Pasaulē
Darba attiecību izbeigšanas iemesli
Pēc darba devēja iniciatīvas
Darba likuma 101. panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, šādos gadījumos:
1) darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību;
2) darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;
3) darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;
4) darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;
5) darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību;
6) darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;
7) darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;
8) ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;
9) tiek samazināts darbinieku skaits;
10) tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība;
11) darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība.
Darba attiecību izbeigšanas iemesls var būt arī atsevišķs apstāklis, kas morāles normu un savstarpējo attiecību dēļ neļauj turpināt darba attiecības. Minētā iemesla nopietnības pakāpi nosaka tiesa.
Tāpat darba devējam ir tiesības 101. panta 1. punktā neminētos gadījumos izņēmuma kārtā mēneša laikā uzsākt tiesvedību par darba līguma izbeigšanu, ja tam ir nopietni iemesli.
Ierobežojumi
Pirms darba līguma izbeigšanas procedūras uzsākšanas darba devējam ir jānoskaidro, vai darbinieks ir attiecīgās arodbiedrības biedrs. Ja tas tā ir, atlaišanu var veikt tikai ar arodbiedrības piekrišanu.
Un, ja vadāmies pēc likuma, darba devējs var izbeigt darba līgumu arī bez arodbiedrības piekrišanas, ja nav iespējas darbinieku nodarbināt (ar viņa piekrišanu) šajā vai citā uzņēmumā.....
Tomēr vienkārši atlaist darbinieku pat iepriekš minēto iemeslu dēļ nevar. Darba likuma 101. panta sestajā daļā ir noteikts, ka pirms darba līguma uzteikšanas darba devējam obligāti jānoskaidro, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs. Ja tas tā ir, tad darba devēja pienākums ir informēt arodbiedrību par uzteikumu. Savukārt arodbiedrībai septiņu dienu laikā jāsniedz savs atzinums.
Ja arodbiedrība iebilst pret darbinieka atlaišanu, tad darba devējs mēneša laikā var vērsties tiesā ar prasību par darba līguma izbeigšanu.
Darba devējam ir pienākums pieprasīt paskaidrojumu
Mūsdienās arvien retāk ir gadījumi, kad darba devējs piespiež darbinieku aiziet no darba pēc abpusējas vienošanās, ja viņš kādu subjektīvu iemeslu dēļ nav apmierināts ar darbinieku. Cilvēki ir iemācījušies aizstāvēt savas tiesības, savu palīdzību šādos jautājumos piedāvā arī dažādas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.
Ja darba devējs saskata iemeslu un nolemj uzteikt darba līgumu, pirms tam viņam ir pienākums:
- pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu;
- izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu.
Darba attiecību izbeigšanas termiņi
Darba attiecības var izbeigt pēc vienas puses (darbinieka vai darba devēja) iniciatīvas. Vai arī darbinieks un darba devējs var izbeigt darba attiecības, savstarpēji vienojoties.
1. Darbiniekam ir tiesības rakstveidā ierosināt darba tiesisko attiecību izbeigšanu, brīdinot darba devēju vismaz vienu mēnesi iepriekš, ja vien darba līgumā nav noteikts īsāks termiņš.
2. Pārejošas darbnespējas periodu pēc darbinieka pieprasījuma nevar ieskaitīt darba attiecību izbeigšanas termiņā.
2. Darbiniekam, kurš nodarbināts algotā pagaidu vai citā darbā saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu dienu iepriekš.
3. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, darba līgumu var izbeigt pirms noteiktā termiņa beigām.
Kā ar arodbiedrību?
Tomēr noteiktos gadījumos darbinieka atlaišanu var veikt saskaņā ar vienkāršotu procedūru. Jo īpaši tās ir situācijas, kad:
- darbinieks nespēj pildīt savus pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un to apstiprina ārsta atzinums;
- darbinieks darba nespējas dēļ ir bijis prombūtnē no darba ilgāk nekā sešus mēnešus (slimības atvaļinājums) vai līdz vienam gadam trīs gadu laikā.
Darba devējam jāinformē arodbiedrība un jāapspriežas ar to. Savukārt arodbiedrības pienākums ir ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā informēt darba devēju par savu lēmumu. Ja arodbiedrība noteiktajā termiņā neatbild, tas nozīmē, ka tā piekrīt konkrētā darbinieka atlaišanai.
Darba devējam ir tiesības izbeigt darba līgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc arodbiedrības piekrišanas saņemšanas.
Ja arodbiedrība iebilst, darba devējs viena mēneša laikā var iesniegt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu.
Darba devējs var atlaist darbinieku nekavējoties šādos gadījumos:
- pārbaudes laikā (ne ilgāk kā trīs mēnešus);
- ja darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;
- ja darbinieks, kas iepriekš pildījis šos pienākumus, tiek atjaunots darbā;
- ja darba vieta tiek likvidēta.
Uzteikuma termiņi
Ja darba devējs plāno atlaist darbinieku, viņam par to ir iepriekš jāpaziņo. Termiņus nosaka likums atkarībā no apstākļiem.
Ja vien darba koplīgumā vai darba līgumā nav paredzēts ilgāks termiņš, darba devēja uzteikumam ir noteikts spēkā stāšanās laiks:
- uzteikums stājas spēkā nekavējoties – ja darba līgums tiek uzteikts likuma 101. panta pirmās daļas 2., 4. vai 7. punktā noteiktajos gadījumos;
- 10 dienas – ja darba līgums tiek uzteikts likuma 101. panta pirmās daļas 1., 3., 5. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos;
viens mēnesis – ja darba līgums tiek uzteikts šā likuma 101. panta pirmās daļas 6., 8., 9. vai 10. punktā noteiktajos gadījumos.
Uzteikumu var apstrīdēt
Viena mēneša laikā no darba līguma uzteikuma saņemšanas dienas, kā arī citos gadījumos, kad ir pārkāptas tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, darbinieks var iesniegt tiesā prasību par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Un darba devējam būs jāpierāda, ka viņš ir rīkojies saskaņā ar darba likumdošanu.
Visos neskaidros jautājumos var vērsties Valsts darba inspekcijā (VDI).
Konsultāciju tālruņa numurs ir 67186522.
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv
Adrese: Rīga, K.Valdemāra iela 38, k-1, kab. 133, LV-1010.
Ievērībai!
Neatkarīgi no darba attiecību izbeigšanas iemesla, darbinieks var reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē un pieteikties bezdarbnieka pabalsta saņemšanai (ar nosacījumu, ka apdrošināšanas stāžs ir vismaz 12 mēneši).
Plašāka informācija:
- Labklājības ministrijas mājaslapā www.lm.gov.lv
- Valsts darba inspekcijas tīmekļa vietnē www.vdi.gov.lv
