz juridiskos pakalpojumus.
