Pasaulē
Janvāra beigās lielākajai daļai Kurzemes un Zemgales upju bija applūdušas palienes un zemākās vietas.
Vērtējot ledus iešanu pavasarī, esot jāņem vērā arī ledus sablīvējumi, kas kopš decembra veidojās un saglabājās daudzos centrālās un austrumu daļas upju posmos, kā arī biezais vižņu slānis, kas joprojām saglabājies zem ledus.
Turpmāko mēnešu ūdens līmeņa, noteces un ledus režīmu noteiks gaidāmie meteoroloģiskie apstākļi. Nozīmīgs būs uzkrātais sniega daudzums, kā arī nokrišņi pavasara palu laikā.
Februārī lielākoties valdīs sals, tomēr joprojām aukstuma periodi mīsies ar atkušņiem, arī kopējais nokrišņu daudzums gaidāms lielāks par normu.
Rietumu daļas upēs vienlaidus ledus segas nav, aukstākās dienās veidosies ledus piesalas gar krastiem un straujākajos posmos ies vižņi. Tomēr pēc šobrīd esošās informācijas stabilas vienlaidus ledus segas izveidošanās šī reģiona upēs ir maz iespējama.
Centrālās un austrumu daļas upēs joprojām ir ledus sega, ledus sega ar lāsmeņiem vai nepilna ledus sega un vairākos posmos arī ledus sablīvējumi. Pēdējās janvāra dienās tā kusa, palielinājās lāsmeņu platības, bet ledus ir saglabājies.
Ņemot vērā pašreiz pieejamās ilgtermiņa prognozes, kopumā Latvijas upju baseinos pavasara ienākšana gaidāma atšķirīgos termiņos.
