Pasaulē
Lai uzbūvētu, vispirms ir jāsalauž
1.novembrī Zemitāna tilts tika nodots ceļu būvnieku rīcībā. Jau tiek demontētas norobežojošās barjeras un ceļa segums līdz sijām. Praksē tas nozīmē, ka smagā tehnika ir pilnībā demontējusi asfaltu gandrīz visā pārvada garumā. Ceļa vidū ir sakrautas demontētā asfalta seguma kaudzes, rēgojas metāla armatūra un kādreizējās norobežojošās barjeras fragmenti. Pirmais iespaids ir tāds, ka ir sācies karš un ienaidnieks jau ilgu laiku nesaudzīgi bombardē tiltu. Bet nē, notiek remontdarbi. Pašvaldības pārstāvji skaidro, ka rekonstrukcijas gaitā plānots pārbūvēt brauktuvi, saglabājot esošos balstus un laidumus.
Formāli uz Zemitāna tilta ir atvērtas divas kustības joslas katrā virzienā. Taču autovadītājiem par to, visticamāk, ir aizmirsuši pateikt – visi disciplinēti stāv sastrēgumā viens aiz otra vienā joslā. Jāsaka, ka mūsu autovadītāju pacietība ir uzslavas vērta, jo neviens nemēģina apbraukt sastrēgumu pa malējo joslu, kur ierīkots veloceliņš, lai gan pagaidu marķējuma dzeltenās līnijas šādu iespēju dod. Arī Rīgas dome apstiprina, ka atsevišķā josla velosipēdistiem uz laiku ir slēgta. Šādi satiksmes ierobežojumi būs spēkā aptuveni līdz nākamā gada 6. maijam.
Pilsētas dome plāno arī beidzot savest kārtībā gājējiem paredzētās kāpnes. Tās jau ilgu laiku ir kritiskā stāvoklī, savukārt gājēju drošībai ir uzstādītas pagaidu koka margas. No malas izskatās, ka kāpnes ir pārdzīvojušas masveida artilērijas apšaudi. Remontēt tās nav nekādas jēgas, tāpēc pilsētas vadība plāno kāpnes pilnībā demontēt un uzbūvēt no jauna.
Kosmosa tehnoloģijas no pagājušā gadsimta
Kas notiek ar citiem problemātiskajiem Rīgas tiltiem, piemēram ar Vanšu tiltu? Par tā nožēlojamo stāvokli ir nav rakstījis tikai slinkais. Tilta ceļa segums ir izdangāts, bet margas, šķiet, kuru katru mirkli iebruks Daugavā. Pēdējais piliens ir milzīgie caurumi tilta gājēju daļā, ko pašvaldība mēģināja aizlāpīt ar saplāksni. Pēc skaļa skandāla saplāksni nomainīja pret metāla plāksnēm – tā būšot drošāk. Taču bažas rada tas, ka tas nav tikai viens vai divi caurumi – tie ar biedējošu regularitāti parādās visā tilta garumā, un daži no tiem ir 5-6 metrus plati.
Pašvaldība jau sen ir atzinusi, ka tilts ir jāremontē. Pat ir jau izstrādāts būvprojekts. Tomēr pilsētas varas iestādes joprojām nespēj atrast būvuzņēmēju, kas spētu to veikt par saprātīgu naudu. Pirmais iepirkuma konkurss par tilta atjaunošanu beidzās bez rezultātiem – pieteicās tikai viens pretendents, kurš par darbu paprasīja būtiski vairāk, nekā bija gatava finansēt dome. Tādēļ pašvaldība nolēma rīkot jaunu konkursu. Jāsaka, ka Vanšu tilta galvenā problēma nemaz nav bedrēs. Būvinženieri norāda, ka tilta metāla troses ir daļēji bojātas un tās ir jāmaina.
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis nesen pauda, ka Vanšu tilts ir pats sarežģītākais tilts Latvijā, jo tāda izmēra vanšu tilta Latvijā vienkārši nav. Līdz ar to nevar atrast būvnieku, kuram būtu darba pieredze šādā objektā. Pēc viņa vārdiem, pat Eiropas līmenī organizācijas, kurām būtu šāda pieredze, var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Tomēr jāatzīst, ka vanšu tilts Rīgā nebūt nav unikāls. Vanšu tilti plaši tiek būvēti jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem. Pirmais modernais vanšu tilts tika atklāts Zviedrijā 1956. gadā. Aptuveni tajā pašā laikā cilvēce sāka spert pirmos soļus kosmosa izpētes un citu planētu izpētes virzienā.
Taču atgriezīsimies pie Vanšu tilta Rīgā. Jāpiebilst, ka tas nebūt nav garākais Eiropā – tā galvenais laidums ir 312 metri. Salīdzinājumam: Normandijas vanšu tilta laidums ir 856 metri, Rio-Antirrio tiltam Grieķijā – 560 metri, bet Helgelandes tiltam Norvēģijā – 425 metri. Tāpēc nevar gluži apgalvot, ka vanšu tiltu būvniecības tehnoloģija ir pilnībā zudusi.
Ja speciālisti no Eiropas ir ļoti dārgi, varbūt ir vērts piesaistīt būvniekus no trešām valstīm? Piemēram, no Ķīnas Tautas Republikas. Ķīniešu strādnieki tikai 21 gadsimtā vien ir uzbūvējuši ap 40 vanšu tiltu, kas ir lielāki par Rīgas tiltu, un, iespējams, viņi zina, kā kvalitatīvi nomainīt vantis, pirms mūsu tilts pāri Daugavai nav pavisam sabrucis. Tagad tas stāv, no sāniem kaunpilni apklāts ar brezentu. Acīmredzot, lai nemulsinātu ārzemju tūristus no jūras laineriem ostā…
“Nojaukt nevar remontēt”
Kamēr Rīgas dome prātoja, kur šajā frāzē likt komatu, šķiet, ka ir jau par vēlu. Altonavas pārvada Pārdaugavā stāvoklis ir tāds, ka Rīgas dome ir nolēmusi to pilnībā slēgt satiksmei. Tas tika uzbūvēts 1910. gadā un, šķiet, ir nokalpojis savu laiku.
“Tagad esam nonākuši situācijā: eksperti ir devuši slēdzienu, ka vēl divus gadus pār to var braukt, bet pēc tam mums to visdrīzāk nāksies nojaukt,” publiski atzina Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.
Lai gan tas nav tik liels kā Zemitāna vai Vanšu tilts, tas ir ļoti svarīgs satiksmes mezgls Pārdaugavā. Nākamajā mēnesī to plānots slēgt, un jau tagad ir acīmredzams, ka mazais tiltiņš ir burtiski pārslogots ar automašīnām, kas regulāri stāv uz tā sastrēgumos.
Pēc pašvaldības domām, pārvada slēgšana radīs ievērojamas neērtības satiksmei, bet tā ekspluatācijas riski ziemā ir pārāk lieli. Uz brauktuves ir plaši bojājumi, kas radušies mitruma un sala sabojātā betona dēļ, turklāt svaigi bojājumi ir konstatēti arī velves vidū. Tilts brūk arī transportlīdzekļu radītās slodzes dēļ. Tā atlūzas krīt uz dzelzceļa sliedēm, kas rada draudus vilcieniem.
Būvējām, būvējām un beidzot uzbūvējām!
Jāatzīst, ka Rīgā tiltus ne tikai nojauc, bet arī būvē. Piemēram, Brasas tilts. Tas tika nodots ekspluatācijā 1959. gadā, un nekādi būtiski remontdarbi šeit netika veikti līdz pat 2019. gadam, kad izrādījās, ka tilta balsti ir daudz sliktākā stāvoklī, nekā bija domāts.
2020. gada vasarā drošības apsvērumu dēļ tilts tika pilnībā slēgts (pirms tam pa to drīkstēja braukt tikai sabiedriskais un operatīvais transports), tad uz īsu brīdi atļāva kursēt tramvajiem, bet tā paša gada beigās kļuva skaidrs, ka daļa konstrukciju ir jādemontē un jābūvē no jauna.
Pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas 2023. gada novembrī darbi tika pabeigti un Brasas tilts tika pilnībā atvērts satiksmei, par lielu prieku autovadītājiem, gājējiem un riteņbraucējiem.
2023. gads vispār bijis zīmīgs Rīgas tiltiem. Tā, 2023. gadā tika atklāts Sarkandaugavas pārvads pār dzelzceļa līniju Rīga-Skulte, lai samazinātu milzīgos sastrēgumus pie dzelzceļa pārbrauktuves, savukārt gada beigās tika pabeigta un atklāta Austrumu maģistrāle, kurā arī ir diezgan daudz pārvadu, estakāžu un sarežģītu krustojumu. Tas dod cerību, īpaši uz skandalozā Rail Baltica būvniecības projekta fona, ka ne viss ir zaudēts, problemātiskos tiltus vēl var salabot un Rīga nekļūs par zudušo tiltu pilsētu.
