Saeimas deputāti ir skeptiski par dronu koalīcijas ambīcijām gada laikā nosūtīt uz Ukrainu miljonu dronu.
Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas un Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas kopsēdē šodien Aizsardzības ministrija (AM) iepazīstināja deputātus ar dronu koalīcijas aktuālo situāciju.
AM valsts sekretāra vietnieks spēju un resursu plānošanas jautājumos, ģenerālmajors Imants Ziediņš pastāstīja, ka jūnijā, jūlijā plānota nākamo dronu piegāde Ukrainai no astoņiem Latvijas ražotājiem trīs līdz četru miljonu eiro apmērā. Tāpat patlaban noritot nākošās dronu partijas iepirkums septiņu miljonu eiro apmērā.
Uz deputātu jautājumiem, cik lielā mērā iepriekš nosūtītie droni Ukrainai bija ražoti Latvijā, Ziediņš pauda, ka "vismaz 50% komponenšu'' ir Latvijā ražoti, taču dronu koalīcijas nākotnes mērķis ir, ka tie tiek ražoti tikai ar Eiropas izejvielām, teica AM pārstāvis.
Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs apliecināja, ka iepriekš maijā nosūtītie droni Ukrainai bija dizainēti, ražoti un testēti Latvijā. "Tie nebija Ķīnā ražoti droni, tās ir baumas," uzsvēra Kairišs, piebilstot, ka dronos bija komponentes, kas ražotas Ķīnā, jo Latvijā neražo, piemēram, mikroshēmas. Atpakaļsaite no Ukrainas par nosūtītajiem droniem vēl neesot saņemta, bet tie atrodas frontē, zināms majoram.
Deputāts Edvīns Šnore (NA) vēlējās zināt konkrētu laika posmu līdz kuram plānots nosūtīt Ukrainai solītos miljons dronus. AM pārstāvji to izvairījās komentēt.
Ziediņš uzsvēra, ka dronu koalīcija "maksimāli mēģinās" šo mērķi sasniegt, norādot, ka tādas ambīcijas saglabājas, taču patlaban runa esot par tūkstošiem dronu.
AM parlamentārais sekretārs Atis Švinka (P) teica, ka konkrēti dati ir konfidenciāla informācija, jo dronu koalīcijā ir vairākas valstis.
Apakškomisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) akcentēja, ka ir ļoti svarīgi attīstīt dronu industriju, jo, skatoties pēc Ukrainas piemēra, tas ir modernās karadarbības viens no galvenajiem ieročiem. Kulbergs uzskata, ka pontenciāli šogad nav iespējams nosūtīt miljons dronus, jo patlaban Latvijā nav ražošanas kapacitātes.
Deputāte Ināra Mūrniece (NA) atzīmēja, ka ir svarīgi, lai dronu plūsma uz Ukrainu neapsīktu.
Kā ziņots, Aizsardzības nozares (NBS) dronu spēju kapacitātes attīstīšanai šogad plānots atvēlēt 20 miljonus eiro, šodien žurnālistus informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P). Vismaz desmit miljoni eiro tiks atvēlēti dronu piegādēm no Latvijas ražotājiem.
Kā ziņots, 2024.gada 14.februārī tika parakstīta vienošanās par dronu koalīcijas izveidi. Koalīcija ir Latvijas iniciēta un tiek vadīta kopā ar Lielbritāniju. Koalīcijā ietilpst arī Austrālija, Dānija, Igaunija, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija.
Dronu koalīcijas mērķis ir īstenot mērķtiecīgas dronu piegādes Ukrainai, tādējādi panākot Ukrainas pārākumu bezpilota lidaparātu spēju jomā, veicināt drošu dronu komponenšu piegāžu ķēžu izveidi Rietumvalstīs, attīstīt Rietumvalstu dronu sistēmu ražošanu un attīstīt sabiedroto dronu spējas.
Dronu koalīcijā līdz šim piesaistīts finansējums 500 miljonu eiro apmērā dronu iegādei Ukrainas atbalstam, iepriekš informēja Latvijas AM. Latvijas valdība aprīļa vidū nolēma nosūtīt pirmo dronu partiju atbilstoši šai iniciatīvai.
