Pasaulē
Vēsturiskajai muzeja ēkai tapusi gaiša piebūve - Nākotnes nams. Pārbūves rezultātā muzejs ieguvis teju divas reizes plašākas telpas - telpas jaunajai ekspozīcijai, mūsdienīgus darba kabinetus, speciāli aprīkotas muzeja krātuves un arhīva telpas.
Nama atjaunošana pabeigta, īstenojot pazīstamā latviešu arhitekta Gunāra Birkerta Latvijai dāvāto ideju. "Iesākumā bija vīzija. Vīzija melnajai Latviešu sarkano Strēlnieku muzeja ēkai pievienot gaišu piebūvi, to noslēdzot ar stikla sienu. Arhitekts Birkerts to aprakstīja kā Latvijas nesenās vēstures metaforu - no tumšās pagātnes uz gaišo tagadni, uz apskaidroto nākotni. Tas bija 2001.gada augustā, kad Rīga svinēja savu 800 gadu jubileju. No vīzijas līdz atslēgai tieši 20 gadi. Un te nu pavisam reāli mūsu acu priekšā ir nams, ko toreiz nosaucām par savu Nākotnes namu," pauda literatūrzinātnieks, ilggadējais Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.
Vienotu ansambli ar atjaunoto namu veido tam līdzās esošais vērienīgais vides objekts - memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai "Vēstures taktīla" desmit metru augstumā un 18 metru platumā, kas ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un traģisko notikumu Latvijas vēsturē, kad 1941.gadā padomju režīms izsūtīja svešumā vairāk kā 15 000 Latvijas pilsoņu.
Memoriāls aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas ikdienā veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus. Tie iekļausies Rīgas pilsētas vidē un no šodienas ir pieejami sabiedrībai. Memoriāla skaņas risinājumus veidojis mākslinieks Voldemārs Johansons, atskaņotie represijās cietušo personu uzvārdi ir sintezēti ar "Tildes" mākslīgā intelekta tehnoloģijas palīdzību. Nākotnes nama priekšpagalmā, Daugavas pusē iestādīti seši bērziņi, kas atspoguļo ideju par bērzu birzi - latviskās ainavas nozīmīgu simbolu.
Birkerta ieceres īstenošanai Strēlnieku laukumā bija dažādi šķēršļi, kuri kopīgiem spēkiem tika pārvarēti, pauda Griškevičs. Okupācijas muzeja ēkai un piemiņas memoriālam tika piešķirts nacionālā interešu objekta statuss un būvvaldes funkcijas tika nodotas Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Kopumā Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvē, Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē un Strēlnieku laukuma sakārtošanā ieguldīti 10 434 869 eiro - Kultūras ministrija piesaistījusi valsts budžeta finansējumu 9 405 196 eiro, Latvijas Okupācijas muzejs līdzfinansējis 160 000 eiro, savukārt Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta un Rīgas domes līdzfinansējums sastāda 869 673 eiro.
Būvdarbus veica SIA "Skonto būve" saskaņā ar arhitektu biroja SIA "5. iela" izstrādāto projektu. Memoriāla "Vēstures taktīla" mākslinieciskās idejas autori ir Kristaps Ģelzis, Ilze Miķelsone un Voldemārs Johansons - SIA "Taktila", kuru metu 2007.gadā par labāko atzina starptautiska žūrija.
Darbi pie Strēlnieku laukuma atjaunošanas pabeigšanas šogad vēl turpināsies. Daļa Latviešu Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa - pašvaldībai. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmās iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai VNĪ un Rīgas domes panāktā vienošanās paredz kopā atjaunot pusi laukuma, ko plānots paveikt šā gada vēlā rudenī, otras laukuma daļas atjaunošanu Rīgas Tehniskās universitātes pusē pašvaldība plāno veikt pati tuvāko gadu laikā.
VNĪ vadībā patlaban turpinās darbs pie 43 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo budžetu 156 miljoni eiro.
VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
