Pasaulē
Šis, iespējams, ir ļoti nozīmīgs lēmums. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par dzīvokļa īpašumu”, kas paredz samazināt kvorumu dzīvokļu īpašniekiem, lai pieņemtu lēmumus par sava kopīpašuma tehnisko stāvokli: kāpņutelpu, balkonu, liftu remontu, kā arī ēkas renovācijas darbu veikšanu.
Atkārtoti sasaucot kopsapulci, šos lēmumus ir tiesīgs pieņemt mazāks dzīvokļu īpašnieku skaits, nekā iepriekš bija noteikts likumā.
Likumdevēji uzskata, ka šie grozījumi dos iespēju dzīvokļu īpašniekiem veiksmīgāk pieņemt lēmumus par ēkas uzturēšanai svarīgiem jautājumiem, tostarp gadījumos, kad daļa dzīvokļu īpašnieku nepiedalās kopsapulcēs, kurās tiek izskatīti, piemēram, priekšlikumi par ēkas renovāciju.
Par ko ir likuma grozījumi?
Ja sasauktā kopsapulce nav tiesīga pieņemt lēmumus kvoruma trūkuma dēļ (respektīvi, sapulcē piedalās mazāk nekā puse no mājas dzīvokļu īpašniekiem), sapulce var tikt sasaukta atkārtoti mēneša laikā. Otrā sapulce jau būs tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalīsies vairāk nekā trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Taču otrajā sapulcē varēs izskatīt tikai tos jautājumus, kas bija iekļauti pirmās sapulces darba kārtībā.
Jaunā likuma norma nosaka, ka lēmums tiks uzskatīts par pieņemtu, ja atkārtotajā kopsapulcē “par” nobalsos vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašniekiem, kas piedalās sapulcē. Tas nozīmē, ka, ja ēkā ir 100 dzīvokļu un tikpat daudz īpašnieku, atkārtotajā kopsapulcē kvorumam pietiek ar 34 īpašniekiem. Un lēmums tiks uzskatīts par pieņemtu, ja vairāk nekā puse no 34 īpašniekiem, t. i., 18 dzīvokļu īpašnieki, nobalsos “par”.
Sanāk, ka 18 cilvēki varēs izlemt 100 dzīvokļu mājas likteni, lemjot, piemēram, par dārgu remontu, kuram nepieciešams ņemt kredītu bankā.
Jaunā lēmumu pieņemšanas kārtība attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām stāsies spēkā šā gada 1. novembrī.
Visi līdzekļi ir labi?
Likuma grozījumi tika ieviesti, lai vienkāršotu lēmumu pieņemšanas procedūru dzīvokļu īpašniekiem un uzlabotu dzīvojamo ēku pārvaldīšanas efektivitāti. Tostarp, kā teikts likumprojekta anotācijā, lai dzīvokļu īpašnieki pieņemtu lēmumus par mājokļa renovāciju un ēkas uzturēšanu kārtībā.
Valsts no savas puses savulaik ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu situāciju ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanu. Cita starpā tika atļauts rīkot kopsapulces un balsot elektroniski Būvniecības informatīvajā sistēmā www.bis.gov.lv.
Kā zināms, neraugoties uz to, ka prasības ēku energoefektivitātei un mājas siltināšanas līdzfinansējumam ir spēkā jau teju piecpadsmit gadus, dzīvokļu īpašnieki ir visnotaļ atturīgi attiecībā uz iespēju veikt apjomīgus darbus ēkā. Iepriekšējos gados galvaspilsētā katru gadu tika renovētas vien aptuveni 12 mājas.
Daudzi dzīvokļu īpašnieki vienkārši neapmeklē sapulces, kā arī neinteresējas par iniciatīvām, kas vērstas uz mājas stāvokļa uzturēšanu. Daļa īpašnieku dzīvokļus īrē, daudzi dzīvo ārzemēs. Teiksim, vienā padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā var dzīvot cilvēki ar dažādu rocību, un lielai daļai iedzīvotāju ir grūtības ziemā samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, nemaz nerunājot par investīcijām renovācijā... Tāpēc pieņemt kopīgu lēmumu par mājas renovāciju un aizdevumu ēkas remontam ir patiešām ļoti grūti.
Tikmēr Vācijā pirms 30 gadiem par budžeta līdzekļiem tika renovētas VDR laikos būvētās sērijveida dzīvojamās mājas – un iedzīvotāji tika pie nosacīti jauniem dzīvokļiem. Igaunijā 2000. gadu sākumā renovāciju veicināja, nodrošinot valsts atbalstu. Savukārt pie mums dzīvokļi ēkās, kas lielākoties nebija pirmā svaiguma, brīvprātīgā piespiedu kārtā tika nodotas privatizācijai, pārliekot visas problēmas uz jauno īpašnieku pleciem.
ES steidzina
Dzīvokļu īpašnieku interese par renovāciju atdzīvojās, kad pagājušajā ziemā iedzīvotāji sāka saņemt divas vai trīs reizes lielākus apkures rēķinus nekā iepriekš. Taču, piemēram, Rīgā un Daugavpilī interesei joprojām ir vairāk izzinošs raksturs.
Taču nedrīkst aizmirst arī par Eiropas Savienības iniciatīvām, kā arī par “zaļo kursu”. Eiropas Parlaments 2023. gada nogalē vienojās ar ES dalībvalstu pārstāvjiem par jauniem energoefektivitātes noteikumiem ēkām, kas ir saistoši arī Latvijai.
Šobrīd ēku uzturēšanai tiek tērēti aptuveni 40 procenti no kopējā enerģijas patēriņa ES, tāpēc apkure un dzesēšana ir būtisks ne tikai izmaksu, bet arī piesārņojuma avots. Tādējādi atjauninātais energoefektivitātes likums ir arī politisks dokuments, paredzot atteikšanos no Krievijas enerģijas importa.
ES valstu uzdevums ir kopīgiem spēkiem panākt, lai līdz 2030. gadam enerģijas patēriņš, salīdzinot ar 2020. gadu, samazinātos vēl par 11,7 procentiem, Latvijas mērķa samazinājums ir 17 procenti...
Darbs un tirgus atdzīvošanās
No 2014. līdz 2020. gadam bija pieejams Eiropas līdzfinansējums, ļaujot segt līdz 50 % no kopējām projekta izmaksām. Projekta ietvaros savus mājokļus visā Latvijā renovēja gandrīz 20 000 Latvijas ģimeņu, saņemot Altum atbalstu 157,1 miljona eiro apmērā.
Līdz 2026. gadam ievērojams finansējums no ES atveseļošanas un noturības mehānisma budžeta tiks novirzīts tieši daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Altum īstenotās atbalsta programmas apmērs ir 57,2 miljoni eiro. Šo līdzekļu pietiek, lai atbalstītu 130 ēku renovāciju. Nedaudz vairāk nekā 20 % no programmas finansējuma ir rezervēti jau iesniegtajiem pieteikumiem.
Galvaspilsētas iestādes ir paziņojušas, ka līdz 2030. gadam ir nepieciešams nosiltināt un renovēt aptuveni 6000 dzīvojamo ēku, no kurām 2000 apsaimnieko SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Daudzdzīvokļu ēku renovācijai galvaspilsētā būs nepieciešami aptuveni 3 miljardi eiro.
Kopumā, pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas aplēsēm, renovēt nepieciešams 190 000 dzīvojamo ēku (aptuveni 163 000 privātmāju un aptuveni 26 000 daudzdzīvokļu ēku). Investīciju apjoms ir 21,6 miljardi eiro jeb 11 550 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot bērnus un sirmgalvjus.
Kur ņemt šādu naudu? ES pieprasa. Lai tad arī palīdz! Taču, kā rāda prakse, pusi izdevumu nāksies segt mums pašiem…
