Pasaulē
Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gada valsts budžetā plānotie ieņēmumi ir par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025. gadā plānoti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta likumā. Plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem vajadzētu sasniegt 10,2 miljardus eiro, bet izdevumiem – 12,7 miljardus eiro. Turpretī speciālajā budžetā plānots iekasēt 5,2 miljardus eiro un izlietot 4,7 miljardus eiro.
Valsts iekšējā un ārējā drošība ir noteikta par valsts galveno prioritāti.
Pēdējā laikā no valdības amatpersonām bieži dzirdamas runas par krīzi, kuras dēļ esam spiesti samazināt izdevumus dažādās jomās. Bet vai patiešām situācija ir tik slikta? Aplūkosim eksperta sagatavoto salīdzinošo tabulu:
Pētnieks norāda, ka pēdējās “dižķibeles” laikā IKP samazinājās par 20 %, bet šobrīd tas jau trīs gadus ir nemainīgs.
Bezdarbs 2010. gadā palielinājās par 20 %, bet tagad tas ir tuvs vēsturiskajam minimumam.
Runājot par inflāciju, tās līmenis 2008. gadā bija +15,4 %, 2009. gadā - +3,5 %, 2010. gadā - -1,1 %, 2011. gadā - +4,4 %. Savukārt pēdējo trīs gadu laikā inflācija bija aptuveni 30 %.
Tajā pašā laikā 2008.-2010. gadā ārpolitiskā situācija bija mierīga. Taču tagad Ukrainā notiek karš, un Latvija atrodas hibrīdkara stāvoklī ar Krieviju (kiberuzbrukumi, bēgļi utt.).
Lai izpildītu savas starptautiskās saistības, Latvija pēdējās ekonomiskās krīzes laikā ņēma lielus aizdevumus. Tagad palielināt izdevumus aizsardzībai pieprasa Eiropas Savienība.
Pirms iestāšanās ES bija šaubas par lata stabilitāti, šobrīd šaubu par valūtas stabilitāti nav.
Toreiz pensiju izmaksas varēja kavēties, savukārt šobrīd pensijas tiek izmaksātas laikus un pat tiek indeksētas.
Tajā laikā privātajā sektorā algas samazinājās par 20 procentiem. Tagad algas publiskajā sektorā nevar palielināties vairāk par 2,6 procentiem.
Krīzes laikā Vecrīgā notika grautiņi. Tagad ir tikai negatīvi komentāri sociālajos tīklos.
Jautāts par valsts parāda apmēru, eksperts stāsta, ka pirms pēdējās “dižķibeles” valsts parāds bija 10 % no IKP. Kad tika uzsākta aizņemšanās programma, Valūtas fonds prognozēja, ka parāds pieaugs līdz 60-70% no IKP, bet Latvijai izdevās to stabilizēt 40-50% no IKP robežās.
Komentāros cilvēki raksta, ka nekādas krīzes nav pat ne tuvu, vienkārši Siliņas valdība apzināti īsteno šādu informatīvo kampaņu.
