Pasaulē
Viņš publiskā paziņojumā norāda, ka ar izplatīto paziņojumu atsaucas Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumam publiski izteikties par SEPLP padomes locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās un atgriešanās iemesliem un viņas aktualizētajiem jautājumiem, tostarp, kāpēc 33 gadus pēc neatkarības atjaunošanas sabiedriskie mediji turpina radīt saturu krievu valodā un kā būtu stiprināms valsts valodas lietojums mediju telpā atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijai.
Eglītis uzsver, ka tāpat kā Upleja-Jegermane, arī viņš ir pret divkopienas valsts izveidi un uzturēšanu un atbalsta valsts valodas stiprināšanu, tomēr Eglītis nepiekrīt tam, ka sabiedriskie mediji ir vainojami par cittautiešu integrācijas problēmām Latvijā. "Tieši pretēji, sabiedriskie mediji ar aptuveni 300 000 lielu sasniegto mērķauditoriju ir vieni no retajiem, kas šo sabiedrības daļu ik dienu uzrunā, nodrošinot, ka viņi ir Latvijas, nevis kādas citas valsts informatīvajā telpā," norāda Eglītis.
Vienlaikus SEPLP pārstāvis uzsver, ka, viņaprāt, sabiedriskajā pasūtījumā ir jānotiek izmaiņām, proti, tādām, kas ir vērstas uz latviešu valodas lomas stiprināšanu. Ja šobrīd krievu valodas saturam tiek tērēti ap 10% no kopējām sabiedrisko mediju satura budžeta izmaksām, tad, viņaprāt, tuvākajā nākotnē šai proporcijai būtu jāsamazinās par labu saturam valsts valodā. Papildus tam, Eglītis uzskata, ka "Rus.lsm.lv" zīmols nebūtu saglabājams, jo tas ietver agresorvalsts simboliku. Savukārt līdz ar sabiedrisko mediju apvienošanu krievu un latviešu redakcijām būtu jāstrādā kopā, nevis atsevišķi, kā tas ir šobrīd.
"Atbilstoši sabiedrisko mediju misijai ir svarīgi, ka žurnālisti, kuru dzimtā valoda ir krievu, veido saturu latviešu valodā, savukārt latviešu redakciju saturs nonāk mazākumtautību platformā - šādā sadarbībā redzu lielus ieguvumus un tā ir arī normāla prakse citviet pasaulē," pauž Eglītis.
Sarežģītāka situācija ir ar Latvijas Radio 4. Eglītis norāda, ka šis kanāls ir vienīgā informatīvā svešvalodās raidošā radiostacija Latvijā, kura ir vērsta uz integrācijas veicināšanu un Latvijas piederības izjūtas veidošanu. Saskaņā ar Kantar datiem tā ir viena no populārākajām radiostacijām Latgalē, nedēļā visā Latvijā sasniedzot 162 000 lielu auditoriju. Ja raidstaciju slēgs, pirmā alternatīva klausītājiem būtu kāda no 17 komercradiostacijām, kas saņēmušas NEPLP licenci raidīšanai svešvalodā, taču, viņaprāt, tā tiek riskēts vēl vairāk.
"Dažas ir saņēmušas bargus regulatora sodus par pārkāpumiem, vienai pat tika atņemta licence. Jāuzsver, ka arī šīs komercradiostacijas, līdzīgi kā LR4, izmanto valsts ierobežoto FM resursu, taču par to kaitējumu divkopienu sabiedrības veidošanā tiek runāts mazāk. Mana pārliecība ir, ka LR4 auditorijas pārdale par labu komercradiostacijām nestiprinās ne valsts drošību, ne veicinās valsts valodas lietojumu," uzskata Eglītis.
Kā citas iespējamās satura alternatīvas padomes loceklis uzskaita internetu, televīziju un krievu valodā rakstošu presi. Taču internetā ir brīva piekļuve apšaubāmas kvalitātes saturam, Latvijā veidotajām TV programmām ar konkrētās mērķauditorijas sasniegšanu nesokas, savukārt par krievu valodas preses žurnālistikas kvalitāti publiskajā telpā ir dzirdami "dažādi vērtējumi", raksta Eglītis.
"LR4 šobrīd vislabāk no visām sabiedrisko mediju platformām spēj uzrunāt iedzīvotājus Latgalē, ir pamats bažām par to, vai daļu šīs auditorijas Latvijas informatīvā telpa nezaudētu," uzskata padomes loceklis.
Nobeigumā Eglītis pauž cerību, ka SEPLP kolēģe Upleja-Jegermane spēs ne vien publiski uzsvērt savu atšķirīgo viedokli no citiem SEPLP locekļiem, bet piedāvās konkrētas izmaiņas sabiedriskajā pasūtījumā, "ko izpratīs Latvijas Radio kolektīvs, un kas spēs kliedēt ekspertu bažas par dezinformācijas risku palielināšanos".
Eglītis uzskata, ka nepieciešams "konstruktīvi turpināt strādāt pie sabiedrisko mediju apvienošanas", kā arī nepieciešams atklāti diskutēt par neskaidrajiem jautājumiem.
"Es ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka lielākais kaitējums sabiedrisko mediju attīstībai ir ilgstoša neskaidrība un šaubas, līdz ar to esmu gatavs ne tikai diskutēt, bet pieņemt lēmumus, kas atbilst Nacionālās drošības koncepcijas mērķim par valsts valodas stiprināšanu un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas likumā noteiktajām padomes funkcijām," pārliecību pauž Eglītis.
LETA jau vēstīja, ka pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumā, Upleja-Jegermane pieņēma lēmumu turpināt veikt savus amata pienākumus SEPLP līdz pilnvaru beigām.
Upleja-Jegermane tviterī izteica pateicību Valsts prezidentam par atbalstu un publiski apstiprināja, ka atsauks savu paziņojumu par amata atstāšanu. "Turpināšu darbu pēc vislabākās sirdsapziņas," raksta SEPLP locekle.
Komentējot to, kāpēc domas mainījušas, Upleja-Jegermane aģentūrai LETA sacīja, ka, pirmkārt, viņu pozitīvi pārsteidza sabiedriskā reakcija. Otrkārt, to ietekmēja Saeimas deputātu un Latvijas Radio paustās bažas par iesākto darbu pēctecību, kuras uzklausot, Upleja-Jegermane jau bija gatava strādāt līdz brīdim, kamēr atrod jaunu padomes locekli. Taču punktu šaubām par palikšanu SEPLP pielika Valsts prezidenta aicinājums. "Valsts prezidents mani uzrunāja un aicināja palikt. Es, protams, to novērtēju un uzskatu par pienākumu palikt un strādāt," teica Upleja-Jegermane.
Uplejas-Jegermanes pilnvaru termiņš ir līdz 2025.gada augustam, līdz ar to paredzams, ka viņa varēs aktīvi iesaistīties tajā, lai SEPLP ievērotu Nacionālās drošības koncepcijā (NDK) noteikto punktu par valodu lietojumu sabiedriskajos medijos. Padomes locekle apstiprināja, ka pie šī jautājuma būs jāstrādā, kā arī pauda gandarījumu, ka viņas rīcība to ir aktualizējusi. "Es uzskatu, ka līdz šim nebija pietiekami aktīvs darbs," sacīja Upleja-Jegermane.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāti, trešdien, 13.martā, uzklausot SEPLP locekļu ziņojumu par mediju uzrauga turpmāku darbību, padomes locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes aiziešanu no amata vērtēja kā ārkārtēju situāciju.
Komisijas sēdē Upleja-Jegermane informēja deputātus par saviem aiziešanas iemesliem, tostarp par nespēju vienoties ar pārējiem SEPLP locekļiem jautājumā par valodas lietojumu sabiedriskajos medijos. Pēc viņas domām valodas jautājums ir "Latvijas valstij eksistenciāli svarīgs jautājums".
Komentējot sīkāk, Upleja-Jegermane uzsvēra, ka nekad nav atbalstījusi pilnīgu krievu valodas aizliegumu, taču viņa neatbalsta to, ka ar sabiedrisko mediju saturu divās valodās tiek turpināts divkopienu sabiedrības princips. Tāpat padomes loceklei esot svarīgi tas, lai SEPLP ievērotu Nacionālās drošības koncepcijā (NDK) noteikto, proti, ka no 2026.gada 1.janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.
