Pasaulē
Latvijas iedzīvotāji visu vasaru brīnījās par augstajām sezonas augļu un dārzeņu cenām. Izelpot varēja tikai augustā, kad tomātus un papriku sāka tirgot ar atlaidēm - 1,50-2,20 eiro par kg. To tagad var uzskatīt par lētu cenu.
Mājas konservējumu cienītāji knapinājās ar nelieliem pirkumiem, bet personīgo mazdārziņu īpašnieki berzēja rokas. Lai gan darba par prasa daudz: stādīt, ravēt, laistīt, arī stādi un mēslojums nav lēti. Taču raža attaisno visus ieguldītos pūliņus: dabīgi vitamīni, neatkārtojama garša, un arī naudas ziņā izdevīgāk.
Starp citu, šogad pievienotās vērtības nodoklis Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem pieauga līdz 12%, bet pērn tas bija tikai 5%. Un tas iedzīvotājiem tika pasniegts kā solis uz priekšu. Bet par importētajiem augļiem un dārzeņiem pircēji maksa pilnu pievienotās vērtības nodokli (PVN) – 21%.
Tāpēc spāņu nektarīni un persiki maksā labākajā gadījumā – ar atlaidēm – 2,50 eiro par kilogramu, bet grieķu un spāņu zemenes un ķiršus šogad tikpat kā neesam redzējuši. Tādu, kas var atļauties pirkt ogas par 5-6 eiro kilogramā, nav daudz.
Lēnītēm, bet kāpj
Vasarā cenas veikalos lēnām turpināja kāpt. Piemēram, biezpiena paciņai – par 5 centiem, vistas filejas puskilograma iepakojumam – par 10 centiem, bet vairākiem populāriem konditorejas izstrādājumiem – no 60 līdz 85 centiem. Pieauga arī apģērba un apavu cenas. Rezultātā par daudzām ikdienā ierastām precēm tagad jāmaksā vairāk.
Kā skaidro ekonomisti, tirgotājiem jāmaksā par elektrību (vasarā – par gaisa kondicionieriem), jāmaksā algas darbiniekiem (minimālā alga pieaug uz darba devēju rēķina), kā arī jāmaksā telpu īre, kas arī pieaug.
Sanāk apburtais loks. Palielina algas un pensijas, uzreiz pieaug arī cenas. Par kādu iedzīvotāju labklājības uzlabošanos šeit var runāt?
Tajā pašā laikā lielveikalos var skaidri novērot, ka ne visi, pērkot maizes klaipu, skatās, cik tas maksā, un salīdzina, cik tas pats klaipiņš maksāja pirms mēneša.
“Stāvu es ar savu skābo krējumu, divām biezpiena paciņām ar atlaidi un maizes klaipiņu rindā pie kases un jūtu, ka no mugurpuses mani sāk bakstīt ar iepirkumu ratiņiem,” savos novērojumos dalās mūsu lasītāja. “Izrādās, dzīves saimnieki atnākuši iepirkties. Māte un viņas aptuveni piecus gadus vecais dēls, kurš, acīmredzot, nav iemācīts, kā uzvesties ārpus mājas sienām. Viņiem ir pilns ratiņš ar precēm. Tur ir tik daudz visa kā, ko es nekad mūžā neesmu pirkusi, pat tad, kad strādāju. Nolēmu pakavēties, saiņojot savu biezpienu, lai redzētu, cik viņai būs jāmaksā par šo nevajadzīgo delikatešu kravu. Te vēl dēlēns pieskrien ar mašīnīti par 10 eiro...”
Kopēja summa sanāca 117 eiro ar centiem. Māmiņa nopīkstināja karti un steigšus sāka stumt pārpildītos ratiņus uz mašīnu, kamēr viņas dēls visādi traucēja veikalā ienākošajiem pircējiem, lēkājot un grābjot visu, kas gadījās ceļā.
Tad lasītāja pārmeta sev, ka uz mirkli izjutusi skaudību un aizkaitinājumu pret pircēju. Iespējams, viņas ratiņos bija pirkumi veselai daudzbērnu ģimenei uz visu nedēļu. Varbūt viņas vīrs labi pelna. Droši vien strādā valsts sektorā.
Patiešām, straujais algu pieaugums valsts sektorā un lielo uzņēmumu augstākajā līmenī ir izgaismojis atšķirību starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Tiem, kuriem ir vienalga, cik maksā salami, avokado vai viņa mīļotais viskijs, un tiem, kuri satraucas, redzot, ka sviesta paciņa 2,75 eiro vietā šodien maksā 3,03 eiro...
Statistika liecina, ka...
Patēriņa cenu līmenis 2024. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Augustā lielāko ietekmi radīja degvielas cenu kritums par 3,9 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,25 procentu punktiem. Cenas vienādi saruka gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam, taču dīzeļdegvielas cenu kritums ietekmēja vairāk.
Augustam tradicionāli raksturīgs pārtikas cenu kritums, kas bija vērojams arī šogad: pārtikas cenas samazinājās par 0.8%, samazinot kopējo cenu līmeni par 0.2 procentu punktiem. Un tas galvenokārt saistīts ar cenu samazināšanos svaigiem dārzeņiem un kartupeļiem. Tāpat saskaņā ar statistikas datiem būtiski samazinājās cukura, siera un biezpiena, svaigu augļu un olu cenas, savukārt maizes un graudaugu, citu piena produktu, kā arī žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenas būtiski pieauga...
Viss pasaulē ir saistīts
Neliels kritums vērojams arī globāli, norāda Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Pēc neliela kāpuma martā-jūnijā pārtikas cenas pasaulē nedaudz samazinās otro mēnesi pēc kārtas - augustā par 0,3%, bet gada laikā, salīdzinot ar 2023. gada augustu, - par 1,1%.
Cukura cenu indekss augustā strauji samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš 2022. gada oktobra, galvenokārt pateicoties labākām ražas perspektīvām Taizemē un Indijā un zemākām jēlnaftas cenām.
Vājais pieprasījums noteica zemākas cūkgaļas un jēra gaļas cenas, savukārt liellopu gaļas cenas pieauga sakarā ar samazinātu piedāvājumu no Okeānijas.
Kviešu cenas samazinājās vāja pieprasījuma un spēcīgas eksportētāju konkurences dēļ, īpaši tāpēc, ka palielinājās piegādes no Melnās jūras piekrastes par konkurētspējīgām cenām, savukārt kukurūzas cenas pieauga - galvenokārt saistībā ar bažām par karstuma viļņu ietekmi uz kultūraugiem ES un ASV.
Augustā visstraujāk pieauga piena produktu cenas, palielinoties visu veidu piena produktu cenām.
Augu eļļas cenu indekss pieauga trešo mēnesi pēc kārtas, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2023. gada janvāra - galvenokārt tāpēc, ka palmu eļļas cenas pieauga, jo Indonēzijā saražotās produkcijas apjoms bija mazāks, nekā gaidīts.
Ne tikai maize
Latvijā ievērojami - kopumā par 5,3 % - samazinājās arī personīgās higiēnas un kosmētikas preču cenas. Augustā cenas turpināja samazināties apģērbu un apavu grupā: apavu cenas samazinājās par 5,4%, ko noteica vasaras atlaides.
Savukārt pakalpojumu grupā cenas pieauga par 0,4%, palielinoties jau devīto mēnesi pēc kārtas. Tie galvenokārt ir izmitināšanas pakalpojumi, izklaides un sporta pakalpojumi. To ietekmēja cenu kāpums pasažieru pārvadājumiem pa jūru un autoceļiem. No otras puses, ievērojami samazinājās pasažieru aviopārvadājumu cenas.
Nelielu augšupvērstu ietekmi radīja arī mājokli saistīto enerģijas cenu kāpums. Tā, elektroenerģijas cenas pieauga par 0,6% (biržā), siltumenerģijas cenas palielinājās par 0,3%, bet cietā kurināmā cenas - par 0,5%. Dabasgāzes cena saglabājās nemainīga.
(!) 2024. gada augustā patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 0,7 %. Vidējais gada inflācijas līmenis bija 1,1%.
Ko gaidīt nākotnē?
Arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām būs saistīta ar enerģijas un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālie notikumi, - ziņo Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija.
Vienlaikus inflāciju Latvijā ietekmē dažādi faktori, kas saistīti ar nodokļu un tarifu pārskatīšanu, kā arī algu kāpumu. Kopumā sagaidāms, ka 2024. gadā vidējā gada inflācija būs 1-1,5% robežās.
Vai cenas jūtami samazināsies? Maz ticams. Kā saka ekonomisti, tas ir iespējams tikai ekonomiskās krīzes gadījumā, kad cilvēki zaudēs darbu un līdz ar to arī naudu – un ražotāji un tirgotāji būs spiesti pazemināt cenas, lai pārdotu savus produktus.
Oksana PETRENKO
