Pasaulē
Viens no visnepopulārākajiem veidiem rast finanšu rezerves ir palielināt nodokļus. Valdības aizkulišu pārrunu atbalsis par jaunām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm nu ir sasniegušas arī Latvijas iedzīvotāju ausis.
Finanšu ministrijas projekts paredz arī minimālās algas paaugstināšanu un kompensējošo pasākumu paketi, kas ļautu budžeta ieņēmumu veidā iegūt 116,1 miljonu eiro. Tomēr partneri šos priekšlikumus pirmajā etapā noraidīja.
Tāpat Finanšu ministrijas piedāvātais projekts paredz četru pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju un sliekšņu ieviešanu no 2026. gada – pašreizējā zemākā IIN likme 20% apmērā tiktu saglabāta ienākumiem līdz 9000 eiro gadā (šobrīd – līdz 20 000 eiro gadā).
Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 26% apmērā tiktu piemērota ienākumiem no 9 000 līdz 48 000 eiro gadā. Tiem, kas saņem no 48 000 līdz eiro 105 300 eiro gadā tiek rosināts noteikt IIN likmi 28% apmērā, savukārt griesti), bet ienākumiem virs 105 300 eiro gadā plānots noteikt IIN likmi 36,1% apmērā.
Tiek piedāvāts arī atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma, aizstājot to ar fiksētu neapliekamo summu.
Sanāk, ka nodokļu reformas autori piedāvā saglabāt minimālo IIN likmi pašreizējā apmērā tikai tiem, kas saņem minimālo algu, savukārt nākamā likme – tiem, kas pelna nedaudz vairāk par minimālo algu – būs nevis 22% vai 23%, bet uzreiz 26%! Jāsaka, ka 6% ir diezgan iespaidīgs kāpums!
Turklāt Finanšu ministrija rosina no nākamā gada pārskatīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) daļu, kas novirzīta uz otro pensiju līmeni, samazinot to no pašreizējiem 6 % līdz 4 %. Tiek piedāvāts arī samazināt VSAOI likmi par vienu procentpunktu no 34,09% līdz 33,09% darba devēju maksātajai daļai. Tajā pašā laikā darbinieku iemaksu likme paliktu nemainīga 10,5% apmērā.
Premjerministre Evika Siliņa, publiski komentējot šos skaitļus, nepiekrita, ka šāda diferenciācija ir tīrā veidā nodokļu palielinājums. No Ministru kabineta vadītājas viedokļa, piedāvātais neapliekamā minimuma palielinājums ļaus atbalstīt mazo algu saņēmējus. Visu jauninājumu kopumu premjerministre raksturo kā kompromisa priekšlikumu.
Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL), Latvijas Eksportētāju asociācija Latvijas Eksportētāju asociācija The Red Jackets (LEA) un Latvijas Finanšu nozares asociācija neatbalsta pašreizējos Finanšu ministrijas nodokļu politikas priekšlikumus, uzskatot, ka nepieciešams diskutēt par iespējamām izmaiņām pievienotās vērtības nodoklī (PVN). Savukārt piedāvātais scenārijs “turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un tās atpalicību no kaimiņvalstīm”.
Šobrīd Finanšu ministrija ir atcēlusi iepriekš plānoto nodokļu izmaiņu prezentāciju plašsaziņas līdzekļiem.
Taču, kā saka, vēl nav vakars. Līdz nākamajam gadam atlikuši gandrīz četri mēneši, bet līdz 2026. gadam – vēl vairāk. Un prakse rāda, ka budžetu var pieņemt jau tekošā gada martā. Ja jau par to ir ssakts runāt...
Uzziņai
Šobrīd ir spēkā šādas nodokļu likmes.
- Iedzīvotāju ienākuma nodoklis:
- ienākumam līdz 20 004 eiro gadā – 20%;
- ienākuma daļai no 20 004 eiro līdz 78 100 eiro gadā – 23%;
- ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 eiro - 31% .
- Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 34,09% no algas (darba devējs no saviem līdzekļiem maksā 24,4%, bet darba ņēmēja iemaksu likme ir 10,5% no mēneša ienākumiem).
- Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) lielākajai daļai preču Latvijā ir 21%.
