Pasaulē
Lai īstenotu nodokļu reformu un kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, valdība atbalstījusi 1% novirzīšanu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo. Tas nozīmē, ka no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pensiju 2. līmenī tiks novirzīti 5% no bruto algas (nevis 6%, kā līdz šim), savukārt 15% tiks novirzīti pensiju 1. līmenim.
Gaidāmās izmaiņas
No 2025. gada stāsies spēkā šādas izmaiņas:
- tiks ieviests fiksēts neapliekamais minimums 510 eiro mēnesī;
- neapliekamais minimums pensionāriem palielināsies no 500 līdz 1000 eiro mēnesī;
- minimālā alga tiks palielināta no 700 eiro līdz 740 eiro mēnesī 2025. gadā, līdz 780 eiro 2026. gadā, līdz 820 eiro 2027. gadā un līdz 860 eiro 2028. gadā.
Lai līdzsvarotu neapliekamo minimumu ar ienākuma nodokļa likmēm un vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8 775 eiro mēnesī) tiks ieviesta vienota nodokļa likme 25,5 % apmērā, savukārt ienākumiem virs 8 775 eiro mēnesī tiks piemērots 33 % nodoklis.
Šim 1% no pensiju uzkrājumiem būs jākompensē izmaksas, kas valsts kasei radīsies šo izmaiņu rezultātā. Valdība ir akceptējusi, ka turpmākos četrus gadus pensiju 2. līmenī tiks novirzīti 5% no bruto algas, savukārt 15% tiks novirzīti pensiju 1. līmenim. Šobrīd pensiju otrajā līmenī tiek novirzīti 6%, savukārt pensiju pirmajā līmenī nonāk 14%. Kopējās iemaksas strādājošā nākotnes pensijas kapitālā nemainās, saglabājoties 20 % apmērā.
Abiem šiem līmeņiem ir savs ikgadējs ienesīgums. Pirmajam līmenim to nosaka atbilstoši valsts vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas noteiktajai kārtībai, kur viens no faktoriem ir patēriņa cenu indekss, vienkāršāk sakot – inflācija.
Savukārt otrajam līmenim svarīga ir ieguldījumu pārvaldnieka piedāvātā ieguldījumu stratēģija un šo ieguldījumu atdeve.
Dati liecina, ka pēdējos gados pensionāriem ienesīgāki ir bijuši ieguldījumi pirmajā līmenī, līdz ar to piedāvātās īslaicīgās izmaiņas nodokļu maksātāju nākotnes pensijas nesamazinās. Bez tam, ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts un nevar samazināties.
Šis risinājums ir paredzēts laikposmam no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.
Kas ir pensiju 2. līmenis?
Kamēr likumdevēji lauž šķēpus, cīnoties par 1% no pensionāru uzkrājumiem, pašiem potenciālajiem pensionāriem un tiem, kas jau saņem dividendes no pensiju 2. līmeņa, ir visnotaļ aptuvens priekšstats par to, kas tas ir un kāpēc daļa no viņu sociālajām iemaksām tiek pārskaitīta kaut kādām privātām finanšu struktūrām.
Jaunākās aptaujas liecina, ka gandrīz ceturtā daļa nodokļu maksātāju nezina, kur nonāk viņu iemaksas pensiju 2. līmenī, un katrs piektais par to nav aizdomājies.
Pensiju 2. līmenis, kas faktiski ir obligāts, attiecas uz tiem, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija. Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājiem netiek jautāts, vai viņi vēlas uzticēt daļu savu uzkrājumu bankai. Tikmēr kopumā iedzīvotāji tradicionāli vairāk uzticas valstij nekā privātām komercsabiedrībām.
2. līmenis ir pensiju shēma, kad daļa pensiju iemaksu tiek izvietota finanšu tirgū, veidojot papildu uzkrājumus topošajam pensionāram. Šobrīd 6 % no iedzīvotāju darba algas tiek novirzīti bankām, kas šos līdzekļus pārvalda. Tas nozīmē, ka nauda strādā un pelna procentus.
Otrā pensiju līmeņa iemaksas līdzekļu pārvaldītājs iegulda finanšu tirgos saskaņā ar attiecīgā ieguldījumu plāna stratēģiju. Privāto pensiju fondu pārvaldnieku darbību uzrauga Finanšu un kapitāla komisija.
Citiem vārdiem sakot, dodoties pensijā, cilvēkam tiek piešķirta valsts pensija, kas veidojas no sociālās apdrošināšanas iemaksām un uzkrātā 2. līmeņa pensijas kapitāla.
Kopējais sociālo iemaksu apjoms pensijas kapitālam nemainās, bet tiek pārdalīts starp 1. un 2. līmeņa pensiju sistēmu.
Pašreiz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā likme ir 34,09%, no kuriem 23,59% maksā darba devējs, 10,50% – pats darba ņēmējs. 20% no šīs summas nonāk pensiju krājkasītē, kas nozīmē, ka pensiju apdrošināšanas iemaksas veido 20 % no ikmēneša ienākumiem.
Kā šie 20 % tiek sadalīti starp valsts pensiju apdrošināšanu un bankām (starp 1. un 2. līmeni):
* 2001.-2006. gadā - 18 % un 2 %;
* 2007. gadā - 16 % un 4 %;
* 2008. gadā - 12 % un 8 %;
* 2009-2012 - 18 % un 2 %;
* 2013-2014 - 16% un 4%;
* 2015. gadā - 15% un 5%;
* 2016. gadā un turpmāk - 14 % un 6 %.
Pirmā summa paliek valsts pensiju fondā, bet otrā tik novirzīta pensiju pārvaldniekam.
Protams, nododot daļu pensiju kapitāla bankām, valsts atbalsta komercbanku sektoru, iepludinot tajā papildu līdzekļus un apmaksājot pārvaldnieka darbu no pensionāru uzkrājumiem. Tomēr bankas – tas jebkurā gadījumā ir risks. To pierāda arī ar bankām notikušie satricinājumi, piemēram, Covid krīze, kad aktīvo 2. līmeņa plānu dalībnieki pazaudēja daļu no saviem uzkrājumiem.
Kas ietekmē uzkrājuma apmēru?
Katra iedzīvotāja individuālais uzkrājums atšķiras, jo ir atkarīgs no ienākumu lieluma, dalības ilguma pensiju shēmā un pārvaldītāja nopelnītā papildu uzkrājuma.
Svarīgi ir arī tas, kā šis kapitāls tiek pavairots, jo uzkrājumu pieaugumu var sekmēt līdzekļu pārvaldītāja kompetenta darbība un pareizi izvēlēts ieguldījumu plāns. Lai gan peļņu ietekmē arī ģeopolitiskie procesi un valstī notiekošie procesi.
Jauniešiem, kuri nesen sākuši strādāt, ieteicams izvēlēties aktīvāku pensiju plānu ar augstāku risku, pārvaldniekam lielāko daļu no uzkrājumiem (75-100%) ieguldot akcijās, kas potenciāli var nodrošināt lielāku peļņu.
Tuvojoties pensijas vecumam, piemērotāki ir konservatīvi plāni ar zemāku risku.
(!) Pensiju 2. līmeņa dalībniekiem ir tiesības reizi gadā mainīt līdzekļu pārvaldnieku. Pieteikties valsts fondēto pensiju kapitāla un ieguldījumu plāna pārvaldnieka maiņai var valsts portālā: www.latvija.lv.
(!) Ieguldījumu plānus viena līdzekļu pārvaldītāja ietvaros var mainīt divas reizes gadā.
Valsts garantē, ka ekonomisko satricinājumu gadījumā pamatpensijas kapitāls tiks saglabāts.
Iepazīties ar 1. un 2. līmeņa pensiju uzkrājumu apmēru un pieauguma dinamiku, kā arī mainīt 2. līmeņa ieguldījumu plānu var valsts portālā: www.latvija.lv.
Ko darīt, pienākot pensijas vecumam?
Kā skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), pieprasot vecuma pensiju, pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir jāizvēlas, vai uzkrāto pensijas kapitālu pievienot pensiju 1. līmenim jeb vecuma pensijai vai arī noslēgt mūža pensijas apdrošināšanas līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību.
Turklāt likumā ir paredzēta iespēja dzīves laikā kādam novēlēt pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, ja uzkrājuma īpašnieks nenodzīvo līdz pensijas vecumam. Taču jāņem vērā, ka tas jāuzdara pirms došanās pensijā.
Kas notiek, ja izvēle nav veikta?
Aprēķinot valsts pensiju, 2. līmeņa uzkrājumi tiek pieskaitīti ikmēneša vecuma pensijas.
Ja uzkrājuma īpašnieks nomirst pirms pensijas piešķiršanas, nenorādot mantinieku savam pensiju 2. līmeņa uzkrājumam, tas nonāk valsts īpašumā. Tāpēc iesakām izmantot šo iespēju un parūpēties par saviem tuviniekiem, ja…
Oksana PETRENKO
