Pasaulē
Mūsdienās nav nekas neparasts sastapt pie Centrālās stacijas lapsas vai stirnas, kas no rīta skraida pa Ķengaragu, bet pēcpusdienā – pa Bolderāju, mežacūkas, kas jau uzskata sevi par mājdzīvniekiem, nemaz nerunājot par bebriem, kas mīt pašā Rīgas sirdī – pilsētas kanālā.
Un cik daudz līdz šim neredzētu putnu ir galvaspilsētā! Rīgas parkos ir atgriezušies strazdi, dzeņi un citi meža iemītnieki raibā apspalvojumā. Par kaijām un vārnām vispār labāk paklusēt: tās šeit ne tikai dzīvo veseliem bariem, bet arī uzbrūk cilvēkiem.....
Rīgas Centrālās stacijas apkaimē iedzīvotāji ir redzējuši gan lapsas, gan caunas. No kurienes un kā tās tur nokļuvušas, tiesa gan, nav zināms. Šajā gadījumā rīdziniekus vairāk satrauc tas, vai tās nesirgst ar trakumsērgu? Galu galā daudzi cilvēki ved pastaigās savus suņus, tāpēc agri vai vēlu mājas mīluļa un savvaļas dzīvnieka kontakts ir teju neizbēgams.
Zoologi apgalvo, ka savvaļas dzīvnieki pilsētā neesot nekas jauns. Meža dzīvnieki un putni ienāk pilsētās, pielāgojoties apstākļiem. Dzīvnieki dod priekšroku pilsētām ar plašām zaļām teritorijām, par kādu, pēc zinātnieku domām, pēdējās desmitgadēs ir kļuvusi arī Rīga. Eiropā tas jau sen nav nekas neparasts ...
Eksperti saskata tajā tikai priekšrocības. Pirmkārt, dzīvnieki un putni labi jūtas savā ierastajā dabiskajā vidē, veiksmīgi vairojas un apgūst jaunas teritorijas, tostarp pilsētās. Šeit ir labvēlīgi apstākļi: parkos ir daudz koku un zaļumu, tāpēc daudzi savvaļas dzīvnieki kļūst par pilsētniekiem.
Neaizmirsīsim par dažādu dzīvnieku sugu tradicionālajiem migrācijas ceļiem, kas tiek izmantoti no paaudzes paaudzē, pat ja uz šiem ceļiem ir uzbūvētas ēkas.....
Stirnas, aļņi un mežacūkas, ko rīdzinieki arvien biežāk sastop dažādos galvaspilsētas nostūros, cilvēkiem nav bīstami. Viņi paši ir nobijušies no pilsētas trokšņiem un cenšas pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās mežā.
Nav bīstamas arī lapsas, jenotsuņi, ūdeles, lapsas un bebri. Eksperti apgalvo, ka, pat ja dzīvnieki ir inficēti, tie nerada nekādas briesmas cilvēkam, turklāt tie nekad neuzbruks divkājainajiem tāpat vien, bez iemesla. Dzīvnieks neskries mērķtiecīgi pakaļ cilvēkam, lai viņam uzbruktu, uzbrukumiem vienmēr ir objektīvs iemesls...
Tomēr tuvoties meža dzīvniekiem, kas ieklīduši pilsētā, nevajadzētu, jo īpaši nelaist pie tiem savus mājdzīvniekus. Ienācēji var būt slimi vai, piemēram, izrādīt agresiju, lai aizsargātu savus mazuļus.
Vislielākās bažas meža dzīvnieku vizītes rada privātā sektora iedzīvotājiem. Tur teritoriju ieskauj žogs, un saimnieki ir raduši justies brīvi. Teritorijā pastaigājas bērni, kaķi, suņi, kādam ir saimniecība – vistas, paipalas, kas kļūst par vieglu laupījumu lapsām un caunām.
Ko darīt?
Centieties netuvoties. Veseliem meža dzīvniekiem mijiedarbība ar cilvēku nav nepieciešama, un tie vienkārši jāatstāj mierā. Nedrīkst tiem pieskarties vai traucēt jebkādā citā veidā, tostarp ņemt tos rokās vai filmēt selfijus.
Ja tomēr ieraugāt ievainotu dzīvnieku, tam ir jāpalīdz, taču jāsauc talkā profesionāļi.
Labāk piezvanīt attiecīgajiem dienestiem vai tuvākajai patversmei. Ja iespējams, uzņemiet video un, sazinoties ar atbildīgajiem dienestiem, nosūtiet to, lai speciālisti varētu izvērtēt, vai palīdzība tiešām ir nepieciešama.
Ieraugot ievainotu savvaļas dzīvnieku, var zvanīt pa tālruņiem 67558855 vai 25473333, vai arī atstāt ziņu tīmekļa vietnē zoopolicija.lv. Kā arī var vērsties pašvaldības policijā, zvanot pa tālruni 110.
Kaijas ir īpaša kategorija
Nekaunīgās kaijas un vārnas nav to radību sarakstā, ar kuram mēs vēlētos draudzēties. Dažu cilvēku neapdomīgā rīcība, barojot šos putnus (“žēl taču izmest, lai vismaz putni apēd”) ir novedusi pie tā, ka ļaudis dažkārt vienkārši baidās iziet uz ielas. Kaijas mežonīgi riņķo virs gājēju ietvēm, pa kurām pastaigājas viņu cālēni. Un, jo tālāk, jo mazāk vietas pilsētā paliek cilvēkiem.
Ir labi, kad katrs zina savu vietu un neaizņem svešu....
