Diplomāti Briselē sacīja, ka Vācijas bažas un lūgumi veikt izmaiņas ir izšķirošais faktors, kas kavē jaunākās Krievijas sankciju paketes pieņemšanu.

Pēc diplomātu teiktā, pēdējā laikā ir radusies sajūta, ka Vācija ir kļuvusi par jauno Ungāriju.

Jaunākie plānotie ES soda pasākumi ir vērsti uz to, lai neļautu Krievijai apiet esošās sankcijas, jo Krievijas aizsardzības rūpniecība pašlaik joprojām var izmantot Rietumu tehnoloģijas, lai ražotu ieročus tās karam pret Ukrainu.

Pirmo reizi ES arī plāno piemērot stingras sankcijas pret Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) nozari.

Saskaņā ar diplomātu sniegto informāciju Eiropas Komisija vēlas aizliegt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes sūtījumus uz trešām valstīm no ES ostām, piemēram, Beļģijas Zēbriges ostas, cerot, ka tas samazinās Krievijas peļņu no LNG un tādējādi arī pieejamo naudu karam Ukrainā.

Vācijas atturība galvenokārt attiecas uz plānotajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst sankciju apiešanu, norāda ES diplomāti.

Cita starpā Berlīne pieprasa, lai plānotā norma par meitasuzņēmumiem, kas pārkāpumu gadījumā būtu saucami pie atbildības, aprobežotos tikai noteiktām precēm vai vispār tiktu atmesta, bažījoties, ka Vācijas uzņēmumus varētu saukt pie atbildības par sankciju pārkāpumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas