Pasaulē
Kam pieder caurules un kurš ir atbildīgs ūdens noplūdes seku novēršanu
Aizbraucāt uz vairākām dienām un nenoslēdzāt ūdeni, kā rezultātā jūsu vai kaimiņu dzīvoklis ir appludināts? Kurš ir atbildīgs par avārijas sekām, ja jūsu vai kaimiņu prombūtnes laikā plīsis ūdensvads? Protams, tas, kura dzīvoklī plīsusi caurule.
Komunālās jomas speciālisti skaidro, kā tiek sadalīta atbildība par dzīvokļa iekšējām komunikācijām.
Pirmkārt, jāatceras, ka daudzdzīvokļu māja ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Tas nozīmē, ka visas daudzdzīvokļu mājas caurules ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums un visa ēka ir kolektīvi atbildīga par tām.
Jautājums: kā salabot vai nomainīt kopējās caurules? Šim nolūkam īpašnieku biedrībai jāpieņem attiecīgs lēmums un jādod uzdevums apsaimniekotājam. Bet tas ir gadījumā, ja tiek secināts, ka caurule ir nolietojusies.
Tomēr iedzīvotāji var nezināt, ka, piemēram, karstā ūdens stāvvads ir sarūsējis un karstā ūdens padeves caurule kaut kur starp stāviem ir sākusi tecēt. Likums neuzliek par pienākumu dzīvokļu īpašniekiem pastāvīgi sekot līdzi kopīgo ūdensvadu un citu komunikāciju stāvoklim ēkā, jo tas ir jādara pārvaldniekam, ar kuru dzīvokļu īpašnieku biedrība ir noslēgusi apsaimniekošanas līgumu.
Tas nozīmē, ka…
Reizi gadā jebkuram namu pārvaldei (pašvaldības vai privātajam apsaimniekotājam, dzīvokļu kooperatīvam vai dzīvokļu īpašnieku biedrībai) ir pienākums veikt mājas tehnisko apsekošanu, lai apsaimniekotāja speciālisti iepazītos ar cauruļu un stāvvadu stāvokli.
Pamanot nolietojuma pazīmes vai iespējamu bojājumu, viņiem ir jāfiksē caurules stāvoklis un jāieplāno remonts. Kopējo cauruļu remonts vai nomaiņa tiek veikta uz mājas remonta uzkrājumu rēķina.
Taču jāatceras, ka kopējās mājas komunikācijas ir caurules līdz ieejai dzīvokli. Mazās caurules un stāvvadu atzari, pa kuriem ūdens nonāk dzīvojamās telpās – krānos, dušās, tualetēs, tiek uzskatīti par dzīvokļa īpašnieka privātīpašumu.
Ja avārija notiek dzīvokļa iekšējo komunikāciju posmā, par applūšanas sekām un attiecīgi par turpmākajiem remontdarbiem, tostarp finansiāli, ir atbildīgs dzīvokļa īpašnieks.
10 nepatīkami pārsteigumi
Mājas inženierkomunikāciju vājie posmi
1. Dvieļu žāvētājs
Dvieļu žāvētājs jeb karstā ūdens caurplūdes caurules ir daļa no karstā ūdens stāvvada sistēmas. Ja dvieļu žāvētājs ir avārijas stāvoklī, to remontē vai nomaina uzņēmums, kas apkalpo mājas siltumtīklu. Darbi tiek veikti bez maksas.
Ja dzīvokļa īpašnieki paši nolemj nomainīt dvieļu žāvētāju, piemēram, veicot remontu vannas istabā, par darbu, kā arī par iespējamo turpmāko avāriju sekām maksā viņi.
2. Dzīvokļa ūdensvada ievadventilis
Avārijas stāvoklī esošo dzīvokļa ūdensvada ievadventili nomainīs apsaimniekotājs, apmaksājot remontdarbus no ēkas uzkrātajiem līdzekļiem. Dzīvokļa īpašniekam par šiem darbiem nav jāmaksā.
Ja dzīvokļu īpašnieki nolemj ventili nomainīt paši, par darbu viņi maksā no savas kabatas, kā arī ir atbildīgi par iespējamo avāriju sekām un apmaksā pēc savas iniciatīvas uzstādītā ventiļa remontu.
3. Ūdensvads līdz dzīvokļa ievadventilim
Vairumā gadījumu par ūdensvadu LĪDZ dzīvokļa ievadventilim, ieskaitot pašu ievadventili, ir atbildīgs apsaimniekotājs. Šim nosacījumam būtu jābūt iekļautam ar apsaimniekošanas uzņēmumu noslēgtajā līgumā. Šādā gadījumā apsaimniekošanas uzņēmums avārijas novērš Ministru kabineta noteikumos Nr. 1014 noteiktajā kārtībā, izmantojot uzkrājumus ēkas remontam vai savus personīgos līdzekļus, ja uzkrājumu nav. Dzīvokļa īpašniekiem nav jāmaksā par remontdarbiem un kompensācijām applūdušajiem kaimiņiem.
4. Kopējais stāvvads
Tas var radīt daudz nepatikšanu. Iztēlojieties šādu situāciju: kopējais stāvvads ir ieplaisājis, taču apsaimniekotājs nepiekrīt to labot bez maksas, apgalvojot, ka pirms gada iedzīvotāji esot tikuši tika brīdināti par to, ka stāvvads ir avārijas stāvoklī. Tad apsaimniekotājs piedāvāja nomainīt stāvvada caurules uz mājas uzkrājumu rēķina, taču iedzīvotāji atteicās, uzskatot, ka stāvvads vēl kādu laiku nokalpos. Šādi rīkojoties, iedzīvotāji uzņēmās atbildību par jebkuru kopējā stāvvada avāriju.
Ja ikgadējās apsekošanas gaitā tika fiksēts neapmierinošs cauruļu stāvoklis vai ir saņemtas iedzīvotāju sūdzības par tā darbības traucējumiem – nepietiekams ūdens spiediens, bieža kanalizācijas sistēmas aizsērēšana, apsaimniekotājam ir pienākums ieplānot remontdarbus. Savukārt dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums šos darbus apmaksāt.
5. Apkures sistēmas stāvvads dzīvoklī
Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka ne tikai apkures stāvvads, bet arī radiatori ir uzskatāmi par ēkas kopīpašumu. Tas nozīmē, ka ēkas apsaimniekotājam ir jānodrošina dzīvokļa īpašniekam bezmaksas remonts un, ja nepieciešams, bojātā stāvvada posma un radiatoru nomaiņa. Darbi tiek apmaksāti no ēkas uzkrājumiem avārijas remontdarbiem. Taču tikai tajā gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieki nav nomainījuši vecos radiatorus.
Ja iedzīvotāji paši ir uzstādījuši jaunus radiatorus, apsaimniekotājs ir atbildīgs par stāvvada remontu tikai līdz radiatora noslēgvārstam. Ja īpašnieki ir nomainījuši arī daļu stāvvada, tad par to ir atbildīgi viņi paši.
6. Jauni apkures radiatori
Vēlaties nomainīt radiatorus savā dzīvoklī? Šajā gadījumā iesakām dzīvokļa īpašniekam noslēgt līgumu ar darbu veicēju, paredzot tajā uzņēmuma garantijas saistības. Pretējā gadījumā dzīvokļa īpašnieks būs atbildīgs par visām iespējamo avāriju sekām.
Ja jaunajam radiatoram vai tā savienojuma vietā radusies sūce, tam var būt šādi iemesli:
- nekvalitatīvs materiāls (šādā gadījumā iesakām saglabāt radiatora vai caurules pirkuma čeku un vērsties ar pretenziju veikalā, pieprasot izmaksāt kompensāciju par nekvalitatīvas preces pārdošanu);
- radiatora uzstādīšanas darbi ir veikti nekvalitatīvi (lai pieedzītu kompensāciju no darbu veicēja, nepieciešams pirkuma čeks un līgums par darbu veikšanu).
7. Ūdens caurule starp stāviem
Plīsusi ūdens caurule starp stāviem, bet augšstāva kaimiņi nelaiž apsaimniekotāju dzīvoklī, lai veiktu apsekošanu. Taču Dzīvokļa īpašuma likumā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir ļaut ēkas apsaimniekotājam brīvi piekļūt inženierkomunikācijām.
Daudzi ēku apsaimniekotāji to paredz arī apsaimniekošanas līgumos. Šādā gadījumā ēkas apsaimniekotājam nekavējoties ir jāreaģē uz avārijas pieteikumu un jālikvidē tās sekas.
Ja dzīvokļa īpašnieks nelaiž ēkas apsaimniekošanas pārstāvi savā dzīvoklī, cietušie kaimiņi var tiesas ceļā piedzīt no viņa zaudējumu pilnu kompensāciju (neatkarīgi no applūšanas cēloņa).
8. Kanalizācijas sistēma
Par kanalizācijas stāvvada tehnisko apsekošanu un apkopi līdz T-veida caurulei, kur centrālā caurule savienojas ar dzīvokļa komunikācijām, ir atbildīgs ēkas apsaimniekotājs. Attiecīgi viņam ir bez maksas jānovērš jebkurš bojājums, ieskaitot arī T-veida caurules bojājumu.
Ja avārija notikusi pašā dzīvoklī (piemēram, radusies noplūde izlietnes sifonā), remonta izmaksas sedz un kompensāciju kaimiņiem maksā dzīvokļa īpašnieks.
9. Applūdušo griestu balsināšana
Ēkas apsaimniekotājs piedāvā nobalsināt tikai kaimiņu appludināto griestu daļu, taču griesti ir krāsoti, izmantojot citu tehnoloģiju.
Jums jāzina, ka bojātā griestu daļa pēc remonta kvalitātes ziņā nedrīkst atšķirties no pārējiem griestiem. Lai panāktu vienošanos, pārrunājiet remonta detaļas ar ēkas apsaimniekotāju.
10. Kopējās komunikācijas
Notiekot avārijai kopējo komunikāciju posmā, dzīvoklis ir appludināts. Vai iespējams saņemt no apsaimniekotāja zaudējumu kompensāciju naudā, lai veiktu remontu pēc savas gaumes, vai arī jāaprobežojas tikai ar tehnisko palīdzību remontdarbos?
Lai saņemtu naudas kompensāciju, dzīvokļa īpašniekam ir jāpasūta sertificētam speciālistam remontdarbu tāme un jāsaskaņo tā ar apsaimniekotāja piesaistīto būvinženieri un ūdensapgādes (vai siltumapgādes) tīklu inženieri.
Ja kāda no pusēm nepiekrīt tāmei, naudas kompensāciju var pieprasīt tikai tiesas ceļā.
Sagatavoja Lanaa Vasiļjeva
