Pasaulē
Sistēmas galvenais mērķis ir agrīni identificēt attīstības riskus bērniem vecumā no gada līdz sešiem gadiem, lai pēc iespējas ātrāk sniegtu nepieciešamo atbalstu, tādējādi novēršot traucējumu veidošanos vai mazinot to ietekmi un sekmējot pozitīvu attīstību. Paredzēts nodrošināt koordinētu speciālistu atbalstu veselības aprūpē, izglītībā un sociālajā jomā.
Kā sēdē norādīja Valsts kancelejas pārstāvji, visbiežāk novērotie riski attīstībā ir kavēta valodas attīstība, sociāli emocionālās grūtības, uzmanības un uzvedības problēmas, kā arī mācīšanās grūtības.
Bez strukturētiem skrīninga instrumentiem tiek pamanīta tikai neliela daļa risku, savukārt, izmantojot skrīningu, iespējams identificēt līdz pat 80% agrīno attīstības risku.
Sēdes laikā Valsts kancelejas pārstāvji norādīja, ka no agrīnas prevencijas būs ekonomiskais ieguvums, proti, viens eiro, kas ieguldīts agrīnā atbalstā, vidējā un ilgtermiņā var dot ietaupījumu četru līdz 14 eiro apmērā, mazinot izdevumus.
Komisijā arī izskanēja plašas diskusijas par personas datu apstrādi un vecāku pienākumiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošās izglītības jomā Olga Ozola norādīja, ka izglītības iestādes patlaban saskaras ar būtisku slogu gadījumos, kad vecāki atsakās iesaistīties bērna attīstības izvērtēšanā. Viņas ieskatā likumā būtu skaidrāk jānostiprina vecāku pienākums piedalīties agrīnās attīstības skrīningā, jo bez šādas iesaistes sistēma nevar funkcionēt pilnvērtīgi.
Ozola uzsvēra, ka praksē nereti vecāki, piesakot bērnu izglītības iestādē, rakstiski aizliedz veikt pedagoģisko vai psiholoģisko izvērtēšanu, baidoties no diagnozes vai datu izmantošanas, lai gan attīstības izvērtēšana ir priekšnoteikums kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai. Tas traucē mācību procesu un kavē savlaicīga atbalsta sniegšanu bērnam.
Vienlaikus komisijā plašas diskusijas izraisīja personas datu uzkrāšanas, piekļuves un izmantošanas jautājumi topošajā Vienotajā risku analīzes un vadības informācijas sistēmā. Piemēram, atsevišķas likumprojekta normas rada neskaidrības par to, kuri datu apstrādes aspekti nostiprināmi likumā un kuri - Ministru kabineta noteikumos.
Tika diskutēts par to, kā praktiski tiks nodrošināta datu aprite starp dažādām informācijas sistēmām, tostarp E-veselību un citiem valsts reģistriem.
Tieslietu ministrijas pārstāve Ina Kļaviņa atbalstīja likumprojekta virzību, vienlaikus aicinot turpmāk precīzi definēt personas datu apstrādes mērķus, apstrādājamo datu apjomu un subjektu loku. Viņa uzsvēra nepieciešamību izvērtēt, vai politikas plānošanai ir vajadzīgi identificējami dati par katru bērnu vai arī pietiek ar anonimizētu informāciju.
Vienlaikus Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga aicināja nepieļaut, ka datu aizsardzības jautājumi aizēno likumprojekta galveno mērķi - savlaicīgu bērnu attīstības risku atpazīšanu un atbalsta nodrošināšanu. Viņa norādīja, ka katrs sistēmā nepamanīts bērns rada ilgtermiņa sekas gan bērnam, gan sabiedrībai.
Arī Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa pauda atbalstu likumprojekta virzībai, vienlaikus uzsverot nepieciešamību uzlabot komunikāciju ar ģimenēm un nodrošināt empātisku pieeju, jo daudzi vecāki ir noguruši un satraukti, nonākot dažādu institūciju priekšā.
Komisijā tika norādīts, ka Latvijā patlaban tiek īstenotas vairākas agrīnā atbalsta programmas, tostarp "STOP 4-7" bērniem ar uzvedības grūtībām, kur kopš 2020. gada atbalsts sniegts gandrīz 1500 bērniem un viņu ģimenēm, kā arī apmācīti vairāk nekā 300 speciālisti. Līdz 2029. gadam paredzēts paplašināt atbalstu līdz aptuveni 2200 bērniem.
Vienlaikus tiek strādāts pie jaunu agrīnās intervences programmu adaptēšanas bērniem ar trauksmi, autiskā spektra traucējumiem un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem, kā arī pie pedagogu apmācībām bērnu neirālās attīstības jomā.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka informācijas sistēmas izstrāde un pilotēšana līdz 2026. gadam tiks finansēta no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, savukārt no 2027. gada likumprojekta īstenošana radīs papildu izdevumus valsts budžetam, kas atkarībā no bērnu aptveres varētu pārsniegt divus miljonus eiro gadā.
Informācijas sistēmas ieviešanas pirmajā kārtā paredzēts digitalizēt bērnu profilaktisko apskašu datus jau no dzimšanas, nodrošinot dinamisku bērnu antropometrisko rādītāju - auguma, svara, galvas un krūšu apkārtmēra - analīzi, kā arī sistemātisku konstatēto attīstības risku uzkrāšanu.
Informācijas apmaiņa starp veselības un izglītības nozari varēs notikt digitāli, savukārt izglītības iestādes automātiski saņems informāciju par bērnam nepieciešamo atbalstu izglītības procesā brīdī, kad bērns tiek uzņemts izglītības iestādē. Otrajā kārtā sistēmā vienuviet būs pieejama informācija par bērnam veiktajām padziļinātajām izpētēm attīstības traucējumu noteikšanai un to rezultātiem, bērnam nepieciešamo atbalstu veselības, izglītības un sociālās rehabilitācijas jomā, tostarp individuālajiem atbalsta pasākumu plāniem, kā arī par saņemtajiem pakalpojumiem un agrīnās intervences pasākumiem, vienlaikus nodrošinot informāciju par pieejamajiem agrīnā atbalsta pakalpojumu veidiem un to sniedzējiem.
Komisija nolēma apkopot visus saņemtos atzinumus un priekšlikumus, īpašu uzmanību pievēršot datu apstrādes regulējumam un vecāku atbildības nostiprināšanai, un turpināt darbu pie likumprojekta pilnveidošanas pirms tā virzīšanas izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Paredzēts, ka skrīningam tiks izmantots Latvijas zinātnieku izstrādātais Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekts (BAASIK), kas pilotprojekta laikā saņēmis pozitīvas atsauksmes no mediķiem, pedagogiem un vecākiem.
Ņemot vērā, ka bērnu agrīnās attīstības skrīninga ieviešanas rezultātā pagarinās laiks bērna profilaktiskai apskatei pie ģimenes ārsta, nepieciešams papildus finansējums ģimenes ārsta komandas darba apmaksai. Tāpat papildu finansējums nepieciešams speciāli apmācītu psihologu un logopēdu atlīdzībām, kuri nodrošinās atbalstu bērniem spēju un prasmju testa veikšanā.
Kopējais papildu nepieciešamais finansējums ir 1 717 642 eiro. Savukārt 2028. gadā un turpmākos gados, prognozējot 90% mērķa grupas bērnu aptveri, kopējais papildu nepieciešamais finansējums ir 2 576 463 eiro.
