Pasaulē
90. gadu sākumā uz katra stūra tirgoja karstus beļašus, eļļā vārītus čeburekus un cukurotus “pončikus”. Pēc tam to vietā nāca modernie street food ēdieni - burgeri, frī kartupeļi, suši un kebabiem. Savu zvaigznes stundu tie piedzīvoja, kad gastronomijas paviljonā atvērās slavenais Gastro tirgus.
Taču sākās Covid-19 krīze, un daudzas Gastro tirgus ēstuves bija spiestas pārtraukt savu darbību. Atbrīvojušās vietas pēc kāda laika sāka ieņemt jauni uzņēmumi, kā sēnes pēc lietus Centrāltirgū sāka parādīties uzbeku ēstuves un bodītes ar austrumu gardumiem!
“Pie mums, Gaļas paviljonā, ir atvērusies jauna uzbeku ēstuve, kurā saimnieko ģimene no Uzbekistānas, kas jau 10 gadus dzīvo Latvijā. Ja esi uzbeku virtuves cienītājs, tad te varēsi nogaršot tradicionālo plovu, kazan kebabu, samsu un citus autentiskus ēdienus, kas tev atgādinās ceļojumu uz Tālo Austrumu paradīzi,” rakstīts Centrāltirgus lapā sociālajos tīklos.
"Mums ir vienkārša, varētu teikt, mājas virtuve,” saka Gulja, smaidīga pārdevēja no Centrāltirgus publikācijā minētās ēstuves. Sieviete atklāj, ka vārds Gulja ir saīsinājums, jo vietējiem iedzīvotājiem izrunāt un atcerēties viņas pilno vārdu esot ļoti grūti. Viņa uz mirkli novēršas, lai pārdotu kādam vīrietim samsu. “Pērk “mūsējie” (uzbeki - red.), arī latvieši, un daudz ārzemnieku. Viņi nekad neko tādu nav garšojuši! Mēs visu gatavojam paši pēc uzbeku tradicionālajām receptēm.”
Samsa, baklava, tradicionālie uzbeku konditorejas izstrādājumi un plovs. Visus šos ēdienus gatavo pati ēstuves īpašniece. Viņas ģimene Latvijā dzīvo jau 10 gadus, pa šo laiku viņi šeit ir iedzīvojušies un iemācījušies valodu. Pati saimniece Latvijā apguva pavāra profesiju un nolēma atvērt savu uzņēmumu. Par konkurenci Gulja nesūdzas, lai gan paviljonā ir vēl viens veikaliņš ar austrumu konditorejas izstrādājumiem.
Koša izkārtne ar austrumnieciskiem ornamentiem sola svaigi ceptus konditorijas izstrādājumus. Šeit sortiments ir aptuveni līdzīgs: samsa ar dažādiem pildījumiem, kā arī tradicionālie austrumu plāceņi un maize. Pie letes norisinās rosīga tirdzniecība, kāda austrumnieciska ģimene – bārdains vīrietis, sieviete lakatā un trīs bērni – pērk maizi, acīmredzot veselai nedēļai. Šeit var iegādāties arī gaļu, un pārdevēja garantē, ka visi produkti atbilst musulmaņu tradīcijām.
Uzmanību piesaista spilgts uzraksts – “Halal Latvia”. Musulmaņu sadzīvē ar Halal parasti saprot dzīvnieku gaļu, kas nepārkāpj islāma pārtikas aizliegumus. Viss, kas ir atļauts, tiek saukts par "halal, bet tas, kas aizliegts - par "haram". Pie aizliegtiem gaļas produktiem pieder:
- cūkgaļa;
- dzīvnieki, kas nokauti ne ar Dieva vārdu vai neatbilstoši musulmaņu tradīcijām;
- dzīvnieki, kas nokauti nožņaudzot vai ar cita zvēra palīdzību;
- dzīvnieki, kas nomiruši augsta sprieguma, sitiena vai kritiena rezultātā;
- plēsīgie dzīvnieki (vilks, lauva, tīģeris u.c.) un plēsīgie putni (piekūns, vanags, ērglis u.c.);
- suņu, ēzeļu vai mūļa gaļa;
- ģenitālijas, iekšējās sekrēcijas dziedzeri, dzīvnieku žultspūslis un urīnpūslis, kā arī savā nāvē miruši dzīvnieki un asinis.
Atbilstību musulmaņu tradīcijām garantē Halal produktu standartizācijas komiteja. Šī organizācija Latvijā tika izveidota, kad 2009. gada oktobrī tika pieņemts likums par dzīvnieku kaušanu saskaņā ar reliģiskajām tradīcijām. Komiteja darbojas ar Pārtikas un veterinārā dienesta atbalstu un kontrolē divu gaļas pārstrādes uzņēmumu darbību Latvijā, teikts organizācijas oficiālajā tīmekļa vietnē.
Pastaigājoties pa Centrāltirgu, citā paviljonā var atrast uzbeku pagalmu ar austrumnieciskiem saldumiem un vēl vienu uzbeku ēstuvi pie izejas uz autoostu. Savukārt Gastro tirgū var nobaudīt arī lagmanu vai dolmu.
Protams, austrumu virtuve Centrāltirgū nav nekas jauns. Piemēram, uzbeku plovu kafejnīcā pie zivju paviljona varēja nobaudīt arī agrāk. Mēs devāmies uz turieni, lai uzzinātu, ko ēstuves īpašnieki domā par pēkšņo konkurentu parādīšanos tirgū. Daiļrunīga atbilde uz mūsu jautājumu bija slēgtās durvis. Ēstuve nedarbojās, bet, spriežot pēc izkārtnes, plovu joprojām var baudīt, pasūtot to pa tālruni.
Tā nu pēc īsas pastaigas pa Centrāltirgu mums izdevās saskaitīt pusduci ēstuvju, veikaliņu un bodīšu ar austrumu gardumiem. Varbūt daži politiķi, kas cīnās ar iedomātām mošejām kā Dons Kihots ar vējdzirnavām, nesaskata galveno? Islāms un austrumu kultūra jau sen dzīvo līdzās latviešu tradīcijām, iekarojot Latvijas iedzīvotāju sirdis ar pārbaudītu metodi – caur vēderu. Visbeidzot, biznesa likumi ir skarbi – pieprasījums rada piedāvājumu, un, ja tirgū ir parādījusies halal gaļa un uzbeku samsa, tas nozīmē, ka sabiedrībā pēc tiem ir pieprasījums, neraugoties uz visiem mēģinājumiem “halal” pārvērst “haram”.
