Pasaulē
Grozījumi likumā "Par dzīvokļa īpašumu" paredz samazināt kvorumu dzīvokļu īpašniekiem, lai pieņemtu lēmumus par sava kopīpašuma tehnisko stāvokli: kāpņu telpu, balkonu, liftu remontu, kā arī pašas ēkas renovāciju.
Likumprojekta autori un deputāti uzskata, ka šie grozījumi mainīs gauso daudzdzīvokļu māju renovācijas procesu. Kādā veidā?
Likumdevēju motivi
Dzīvokļu īpašniekiem tiks dota iespēja veiksmīgāk pieņemt lēmumus par mājas uzturēšanai svarīgiem jautājumiem, teikts likuma anotācijā. Tostarp arī gadījumos, kad daļa dzīvokļu īpašnieku nepiedalās kopsapulcēs, kurās tiek izskatīti svarīgi, ar ēkas uzturēšanu saistīti jautājumi.
Taču ir vēl viens iemesls - iespējams, galvenais. Eiropas Parlaments 2023. gada martā nobalsoja par jaunu direktīvu par ēku energoefektivitāti, t. i., par visa vecā dzīvojamā fonda pilnīgu atjaunošanu ES valstīs. Latvijai, tāpat kā citām ES valstīm, līdz 2050. gadam ir jānosiltina un jāatjauno viss vecais dzīvojamais fonds valstī.
Saskaņā ar pagājušā gada aprēķiniem šim mērķim jāatrod aptuveni 4,5 miljardi eiro. Finansiāli jāpiedalās būs arī dzīvokļu īpašniekiem kā kopīpašuma domājamo daļu īpašniekiem.
Sapulces pa jaunam
Ja sasauktā kopsapulce nav tiesīga pieņemt lēmumus kvoruma trūkuma dēļ (respektīvi, sapulcē piedalās mazāk nekā puse no mājas dzīvokļu īpašniekiem), sapulce var tikt sasaukta atkārtoti mēneša laikā. Otrā sapulce jau būs tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalīsies vairāk nekā trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Taču otrajā sapulcē varēs izskatīt tikai tos jautājumus, kas bija iekļauti pirmās sapulces darba kārtībā.
Saskaņā ar grozījumiem lēmums tiks uzskatīts par pieņemtu, ja atkārtotajā kopsapulcē "par" nobalsos vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašniekiem, kas piedalās šajā sapulcē. Tas nozīmē, ka viena sestā daļa mājas dzīvokļu īpašnieku var pieņemt lēmumu par tūkstošiem liela aizdevuma ņemšanu. Maz ticams, ka katrs dzīvokļa īpašnieks būs gatavs un spējīgs uzreiz ieguldīt vairākus tūkstošus kapitālajā remontā.
Visiem neizpatiksi...
Likumdevēji nolēma pasteidzināt māju īpašniekus. Daudzi kopsapulcēs nepiedalās. Tam var būt dažādi iemesli: intereses trūkums par problēmu – sak’, mūs jau tāpat viss apmierina. Kāds savā dzīvoklī nedzīvo, to izīrē vai pat atrodas ārpus Latvijas.
Svarīgi ir arī tas, ka vienā padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā var dzīvot cilvēki ar dažādu rocību. Ziemā daudzi var knapi samaksāt ikmēneša komunālos maksājumus, kur nu vēl 100 eiro pie rēķina! Daudzi paniski baidās no aizdevumiem, un nereti tam ir pamats.
Sērijveida mājokļiem, neapšaubāmi, ir nepieciešams kapitālais remonts. Un neviens pret to neiebilst. Taču ir liels BET – dzīvokļu īpašnieku ierobežotā finansiālā rocība. Tāds nu ir izveidojies paradokss. Cilvēki, kam pieder nekustamais īpašums vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā, nespēj uzturēt savu kopīpašumu pienācīgā stāvoklī.
Izvēles nebūs?
Pēc šī likuma Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma ne mazāk radikālas izmaiņas dzīvojamo māju apsekošanas, uzturēšanas un kārtējā remonta noteikumos. To mērķis ir veicināt efektīvu un drošu dzīvojamo ēku uzturēšanu.
Ko nozīmē šīs izmaiņas? Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem būs pienākums piemērot vienoto Latvijas standartu un ievērot noteiktus kritērijus, veicot ēkas konstrukciju, iekārtu, inženiertīklu apsekošanu un uzturēšanu, kā arī kārtējo remontu. Tas attiecas arī uz apsekošanu vētru, plūdu, lietusgāžu un citu dabas katastrofu seku gadījumos, kā arī standartā neparedzētās situācijās.
Standarta piemērošana palīdzēs noteikt nepieciešamos darbu plānus turpmākai efektīvai un drošai dzīvojamās ēkas uzturēšanai, novērst bīstamu risku rašanos un nodrošināt dzīvojamās ēkas finanšu līdzekļu saprātīgu izmantošanu, - teikts standarta komentārā.
Standarta ieguldījums (44,09 eiro) būs vienreizējs maksājums, ko veiks apsaimniekotājs, un izmaksas tiks sadalītas proporcionāli atbilstoši dzīvokļu skaitam ēkā, un tās varēs iekļaut ikmēneša rēķinā vai nākamā gada rēķinā.
Plānots, ka obligāta daudzdzīvokļu ēku pārbaudes un uzturēšanas standarta piemērošana tiks ieviesta no 2025. gada 1. janvāra.
Tās jau atkal ir izmaksas. Jaunās prasības, protams, atbilst ES standartiem, un, šķiet, ka iedzīvotājiem neatliks nekas cits, kā pēc iespējas ātrāk sākt dārgus kapitālieguldījumus.
skaitļi un fakti
* Pagājušajā gadā Rīgā ar Altum valsts atbalstu tika renovētas 90 ēkas. Tajā pašā laikā galvaspilsētā ir vairāk nekā 11 tūkstoši daudzdzīvokļu māju.
* Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija uzskata, ka par Eiropas līdzekļiem var renovēt ne vairāk kā 5-7% no dzīvojamajām ēkā, kam nepieciešama renovācija.
* Šogad īres namu būvniecība sāksies Jelgavā, Bauskā un Valmierā. Ekonomikas ministrija uzskata, ka Latvijā ik gadu būtu jāuzbūvē 10 tūkstoši mājokļu.
tiešā runa
“Sen bija laiks?!”
Iedzīvotāji uz jauno likumu reaģēja atšķirīgi. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ar stabiliem ienākumiem to atbalstīja. Daļa īpašnieku baidās no zemūdens akmeņiem, daudzi apzinās, ka finansiāli nevarēs atļauties lielus remontdarbus ... Lūk, ko stāsta dzīvokļu īpašnieki.
“Mūsu mājas iedzīvotāji ir inerti un gatavi 24 stundas diennaktī sociālajos tīklos sūkstīties absolūti par visu. Taču viņi neuzdrošinās pieņemt nopietnu lēmumu. Tagad ēkas aktīvisti varēs pieņemt lēmumus paši...”.
“Vismaz labiekārtosim autostāvvietas, nosiltināsim pagrabus un bēniņus. Citādi nevienam neko nevajag...”
“Neviens netraucē jums pašiem organizēt sapulci un pārvaldīt savu naudu: nolīgt lētāku uzņēmumu apsaimiekošanai un renovācijai. Arī dzīvokļu vērtība paaugstināsies...”
“Turieties tālāk no šādiem aktīvistiem! Viņi ņems kredītus liftu, kāpņu telpu remontiem vai vēl kam citam, un tad mums pārējiem būs jāmaksā visu atlikušo mūžu...”.
"No 42 dzīvokļiem mājā ir tikai 29 īpašnieki, pārējie ir pašvaldības īrnieki. Un kurš maksās par renovāciju viņu vietā? Pašvaldība? Vai arī šī summa tiks sadalīta starp visiem pārējiem?"
“Valsts meistarīgi izgudro jaunus veidus, kā atņemt naudu iedzīvotājiem. Mums atdeva privatizācijai mājas, kas jau savu laiku bija nokalpojušas, saņemot par to naudu, un tagad mums par saviem līdzekļiem tās ir jāatjauno”.
“Mūsu sapulcē tika ierosināts nomainīt balkonus un apšūt māju ar putuplastu. Divdesmit gadus katru mēnesi maksāt 92 eiro papildus dzīvokļa un komunālos pakalpojumu rēķinam. Es pēc sešiem gadiem eju pensijā. Cik es varēšu atļauties maksāt?"
“Šie tā sauktie "ieguldījumi renovācijā" uz iedzīvotāju rēķina ļauj palielināt objekta kadastrālo vērtību, kas savukārt palielinās nekustamā īpašuma nodokli, kuru maksāsim mēs”.
“Valsts tā vietā, lai finansētu pašvaldības dzīvojamā fonda uzturēšanu, ir izdomājusi veidu, kā iedzīvotājus iedzīt kredītos un piespiest maksāt pie siles esošajiem būvuzņēmējiem...”.
“Kā būvnieks es jums teikšu: pārvērst māju par termosu, apšujot to ar putuplastu, nenozīmē pagarināt tās ilgmūžību...”
Oksana PETRENKO
