Mājas virtuve
RU Otrdiena, 27. Janvāris Rīt: Ildze, Ilze, Izolde

Ir jāprasa stingrākas sankcijas pret Krieviju un lielāku atbalstu Ukrainai: Kariņš satikās ar Baltijas valstu premjeriem

Baltijas valstīm ir jāprasa stingrākas sankcijas pret Krieviju un lielāks sabiedroto atbalsts Ukrainai, šodien pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti žurnālistiem sacīja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Latvijas premjers uzsvēra, ka Baltijas valstis bijušas avangardā, gan prasot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, gan prasot sabiedroto atbalstu Ukrainai. Kariņš akcentēja, ka Lietuva, Latvija un Igaunija bijušas avangardā arī sniedzot palīdzību Ukrainai. Viņš norādīja, ka Baltijas valstis vistiešāk un visātrāk ir ekonomiski cietušas no Krievijai noteiktajām sankcijām, tomēr tas nav apturējis valstu apņēmību atbalstīt Ukrainu.

"Ar savu piemēru mēs esam rādījuši, ka nav jābaidās un svarīgāk ir atbalstīt Ukrainu, nevis domāt par īslaicīgu un šķietamu labumu, uzturot saites ar Krieviju. Mēs Baltijas valstīs saprotam, ka Krievija ir jāaptur Ukrainā un Ukrainai ir jāuzvar, jo mūsu mērķis ir lauzt Krievijas imperiālistisko domāšanu, tieksmes un darbības," sacīja Latvijas Ministru prezidents.

Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstu Ministru prezidenti pārrunājuši drošības situāciju. Valdību vadītāji ir vienisprātis, ka jāturpina kāpināt ieguldījumi aizsardzībā, lai varētu sasniegt 3% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat premjeri apņēmušies turpināt darbu ar sabiedrotajiem NATO, lai īstenotu alianses Madrides samita apņemšanos katrā Baltijas valstī izveidot pa brigādei. Kariņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāturpina darbs pie kopīgiem iepirkumiem.

Runājot par pārspriesto enerģētikas jomā, Latvijas Ministru prezidents sacīja, ka Baltijas valstīm ir jāpilnveido infrastruktūra un jāturpina ieguldīt jaunās ražošanas jaudās. Pēc premjera paustā, Latvija, Lietuva un Igaunija, cik vien iespējams strauji, virzās uz desinhronizāciju no Krievijas elektrotīkliem.

Tāpat premjerministri pārrunājuši dzelzceļa projektu "Rail Baltica". Kariņš uzsvēra, ka tas ir viens no vissvarīgākajiem reģiona infrastruktūras projektiem, turklāt tam ir ne tikai ekonomiskā dimensija, bet arīdzan militārā un drošības. Šo pašu infrastruktūru varēs vajadzības gadījumā izmantot, lai stiprinātu drošību.

LETA jau rakstīja, ka piektdien Ministru kabinetā notika Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksme, kurā piedalījās Kariņš, Kallasa un Šimonīte.

Baltijas Ministru padome ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994.gada 13.jūnijā. Baltijas Ministru padomes augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās, kas notiek vismaz vienreiz gadā. Šogad Latvija ir prezidējošā valsts šajā formātā, iepriekšējā reize bija 2019.gadā.

Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde

Sprūds uzsver uz kvantu tehnoloģiju nozīmi valsts drošības jautājumos

26/0
Lasīt

BKUS: Ziemas izklaidēs visvairāk satraumējas 7-13 gadus veci bērni

26/0
Lasīt