Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece Signe Znotiņa-Znota, padomē Braže norādīja, ka Latvijas pozīcija ir stingra un nemainīga un ka Latvija nekad neatzīs okupētās Ukrainas teritorijas kā Krievijas vai Krievija īstenoto okupāciju kā likumīgu, neatkarīgi no miera sarunu iznākuma.
"Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu gan kaujas laukā, gan arī miera sarunās. Aicinu visas ES dalībvalstis nodrošināt maksimālo atbalstu Ukrainas pašaizsardzībai - kara iznākums tieši ietekmēs drošības situāciju Eiropā," pauda Latvijas ārlietu ministre.
Braže atzīmē, ka Krievija turpina agresiju, mērķējot pa civilo infrastruktūru un nevainīgiem Ukrainas iedzīvotājiem, un nav nevienas indikācijas par tās gatavību mieram. Viņasprāt, tikai un vienīgi Krievija ir šķērslis ilgtspējīga un taisnīga miera panākšanai Ukrainā.
Pēc Latvijas ārlietu ministres paustā, Krievija mēģina mazināt atbalstu Ukrainai, šķelt ES un NATO, kā arī mazināt ASV globālo ietekmi, tādēļ uz Krieviju jāizdara nepārtraukts spiediens. Viņa uzsver, ka Eiropai ir jāizmanto visas tai pieejamās ietekmes sviras, lai panāktu "mieru caur spēku", tostarp ar jaunām sankcijām, novirzot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam un veicot reparācijas aizdevumu, palielinot militāro atbalstu, tostarp atbloķējot 6,6 miljardu eiro militāro palīdzībai Ukrainai caur Eiropas Miera mehānismu. Tāpat Braže aicināja visas ES dalībvalstis sekot Baltijas valstu piemēram, veltot vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta militārajam atbalstam Ukrainai.
Sanāksmē attālināti piedalījās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš uzsvēra, ka risinājumam Krievijas deportēto bērnu beznosacījumu atgūšanai mājās Ukrainā ir jābūt daļai no miera sarunu vienošanās.
ES padome piemēroja sankcijas četrām juridiskām un divām fiziskām personām, kuras saistītas ar "ēnu flotes" ekosistēmu, nodrošinot vai atbalstot kuģu darbību. Viens no priekšlikumiem ir Latvijas virzīts.
Braže uzteica jaunās sankcijas pret Krievijas "ēnu floti". ES Ārlietu padome vienojās drīzumā piemērot sankcijas 41 kuģim, negaidot ES sankciju nākamās kārtas. [..] Apstiprinājām arī ES deklarāciju par starptautiskām tiesībām saistībā ar "ēnu flotes" apdraudējumu un jūras kritiskās infrastruktūras aizsardzībai," norāda Braže.
Jaunas sankcijas piemērotas arī hibrīdajā sankciju režīmā - 12 fiziskām un divām juridiskām personām, kuras izplata propagandu, dezinformāciju un veic destabilizējošas darbības Eiropā. Ministri vienojās turpināt salāgot Krievijas un Baltkrievijas sankcijas - turpmāk arī Baltkrievijas sankciju režīmā būs kritērijs saistībā ar hibrīduzbrukumiem.
Aizvadītajā laikā Baltkrievija veikusi virkni hibrīduzbrukumu, tostarp pret Lietuvu, apdraudot civilo aviāciju un kritisko infrastruktūru, kā arī radot negatīvu ekonomisko ietekmi. Saistībā ar situāciju Haiti ES piemēroja sankcijas četrām personām, kā arī vienojās pagarināt sankciju režīmu pret Venecuēlu par 12 mēnešiem. Ārlietu ministri pārrunāja turpmākos soļus Krievijas ierobežošanai, tostarp progresu pie ES sankciju 20. kārtas.
Ministri pārrunāja situāciju Tuvajos Austrumos, tostarp Gazas miera plāna īstenošanu un situāciju Sīrijā, kā arī ES-Ķīnas attiecības. Ar Armēnijas ārlietu ministru Araratu Mirozjanu ES ārlietu ministri pārrunāja 2026. gada 7. jūnijā gaidāmās parlamenta vēlēšanas. Braže aicināja ņemt vērā Moldovas vēlēšanu pieredzi, tai veiksmīgi cīnoties pret ārējo iejaukšanos un dezinformāciju.
